Socioloģe un Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu tenūrprofesore Inta Mieriņa četras reizes ir piedalījusies Eiropas Pētniecības padomes izsludinātajā grantu konkursā.
Ceturtā reize izrādījās veiksmīga. Mieriņa saņēmusi Eiropas prestižāko pētniecības grantu – divus miljonus eiro, lai piecus gadus vadītu starptautisku zinātnieku komandu – Polijas, Ungārijas un Itālijas pētniekus – un kopīgi izzinātu imigrantu uzņemšanas problēmas Centrālajā un Austrumeiropā, saistot tās ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Mieriņa pastāstīja, ka pieminēto valstu pētnieki tikšot pieņemti darbā LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē. "Šim pētījumam ir jāuzlabo mūsu zināšanas par sabiedrību un pasauli. Rezultātus publicēsim starptautiskajos zinātnes žurnālos, grāmatās, dalīsimies ar iegūtajām zināšanām konferencēs un semināros. Cilvēkam no malas varbūt šķiet, ka par migrantiem daudz kas jau ir zināms, redzēts un dzirdēts. Bet tiem, kas reāli strādā ar šiem jautājumiem, ir skaidrs, ka situācija nebūt nav tik vienkārša. Arī zinātnieku vidū ne vienmēr ir vienprātība būtiskos jautājumos. Centos pierādīt pētniekiem un ekspertiem, ka ir daudzas lietas, kas skar migrāciju, bet nav pietiekami apskatītas.
Kaut vai tas, kā attieksmi pret migrantiem ietekmē, piemēram, vēsturiskā pieredze, kolektīvā atmiņa, ideoloģiskie un politiskie faktori. Tas līdz šim nav pietiekami novērtēts," uzskata Inta Mieriņa. Viņa regulāri sniedz konsultācijas migrācijas un integrācijas jautājumos Latvijas politikas veidotājiem un cer, ka šis projekts būs viņiem lietderīgs. Politiķi to varētu izmantot, lai, veidojot nākotnes politiku, neattīstītu sociālo spriedzi un lai politika labāk atbilstu tam, ko cilvēki vēlas un ir gatavi pieņemt.
Eiropas Pētniecības padome piešķir piecu dažādu veidu grantus atkarībā no zinātnieku karjeras posma. Socioloģe Mieriņa pretendēja uz to, kurš bija paredzēts pieredzējušiem zinātniekiem ar 7–12 gadu darba pieredzi pēc doktora grāda iegūšanas. Kopumā bija pieteikti 2313 projekti, no kuriem sociālo un humanitāro zinātņu jomā – 733 projekti, bet finansējums tika piešķirts tikai 14,2% no visiem projektu iesniedzējiem. "Konkurence ir ļoti liela, ar pirmo reizi reti kurš tiek pie granta un daudzi vispār netiek," pastāstīja I. Mieriņa.
Profesore ir piedalījusies daudzu starptautisku pētījumu īstenošanā un vadījusi vairākus migrācijas projektus, tostarp lielāko latviešu emigrantu aptauju, kas aptvēra 14 068 respondentus 118 valstīs.
Eiropas Pētniecības padome darbojas kopš 2007. gada, līdz šim kādu no pētniecības grantiem Latvijā ir saņēmis tikai viens zinātnieks – 2013. gadā izcilības grantu piešķīra LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesoram Andrim Ambainim kvantu datoru algoritmu priekšrocību un ierobežojumu pētniecībai.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-1.6 °C









































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)










































































































































































