Kā zemessargiem sokas pamatapmācības nometnē poligonā "Mežaine"

Nevajadzētu domāt, ka šovasar aizrautīgas dziesmas skandinātas tikai Dziesmu svētku nedēļā galvaspilsētā. Dziesmas palīdzējušas izturēt arī smago jaunā zemessarga ikdienas soli un uzturēt možu garu pamatapmācības nometnē poligonā "Mežaine" netālu no Skrundas. Tur kopš 3. jūlija norisinājās intensīva apmācība trīs nedēļu garumā, kas ar nopietnu pārbaudījumu noslēdzās aizvadītajā svētdienā. 

Zemessargu repertuārs ir pietiekami plašs, tajā netrūkst strēlnieku un leģionāru melodiju, arī jaunāku dziesmu. Esmu klāt, kad divi zemessargu vadi pilnā kaujas ekipējumā ar apmēram 30 kilogramu smagu mugursomu, triecienšauteni AK-4 un pilnām aptverēm soļo pa betona plākšņu ceļu iekšā mežā. Par laimi, nav karsts, te saule uzspīd, te noslēpjas aiz mākoņiem. Eju līdzās vienam no vadiem. Nodaļas komandiere ieskatās telefonā un uzsāk dziesmu. Katru rindiņu atkārto visi: "Rīta rasas možumā,/ Rīta saules spožumā/ Kājinieks iet triecienā/ Pretinieku sadragāt,/ Sveicu tevi, kājiniek,/ Mūsu zemes saimniek,/ Tā, lai latvju tautai drošs,/ Mūsu kaujas gars ir možs…"

Lepns par jaunajiem zemessargiem

Majors Gints Homanis nemēdz apgalvot vai iestāstīt citiem to, kam pats netic. Varbūt arī tādēļ pieredzējušo virsnieku ciena gan Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes vadība, gan arī viņa pakļautībā esošie zemessargi – kā vecākie, tā arī pavisam nesen zemessarga gaitas uzsākušie. G. Homanis ir pamatapmācības kursa priekšnieks, un viņam nepilnu trīs nedēļu laikā izveidojies precīzs un noteikts viedoklis par jauno Kurzemes brigādes papildinājumu. Tie ir 73 zemessargi – vēl tikai 18 gadus sasniegušie, ir arī četrdesmitgadīgie, bet pašam vecākajam vīram aiz muguras jau pieci gadu desmiti, tāpat arī sievietes – gan vēl nesen vidusskolas skolā sēdējušās, gan tādas, kam pašām bērni jau lieli. 43 no viņiem "Mežainē" karavīra prasmes apguvuši no nometnes pirmās dienas.