7.2 °C
Pasaulē grāmatu apmaiņas punkti – vietas, kur izlasītās grāmatas var iemainīt pret kādu citu grāmatu, ir ļoti populāras, un nu jau arī Latvijā daudzviet gan privātās, gan publiskās telpās atrodami šādi punkti. Pavisam nesen jauni un īpaši grāmatu apmaiņas punkti – grāmatu stropi – izveidoti Engures, Kandavas un Cēres pagastos. Tos apskatīt un novērtēt dodas 360TV Ziņneši.
Grāmatu strops ir grāmatu apmaiņas punkts, kas veidots no bišu stropu replikām. Noteikumi ir pavisam vienkārši – jebkurš var izvēlēties un paņemt no stropa grāmatas, kas uzrunā, bet vietā noliek citu grāmatu, kas pašam vairs nav vajadzīga, bet varētu būt saistoša kādam citam. Grāmatu stropa pārstāve un popularizētāja Daina Dubra atklāj: “Vietējai iedzīvotājai Baiba bija tāda iniciatīva, viņa, uzaicinot vietējos iedzīvotājus, restaurēja pieturu, uztaisīja viņu tādu smukāku, šikāku, viņa bija tāda no padomju laikiem saskumuša, un redziet, tur tāds grāmatu plauktiņš stāv joprojām – tātad tā ir tāda kultūra jau iegājusies, vai ne? Jā, forši, mēs tad varam turpināt, un tad jau cilvēki iemācīsies.”
Daina Dubra skaidro: “Man gan liekas, ka vajadzīgi lielāki pasākumi, lai viņus iepazīstinātu, mēs gan ļoti cenšamies, bet ik pa kādam atnāk. Mums naktī ir tāda kā gaismiņa, kas parādās uz sensoru, tad tik tiešām izskatās kā tāds bišu strops.” Tukuma novadā pašlaik izvietoti trīs grāmatu stropi – pie Cēres skolas, Kandavas promenādē un Engures vietējā kopienas centrā. Parūpēties par grāmatu apmaiņas punktiem apsolījušas vietējās pašvaldības. Lai arī citviet Latvijā, kur ir grāmatu apmaiņas punkti, reizēm ir novēroti dažādi ļaunprātīgi bojājumi, Engurē līdz šim tādi nav bijuši un iedzīvotāji cer uz cilvēku cieņu un izpratni.
VIDEO:
Aptauja
Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
