Rises, plaisas, iegrimušie aku vāki uz galvaspilsētas ceļiem. Vai tas apdraud drošu braukšanu un sabojā mūsu spēkratus? “360TV ZIŅneši” ar diviem ceļa segumu un satiksmes drošības ekspertiem izbrauc Rīgas ielās, lai saprastu, vai 8 gadus ceļš pēc remonta ar risēm un citiem brīnumiem ir normāla parādība?
Brīvības ielā lietainā laikā vairākos tās ceļa posmos autovadītājiem draud ne tikai saskarsme ar neskaidriem veidojumiem, bet arī akvaplanēšana. Pēc ceļa segumu eksperta un RTU profesora Viktora Haritonova teiktā, rises visbiežāk veidojas vasarā, kad asfalts kļūst siltāks un, bremzējot pirms luksofora, tās sāk parādīties arvien izteiktākas.
“Šeit ir bremzēšana, korķi. Tas ir loģiski, ka rises parādās tādā vietā. Vai tas ir konstruktīvs risinājums, ka šeit tika izvēlēts asfaltbetons? Par to var diskutēt. Drīzāk nē, jo viņam jābūt rišu noturīgākam,” stāsta Viktors Haritonovs.
Brīvības ielai ceļa segums tika mainīts pirms nepilniem 8 gadiem, un pēc eksperta domām, tas nemaz nav daudz: “Tas nav garš mūžs. Asfaltbetonam būtu labi jākalpo gadi 12. Un ar atbilstošu uzturēšanu to mūžu var pagarināt līdz 15 gadiem. Rīgai būtu jāpārskata, ko mēs liekam uz ceļiem atbilstoši automobiļu radītajai slodzei.”
Diemžēl, ja būtu jāapbraukā visa Rīga, tādu piemēru atrastos daudz, turklāt vietās, kur salīdzinoši nesen ir veikts ielu remonts. Šāds ceļa segums viennozīmīgi nav drošs braukšanai, uzskata satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis: “Tas ir tiešs apdraudējums – ja vajadzēs pārkārtoties, tad ir ļoti liels risks zaudēt vadāmību. Var sabīties un paraut stūri uz vienu vai otro pusi. Tas ir risks, ka cits satiksmes dalībnieks var tikt iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā. Ziemā var zaudēt stabilitāti un tālāk sekas neprognozējamas.”
Tikmēr pēc ceļa segumu eksperta Viktora Haritonova domām, atbildība šādos gadījumos būtu jāuzņemas visiem, kas būvē ceļus Rīgas pašvaldībā.
Plašāk skaties video:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
4 °C


























































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)





















































