Rēzeknes mērs: Alternatīvais likumprojekts par "Goru" ir daudz kvalitatīvāks

Alternatīvais likumprojekts par Latgales vēstniecību "Gors" ir daudz kvalitatīvāks nekā iepriekšējais, jo tas neparedz jaunu institūciju izveidi un nenoteiktas finanšu saistības, komentēja Rēzeknes domes priekšsēdētājs Jānis Tutins ("Kopā Latvijai"/LPV).

Alternatīvais likumprojekts par Latgales vēstniecības "Gors" pārvaldību neparedz atsevišķa nodibinājuma izveidi, taču Kultūras ministrijai (KM) būs pienākums pārraudzīt iestādes darbību, izriet no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izveidotās darba grupas izstrādātā likumprojekta Latgales vēstniecības "Gors" pārvaldībai.

Tutins atzīst, ka pēc sarunas ar kultūras ministru Nauri Puntuli (NA) alternatīvajā likumprojektā ir ņemts vērā Rēzeknes pašvaldības viedoklis. Mērs uzskata, ka "Gora" veiksmīgai darbībai nav apdraudējuma un tas strādā atbilstoši savām radošajām iecerēm. Lai neradītu birokrātiskus šķēršļus, deleģēšanas līgumu, kas ir spēkā no pašvaldības puses, varētu slēgt arī valdība, KM vai vēl kāda valsts institūcija un, saskaņā ar šo deleģēšanas līgumu, vienoties par "Gora" darbību un finansēšanas apjomu, uzskata pašvaldības vadītājs.

Viņš skaidro, ka alternatīvajā likumprojektā nav atrunātas konkrētas finansēšanas iespējas no pašvaldības vai valsts puses, bet pašvaldība pērn no sava budžeta atvēlēja 700 000 eiro, šogad 750 000 eiro.

Viņaprāt, būtu labi, ja "Goram" būtu noteikts arī valsts atbalsts.

Pašvaldībai bažas raisot tas, ka tai ar KM vajadzēs saskaņot uzņēmuma gada atskaites, uzņēmuma budžetu un, iespējams, arī konkursa kārtībā izraudzīto valdes locekli.

Tutins informēja, ka pašvaldība savu atzinumu par alternatīvo likumprojektu, kā to lūgusi Saeimas komisija, sagatavos un iesniegs līdz 31. jūlijam.

Jaunā likumprojekta galvenā atšķirība no iepriekšējā ir tā, ka jaunu nodibinājumu, kurā mazinātos pašvaldības loma, nav plānots veidot — "Gors" paliktu Rēzeknes pašvaldības īpašumā, bet likumprojekts uzliktu KM pienākumu pārraudzīt iestādes darbības un organizatoriskos procesus, skaidroja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa (AS).

Kultūras ministrs sēdē uzsvēra, ka jaunā likumprojekta versija ir labāka. Viņš pauda cerību, ka izdosies panākt vienošanos, atzīmējot, ka ir jau ticies ar Rēzeknes pašvaldības vadību un ka viņu kopīgais mērķis un izpratne esot tāda, ka "Gors" ir nozīmīga kultūrtelpa ne tikai Latgales, bet arī valsts kontekstā.

KM valsts sekretāre Dace Vilsone sēdē detalizēti iepazīstināja ar likumprojekta saturu. Likuma mērķis ir noteikt Latgales vēstniecības "Gors" nozīmi valsts kultūrtelpā un nodrošināt tās ilgtspējīgu un efektīvu darbību, kā arī stiprināt latgalisko identitāti un kultūrtelpu. Likumprojekts arī zināmā mērā nodrošina publisko līdzekļu, ārvalstu finanšu instrumentu un pašvaldības finanšu līdzekļu ieguldījumu iestādes ilgtspējīgā darbībā, ņemot vērā šiem instrumentiem izvirzītos mērķus.

Likumprojekts paredz, ka nekustamais īpašums, ko izmanto Latgales vēstniecība "Gors", paliktu Rēzeknes pašvaldības īpašumā, vienlaikus nosakot ierobežojumu — pašvaldībai būtu aizliegts to ieķīlāt, apgrūtināt, atsavināt vai apgrūtināt ar citām lietu tiesībām, lai nodrošinātu tā nepārtrauktu izmantošanu "Gora" mērķu sasniegšanai. Likumprojekts arī paredz iespēju, ka, ja Rēzeknes pašvaldība pati izrāda šādu iniciatīvu, īpašumu varētu pārņemt Ministru kabinets, savukārt Saeima ar atsevišķu likumu varētu lemt par īpašuma pārņemšanu valsts labā.

Likumprojekts nosaka arī attiecības starp Rēzeknes pašvaldību — kapitālsabiedrības SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" dibinātāju — un KM. Proti, pašvaldībai deleģēšanas līguma izveidi, saturu un izmaiņas būtu jāsaskaņo ar ministriju, kas sniegtu par to atzinumu. Arī kapitālsabiedrības kapitāldaļu atsavināšanai, apgrūtināšanai vai reorganizācijai būtu nepieciešams KM pozitīvs atzinums.

Likumprojekts paredz, ka atklātā konkursā izraudzīto kapitālsabiedrības valdes locekli amatā varēs iecelt tikai tad, ja saņemts KM pozitīvs atzinums, un ka valdes locekli varēs iecelt uz pieciem gadiem, bez īpašas konkursa procedūras pagarinot pilnvaras vēl uz pieciem gadiem. Pēc šā termiņa, ja būs nepieciešamība un vēlme, valdes locekļa amatu atkal varēs ieņemt atklāta konkursa kārtībā, un arī tad KM noteiktā termiņā būs jāsniedz atzinums par izraudzītajiem kandidātiem. Ja ministrija kandidatūru neatzītu par atbilstošu, amatu turpinātu pildīt esošais vai kapitālsabiedrības ieceltais pagaidu valdes loceklis.

Likumprojekts paredz arī KM kompetenci uzraudzīt Latgales vēstniecības "Gors" darbību, sniegt likumā noteiktos atzinumus dažādās jomās un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā deleģēt tai valsts pārvaldes uzdevumus kultūras un kultūrizglītības jomā, izmantojot ministrijas rīcībā esošos valsts budžeta līdzekļus.

Iestādes darbības mērķis būtu sekmēt Latgales identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, veicināt profesionālās mākslas pieejamību reģionā un iesaistīt iedzīvotājus kultūras dzīvē, tostarp rīkojot koncertus, izstādes, kino festivālus un citus pasākumus, kopjot latgalisko identitāti un kultūras vidi, īstenojot izglītojošu darbību un starptautiskus kultūras projektus, kā arī citas Kultūras institūciju likumā noteiktās funkcijas un ar papildpakalpojumiem iedzīvotājiem saistītu saimniecisko darbību. Likumprojekts paredz, ka nekustamo īpašumu varēs izmantot arī nacionālo, reģionālo un pašvaldības institūciju vajadzībām, tostarp Rēzeknes deleģēto uzdevumu īstenošanai un oficiālu ceremoniju un pasākumu norisei.

Arī iestādes plānošanas dokumentiem — stratēģijai, vidēja termiņa un kārtējā gada darbības plānam, kā arī budžeta projektam — pirms apstiprināšanas būtu jāsaņem KM pozitīvs atzinums. Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka pašreizējais pagaidu valdes loceklis pilnvaras nodotu jaunajam, konkursa kārtībā ieceltajam valdes loceklim, savukārt Rēzeknes pašvaldībai mēneša laikā pēc likuma spēkā stāšanās būtu jānostiprina un jāreģistrē Latgales rajona tiesas Zemesgrāmatā apgrūtinājums attiecībā uz nekustamo īpašumu. Likums stātos spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, bet anotācijas projekts vēl tiek precizēts, piebilda Vilsone.

Latgales vēstniecības "Gors" vadītāja Ilona Rupaine sēdē pauda atbalstu piedāvātajam risinājumam, norādot, ka tas skaidri noteiktu, ko valsts no iestādes sagaida, un pasargātu to no pašvaldības puses iespējamām nesaprotamām rīcībām.

Vienlaikus viņa norādīja uz risku saistībā ar kultūras gada balvu "Boņuks", kas esot "Gora" iniciatīva — Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF) ir nolemts vairs neatbalstīt ceremonijas norisi finansiāli.

Viņa skaidroja, ka, ja ceremonija ir jāiekļauj "Gora" lielajā programmā, tad tie ir apmēram 20 000 eiro, kas ir jānoņem no profesionālās mākslas sadaļas, un esot jautājums, vai iestāde to darīs.

Vilsone skaidroja, ka Latgales vēstniecības "Gors" darbība no valsts budžeta līdzekļiem patlaban tiek finansēta VKKF, un šis deleģētais finansējums paredzēts tieši satura nodrošināšanai. Savukārt KM, veidojot budžetu, vērtēs arī iespējas stiprināt kultūrizglītības funkciju finansējumu.

Valdība 2025. gada izskaņā nolēma pilnvarot KM sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju veikt pārrunas ar Rēzeknes domi par nekustamā īpašuma Pils ielā 4, Rēzeknē, kur atrodas Latgales vēstniecība "Gors", pārvaldības risinājumiem un valsts iesaisti profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanā.

KM informatīvajā ziņojumā, ko konceptuāli atbalstīja valdība, norādīja uz iespējamu apdraudējumu Latgales vēstniecības "Gors" turpmākajai pastāvēšanai. Ministrija vērsa uzmanību uz risku profesionālās mākslas pieejamībai Latgales reģionā un uzsvēra, ka Latgales vēstniecības "Gors" izveidē ieguldīti valsts, pašvaldības un Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Ziņojumā norādīts, ka profesionālās kultūras pieejamības nodrošināšana Latgalē ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības noturībā.