6.3 °C
Arī šogad septembra pirmajā sestdienā, 7. septembrī, Gulbenē un Stāmerienā notiks bānīša svētki, ziņo laikraksts "Dzirkstele".
Gulbenes novada kultūras centrs informē, ka pie Gulbenes dzelzceļa stacijas un arī pašā stacijas ēkā paredzēti dažādi pasākumi. Rīta pusē izglītojošajā un interaktīvajā centrā "Dzelzceļš un tvaiks" notiks centra 6. dzimšanas dienas svinības. Visas dienas garumā varēšot aplūkot Gitas Palmas vilcienu gleznu izstādi, kā arī turpat uz vietas tapšot lielformāta gleznojums kopā ar Lauru Vecmani-Bārtletu.
Tvaika lokomotīve "Ferdinands" uz Alūksni bānīša pasažierus vedīs pēc perkusionistu performances, un brauciena laikā pārsteigumus solījuši Gulbenes Tautas teātra aktieri.
Vakarā Gulbenes depo ābeļdārzā būšot režisores Tatjanas Ābeltiņas teātra izrāde uz vilciena platformas, pēc tam depo iekšpagalmā svētku noslēguma koncerts.
Svinības un tirdziņi paredzēti arī bānīša ceļa stacijā, piemēram, Stāmerienā, kur svētku apmeklētājus priecēs Stāmerienas pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs "Poga" un Malienas pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs "Ērmanītis", kā arī Stāmerienas tautas nama līnijdeju grupa "Kamenes". Pasākuma ietvaros paredzēts arī tautas skrējiens, bērniem "Brīnumu un prieka akadēmija" kopā ar sunīti Čeizu un sunīti Skaju no "Ķepu patruļas", savukārt pieaugušajiem – balle kopā ar Gunti Veitu no grupas "Credo". Organizatori informē, ka programmā iespējamas izmaiņas.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
