Latvijas volejbola klubi negaidīti labi sākuši Baltijas līgas čempionātu, mājup no izbraukuma spēlēm Igaunijā vedot uzvaras.
Baltijas līgā šosezon piedalās septiņas komandas, par vienu mazāk nekā pērn, jo Lietuvas vienība Klaipēdas "Amber Volley" izvēlējusies spēlēt līmeni zemāk – Latvijas Nacionālajā līgā, kur šosezon piedalās arī vienība no Šauļiem, bet kopā ir 14 komandas! Baltijas līgā toni parasti diktējuši ziemeļu kaimiņi igauņi, bet vismaz sezonas sākumā labāk spēlē Latvijas komandas. Pirms nedēļas
valsts čempione Jēkabpils "Lūši" no sābriem pārveda panākumus pret Pērnavas un Tallinas komandām, jēkabpiliešu galvenajam trenerim Mārcim Obrumanam pasmejot, ka viņš neatceras, kad vēl no Igaunijas mājup braukts ar sešiem punktiem bagāžā.
Aizvadītajā nedēļā to pašu iespēja un divas uzvaras viesos izcīnīja arī Daugavpils "Ezerzeme/DU", piedevām Pērnavā Riharda Puķīša trenētie daugavpilieši atspēlējās no 0:2, ceturtajā setā tiekot galā arī ar vairākām pretinieku mačbumbām. Pērnavas komandu trenē Latvijas izlases vadītājs Rainers Vasiļjevs, bet tajā jau vairākas sezonas spēlē viens no valstsvienības līderiem Toms Švans. Pārsteidza arī trešā Latvijas komanda – "Robežsardze/Rīga", kas gan vispirms ar 0:3 zaudēja "Barrus/Voru", bet pēc tam ar 3:1 uzvarēja Tartu "Bigbank", kas tiek uzskatīta par šīs sezonas favorīti. Pēc pirmajām divām nedēļas nogalēm līderi ir "Lūši" ar sešiem punktiem divos mačos. Tikpat izcīnījuši arī "Bigbank" un "Robežsardze/Rīga", bet trīs mačos, kamēr "Ezerzemei/DU" ir pieci punkti. Tikmēr pērnā čempione Tallinas "Selver x TalTech" zaudējusi visos trīs mačos un meklē sastāva papildinājumu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-1 °C











































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)








































































































































































