Līdz 26. janvārim Latgales vēstniecības "Gors" Mākslas galerijā skatāma mākslinieka Rituma Ivanova izstāde "Gars garam garā". Tā ir gan mākslinieka atgriešanās senču mājās ar apziņu par Latgales dēlu garīgo veikumu, gan arī izstādē apkopoti, pēc autora domām, latviešu un pasaules svarīgāko stūrakmeņu mākslā, filozofijā, dramaturģijā un horeogrāfijā – Alvja Hermaņa, Mihaila Barišņikova, Deimjena Hērsta u. c. – portreti.
Izstādes kurators Raimonds Kalējs pauž, ka nosaukuma trīs vārdi esot kā atslēgas mantra mākslinieka personālizstādei, jo "idejas pamatā ir atklāsmes par sevi, savām ģenētiskajām saknēm Balvu rajona, Viļakas pagasta Kozīnē, "Lavošniekiem", no kurienes cēlušies Rituma Ivanova vecvecāki." Mākslinieks pats atzīst, ka, ticamākais, viņa spēja darīt mākslā radusies, pateicoties Garam un "varbūt tieši Latgales garam. Tā ir dāvana, ko esmu saņēmis un ko vēlos atgriezt atpakaļ vietai, no kuras nāku. Tā ir dāvana, ar ko varu dalīties."
Jūsu senči nāk no Latgales, bet kurā brīdī pats apjautāt, ka Latgale dod un sevī nes īpašu spēku?
R. Ivanovs: Tas radās pakāpeniski, sevis apjaušanas procesā, kurā ieaug visā dzīves garumā, un lietu novērtēšana nāk līdzi gluži kā bagāža. Šajā ceļojumā dziļāk sevī ar to saaudz un apziņa izveidojas ar laiku. Pienāk brīdis, kad šīs bagāžas saturs nostiprinās un kļūst skaidrāks, jo katram būtu svarīgi apzināties savas saknes un tās novērtēt. Tiesa, mūsu bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga savās spēcīgajās runās par saknēm mēdz runāt ar patosu, bet tās patiešām ir svarīgas.
Runājot par savām saknēm no sirds, ar tām savienojamies, un šo saikni nemaz nav iespējams iemācīt, tā ir izjušana, ko katrs atrod pats.
Kā tapa šī izstāde, vai tā bija jūsu iecerēta?
Protams, tā bija mana iecere, pēdējo divu gadu darbs tika koncentrēts tieši šai izstādei. Pati iecere gan radās jau kopš brīža, kad ar tik intriģējošu nosaukumu parādījās šis mākslas centrs Rēzeknē ("Gors"), tam sekoju līdzi un sapratu, ka tā ir vieta, kur satikties personībām, vārdiem, mākslai un spēcīgam garam.
Izstādē īpaši pieminat Latgales garu… Vai šajā Latvijas daļā tas izjūtams joprojām?
Šoreiz savienojums ir ne vien ar Latgali kā teritoriju, bet arī ar izstādes telpu, uzsverot tās nosaukumu "Gors", tātad – Gars. Šis nosaukums jau sen manī uzjundīja ideju par izstādi un to vēlējos izcelt. Nereti par filozofiskām tēmām ir grūti runāt, bet šādā mākslas veidā savienojums ļāva pieskarties tēmai tieši no gara pozīcijas.
0.2 °C
