Tieslietu ministrija (TM) izskatīšanai valdībā iesniegusi tiesību akta projektu par universālās kadastrālās vērtības aprēķinu kadastrālo vērtību bāzi, kas nepārsniedz 80% no vidējā nekustamo īpašumu cenu līmeņa 2022. gada 1. jūlijā.

Reklāma

Jāatgādina, ka iepriekš Saeima atbalstīja TM virzītos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz nekustamajiem īpašumiem uz laiku aprēķināt divas kadastrālās vērtības – fiskālo un universālo. Paredzēts, ka fiskālā kadastrālā vērtība tiks izmantota nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, nodevu aprēķiniem un nomas maksas noteikšanai. Tā paliks līdzšinējā apmērā, balstoties uz 2012. gada tirgus datiem. Savukārt universālā kadastrālā vērtība nodrošinās patiesāku priekšstatu par īpašuma vērtību. To izmantos zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanai, grāmatvedībā un finanšu pārskatos. Universālā kadastrālā vērtība tiks noteikta, balstoties uz 2022. gada tirgus datiem.

Kadastrālo vērtību bāzes izstrādei tiks izmantota informācija par nekustamā īpašuma tirgus darījumiem no 2012. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 1. jūlijam. 

Būtisks cenu pieaugums desmit gadu laikā ir novērojams visos segmentos, piemēram, lauksaimniecības zemei visā valsts teritorijā, salīdzinot ar 2012. gadu, pat vairākkārtīgs, piemēram, Zemgalē no 2200 eiro par hektāru līdz 7500 eiro, bet Kurzemē no 1000 eiro līdz 5000 eiro par hektāru. Spēkā esošo kadastrālo vērtību kopsumma, salīdzinot ar universālajām kadastrālajām vērtībām valstī, desmit gadu laikā pieaugusi zemei no 9,8 miljardiem līdz 17,5 miljardiem eiro, ēkām – no 20,5 līdz 44,8 miljardiem eiro. Ņemot vērā, ka spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze balstīta 2012., 2013. gada tirgus cenās, tad pēc jaunās kadastrālo vērtību bāzes aprēķinātās universālās kadastrālās vērtības atspoguļos desmit gadus jaunāku informāciju.

Universālās kadastrālās vērtības noteikšanas metodikas izmaiņas ar standartapjoma ieviešanas pilnveidojumiem skartu aptuveni 8000 savrupmāju. Būvniecības perioda detalizētāka izvērtēšana attiektos aptuveni uz 10 000 dzīvojamo māju, nolietojuma metodikas izmaiņas – aptuveni uz 1,2 miljoniem ēku, tai skaitā 1500 kultūrvēsturiskā statusa ēku, kurām turpmāk šo statusu neizvērtēs. 

Detalizētāka labiekārtojuma līmeņa izvērtēšana savrupmājām, kad papildus elektrībai un kanalizācijai tiks izvērtēta centrālas vai centralizētas apkures esamība, īpaši svarīga ir laukos un mazpilsētās un pozitīvi ietekmēs aptuveni 133 000 ēku īpašnieku. 

Standartplatības pielietošana daudzdzīvokļu māju apbūves zemei attiektos uz aptuveni 16 000 zemes vienību, bet dzīvokļu īpašnieku skaits būs lielāks. 2024. gada 1. septembrī Kadastra informācijas sistēmā reģistrēti 1,04 miljoni zemes vienību, 1,38 miljoni ēku, 656 000 dzīvokļu īpašumu, 40 000 inženierbūvju.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.