Traucē būvēt klimata "kāršu namiņu"

Pagājušajā nedēļā, Saeimas opozīcijai nepiedaloties balsojumā un šādi "noraujot" kvorumu, neizdevās pirmajā lasījumā pieņemt Klimata likumu.

Šī likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu, mazinot sabiedrības un tautsaimniecības ievainojamību pret klimata pārmaiņu radītajām sekām, kā arī veicināt ilgtspēju un nozaru konkurētspēju. Iecerēts, ka valsts līmenī šis likums darbosies kā juridiskais pamats klimata politikas ieviešanai.

Lai gan opozīcijas radītais likumdošanas darba aizkavējums būs īslaicīgs un, atgriežoties no komandējuma vairākiem pozīcijas deputātiem, Klimata likums turpinās savu gaitu cauri Saeimai, tomēr 

šoreiz, traucējot valdošās koalīcijas darbību, Saeimas opozīcija ir izdarījusi pakalpojumu Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem, pievēršot šim jautājumam uzmanību. Kāpēc tā? 

Ir tāds vēlējums valdības darbam: "Valdībai vajadzētu pieņemt tikai tādus likumus, kuru izpildi tā spēj nodrošināt." Latvijas veidotā klimata politika ir krasā pretstatā šim vēlējumam, un Klimata likums, kuru šobrīd virza cauri Saeimai, ir būtiska šīs politikas sastāvdaļa. Proti, pastāv tāds dokuments kā Nacionālais enerģētikas un klimata plāns (NEKP) 2021.–2030. gadam, kas paredz virkni pasākumu Latvijas klimata neitralitātes sasniegšanai. Un pastāv cits dokuments – Finanšu ministrijas 2024. gadā izstrādātā "Finanšu risku deklarācija", kuras 58. lpp. melns uz balta rakstīts, ka NEKP pasākumu izpildei līdz 2027. gadam no nepieciešamajiem 1,914 mljrd. eiro šobrīd "iezīmēti" (lasi – mēs zinām, no kurienes varēs paņemt šo naudu) ir 1,469 mljrd. eiro, tātad tuvāko triju gadu laikā kaut kur jāatrod tikai "nieka" 445 miljoni eiro. Taču tie vēl ir tikai ziediņi, jo NEKP pasākumiem no 2027. līdz 2030. gadam nepieciešami jau 13,088 mljrd. eiro, bet Latvijas valstij ir sajēga par to, kur varēs dabūt tikai 3,810 mljrd. eiro, tātad finansējuma iztrūkums klimata politikas pasākumiem šajā periodā ir 9,278 mljrd. eiro jeb caurmērā 3,092 miljardi eiro gadā. 

Ir pilnīgi skaidrs, ka atrast šādu summu valsts budžetā nu nekādi nav iespējams – 2025. gada budžeta ietvaros tie būtu 18% visu izdevumu, tātad gandrīz piektdaļa. 

Tādēļ, kamēr valdība nespēj sniegt pārliecinošas atbildes par to, kā Latvija grasās finansēt savu klimata politiku, turpināt tālāk būvēt šīs politikas kāršu namiņu ir bezatbildīgi.