Pagājšnedēļ Centrālās statistikas pārvalde ziņoja, ka pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies gandrīz par trešdaļu – par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes. 

Pagājušajā gadā Latvijā bija 57 400 lauku saimniecību, kas ir par 11 600 jeb 17% mazāk, nekā saskaitīts 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanā. Savukārt pērn lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,97 miljoni hektāri, un šis skaitlis nemainās jau pēdējos trīs gadus. Tātad – paralēli saimniecību skaita samazinājumam, lauku saimniecības vidējais lielums pakāpeniski pieaug, un pērn tas sasniedzis 34,8 hektārus lauksaimniecības zemes un 7,7 lauksaimniecības dzīvniekus. Protams, ka saimniecību skaits samazinās tieši uz ekonomiski vājāko saimniecību daļas rēķina – mazajām lauku saimniecībām – un pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu par 8200 samazinājies tieši mazo lauku saimniecību skaits, kas apsaimniekoja līdz 10 hektāriem lauksaimniecības zemes.

Vislielāko izrāvienu veikušas lielās lauku saimniecības – tādu saimniecību skaits, kuras apsaimnieko zemes platību virs 100 hektāriem, palielinājies par 200. 

Pērn tieši lielās lauku saimniecības apsaimniekoja 68,9% no visas Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tas ir par 8% vairāk nekā 2020. gadā. Tieši tāpat lielās lauku saimniecības audzēja 54% no visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas ir par 2,4% vairāk nekā 2020. gadā.