Būvētas simt gadiem. Kalpos daudz ilgāk — Daugavas HES joprojām Latvijas energosistēmas balsts

"Saskaņā ar tehniskajiem projektiem industriālajām HES, ko visā pasaulē un arī pie mums masveidā sāka būvēt pēc Otrā pasaules kara, jākalpo vismaz simt gadus.

Apsaimniekojot mantojumu, varam secināt, visas mūsu HES ir celtas, precīzi ievērojot projektu normatīvus. Paši esam veikuši praktiski visu iekārtu, ieskaitot vadības sistēmas, nomaiņu, atjaunošanu un modernizēšanu un darām visu, lai mūsu HES šos simt gadus ne tikai sasniegtu, bet arī pārsniegtu," sarunā ar "Latvijas Avīzi" uzsver Andris Zēģele, AS "Latvenergo" HES tehniskais direktors.

HES tehniskais direktors – sakiet, ko īsti nozīmē šis amats!

A. Zēģele: Manā pakļautībā ir trīs lielās HES uz Daugavas un vēl "lielākā no mazajām" uz Aiviekstes. Komandā strādā vairāk nekā 220 inženiertehniskā personāla. Īsi sakot – esmu atbildīgs par to, lai elektroenerģija tiktu ražota un nodota tīklā vajadzīgajā brīdī.

Mana struktūrvienība atbild par visu – hidrotehniskajām būvēm, ikvienu mehānisko un elektrisko iekārtu, vadības sistēmām, par visu, kas veido mūsu HES. Ir jābūt sasniedzamam nepārtrauktā režīmā, jo esmu iesaistīts visu ar HES darbību saistīto drošības un ekspluatācijas pasākumu organizēšanā.

Piemēram, Rīgas HES dambis esot vairāk nekā 15 kilometru garš. Cik drošs tas ir?

Objektā ir nodrošināta 24/7/365 fiziskā apsardze, visur ir videonovērošanas kameras, notiekošo redzam arī naktī. Vienlaikus gribu uzsvērt, ka visi AS "Latvenergo" ražošanas, datu un vadības centri ir valsts kritiskā infrastruktūra. Nepieciešamības ir apzinātas, un tām esam sagatavojušies. Piemēram, uz visiem ražošanas objektiem jau ir dronu detektēšanas sistēmas, varam dronus nopeilēt, operatorus identificēt un aizturēt. Tas jau ir arī noticis, vairāki dronu laidēji jau ir aizturēti.

Skaidrs, ka šīs aizturēšanas nav mūsu aktivitāte, tā notiek sadarbībā ar Valsts policijas speciālajām vienībām.

Ar armiju ne?

Pagaidām viss notiek sadarbībā ar policistiem. Paralēli visus objektus aizsargājam ar savu iekšējo drošības struktūrvienību. Tas gan jau ir pašu resurss, integrēts arī atsevišķā Zemessardzes vienībā, kas arī militāra apdraudējuma gadījumā nebūs mobilizēta, bet paliks tepat, lai pretdarbotos ārējām aktivitātēm.

Aizsardzība notiek 24/7 režīmā. Perimetrs ir slēgts. Ikviens darbinieks vai uzņēmējs, pirms sāk strādāt mūsu objektos, vispirms iziet drošības pārbaudes Valsts drošības dienesta un Satversmes aizsardzības biroja struktūrās.

Lai būtu skaidrs – ja arī kādam dronam pat izdosies nokļūt līdz HES ražošanai, ilgstoši apstādināt to nevarēs, tikai ietekmēt. Bet arī tam esam gatavi, mums ir nepieciešamie avārijas krājumi šādām situācijām. 

Praktiski visu pašu spēkiem varam nomainīt un bojājumus novērst. HES ražotnes noturību ārējie faktori ietekmēt var samērā maz.

Un tomēr – kādas varētu izskatīties HES beigas? Kaut vai vecuma dēļ?

No ekspluatācijas viedokļa darām visu, lai vispirms sasniegtu projektētāju paredzētos simt gadus un turpinātu arī pēc tam. Tādēļ man ir grūti komentēt, kas būtu pēc "beigām".

Ja nebūs apzināti likvidēšanas pasākumi, piemēram, ūdenskrātuves iztukšošana, neredzu iemeslus, lai HES neturpinātu darbību, jo būves uzturam, agregātus modernizējam attiecīgā kvalitātē. Vismaz Latvijā visas HES veidotas vienam mērķim – elektroenerģijas ražošanai. Pasaulē praksē HES dambjus izmanto arī teritoriju apūdeņošanai un ūdensapgādei. Mums neliels izņēmums ir tikai Rīgas HES, jo no tā ūdenskrātuves ūdeni ņem "Rīgas ūdens" un tehnoloģisko ūdeni – TEC2 dzesēšanai. Taču pamata darbība ir enerģijas ražošana. Ja to nedarīs, tad arī nebūs naudas uzturēšanai.

Šobrīd daudz diskutējam par jaunajiem saules un vēja parkiem. Kāda nozīme Baltijas energosistēmā ir Daugavas hidroelektrostacijām?

Atjaunīgie energoresursi, protams, attīstās, un HES darbības režīms mainās. Pirms desmit gadiem hidroelektrostacijas rīta maksimuma stundās noteikti būtu darbā, savukārt šobrīd nepieciešamo patēriņu nosedz saules parki, HES strādā nakts stundās.

Kopumā mūsu HES ir ļoti liels aktīvs ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas mērogā. Mūsu kopējā uzstādītā jauda ir 1558 MW. Nenoliedzams ir fakts, ka mūsu Daugavas HES pagaidām ir viens no galvenajiem resursiem, kas nodrošina Latvijas energosistēmas tīkla stabilitāti.

HES ūdenskrātuves ir arī enerģiju akumulējošs elements. Mums gan tās nav tik lielas kā Skandināvijā, kur ar pavasarī uzkrāto ūdeni var darboties visu pārējo gadu. Mums viss atkarīgs no pieteces upē. Ūdenskrātuvēs varam uzkrāt ūdeni divas trīs dienas, izņemot pavasara un rudens daudzūdens periodus, kad ūdens uzkrāšanas iespējas ir daudz mazākas.

Kādas ir priekšrocības salīdzinājumā ar citiem enerģijas ražošanas veidiem, TEC, sauli vai vēju?

Galvenās ir operativitāte un manevrētspēja. Nav cita enerģijas ražošanas aktīva, kas pēc komandas saņemšanas savu ražošanu var uzsākt triju minūšu laikā. Saules vai vēja enerģiju varam tikai prognozēt, bet ne ietekmēt. Savukārt TEC palaišana prasīs vairākas stundas. Ja energosistēmā ir avārija, tieši HES ir tās, kas var nodrošināt energosistēmas stabilitāti.

Tagadējā ģeopolitiskajā situācijā tieši HES ir vēl viens drošības aspekts – mūsu ražošana ir izkliedēta, lielās stacijas atrodas trīs dažādās vietās. Atjaunīgos resursus naidnieks apturēt nevar – ne sauli, ne vēju, ne arī ūdeni. Varam ražot jebkuros apstākļos. Galvenais, lai pārvades operators elektroenerģiju var paņemt.

Ja salīdzinām HES darbu pirms 30 gadiem un šodien – kas ir citādi, kas mainījies staciju darbībā, plānošanā, vadībā?

Galvenās izmaiņas ir darba režīms. Ražošanas plānošanā vērā jāņem ne tikai upes ūdens pietece, bet arī saražotais saules un vēja parkos, kā arī pieprasījums no patērētājiem. Iepriekš strādājām galvenokārt, lai apmierinātu "Latvenergo" klientu vajadzības, toties šobrīd visu saražoto pārdodam elektroenerģijas biržā. HES ražošanas plānošana notiek sasaistē ar citiem AS "Latvenergo" energoresursiem.

Liela ietekme veidojās pēc atdalīšanās no BRELL loka un sinhronizācijas ar Centrāleiropu – paši ražojam, jaudas balansējam ar saviem resursiem, kas mainīja plānošanas un ekspluatācijas režīmus.

Paliekot ārpus biržas – elektrība Latvijā būtu lētāka?

Jāsaprot, ka arī ūdens resurss nav par velti. Ja HES strādā, rodas arī izmaksas. Personāls, iekārtas, remonti, mēs arī maksājam dabas resursu nodokli, kas ir vairāki miljoni eiro gadā.

Lētāka vai dārgāka enerģija patērētājam, šāds jautājums tomēr ir un paliek spekulatīvs. Jā, pavasaros ražojam daudz un lēti. Savukārt vasarā – ne pārāk. Ne jau velti gada griezumā HES arī ūdeņiem bagātā gadā var saražot ne vairāk par 50% no Latvijā nepieciešamās enerģijas, kaut arī nominālā jauda ir gandrīz divreiz lielāka.

Tagad augustā Daugavā tek aptuveni 160 kubikmetri ūdens sekundē – tas ir nepietiekams daudzums, lai grieztu kaut vai vienu mazāko turbīnu. Savukārt pavasarī stabili plūst ap 1000 kubikmetriem sekundē. Ja virs 1300 kubiem plūstu visu laiku, mēs tiešām varētu būt pilnībā energoneatkarīga valsts. Taču upei pavēlēt nevar, un tādēļ šis stāsts ir pavisam cits.

Kāda ir HES kaskādes ietekme uz vidi no enerģētiķa skatu punkta?

Mūsu situācija ir tāda, ka apsaimniekojam vēsturisku mantojumu. Kaut vai attiecībā uz Staburagu – enerģētiķiem bija jāizvēlas, gribam elektrificēties vai skatīties uz ainavu. Nav arī zivju ceļu. Projektējot padomju laikā, to par problēmu neuzskatīja.

Mūsdienās un arī manā ieskatā – skaidrs, ka tā ir aktualitāte, ko cenšamies risināt. Katru gadu vismaz pusotru miljonu eiro tērējam Daugavai raksturīgo sugu zivju mazuļu audzēšanai, ko pēc tam laiž gan jūrā, gan ūdenskrātuvēs. Taču tur nav vienkārša risinājuma. 

Pieaicinot arī ārvalstu ekspertus, esam secinājuši, ka daļai no zivju populācijām Daugavas maršruts ģenētiski vairs neeksistē, pat ja mēs tagad investētu zivju ceļos visās HES. Nav vairs vienkārša un strauja risinājuma.

Mums ir jāievēro visas ūdens resursu lietošanas atļaujas un Drošuma programmas noteikumi, strikti paredzot darba intervālus, piemēram, ūdens līmeņa pazemināšanai, lai pēc iespējas mazinātu ūdenskrātuves ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Pretēji daudzu uzskatiem tieši HES kaskādes izbūve daudzviet ir mazinājusi arī plūdu riskus. Pirms 150 gadiem Rīgā pie Pēterbaznīcas pavasaros regulāri bijis ūdens, šobrīd nekā tāda nav.

Vižņi un citas likstas? Piemēram, jēkabpilieši tam noteikti nepiekritīs.

Tā jau ir, ka HES vaino visā, kas notiek uz Daugavas. Taču ir fizikas likumi – mūsu ietekme iet tik tālu, cik ūdenskrātuves līmenis sakrīt ar upes gultni. Daudzūdens periodos mūsu ietekme beidzas ap Pļaviņu pilsētu. Tālāk ir dabas procesi – un nav nozīmes, HES būtu vai nebūtu. To arī meteorologi un hidrologi diezgan labi ir skaidrojuši un ne reizi vien, kādēļ ūdens svārstībās pie Jēkabpils vai augstāk HES ietekmes nav nekādas.

Kādēļ lielu HES nav Igaunijā un Lietuvā?

Tur nav upju ar tik lielu hidroresursu kā mūsu Daugava. Tas ir izskaitļots. Lietuvā uzcēla Ignalinas atomstaciju, enerģiju ražo arī hidroakumulējošā stacijā, kas var strādāt ierobežotu laiku. Savukārt Igaunijā pieejams dabas resurss ir degakmens, tādēļ tur pamats enerģijas ražošanai bija TEC. Bet tagad jau viss ir mainījies, gan kaimiņos, gan arī pie mums strauji attīstās arī citi atjaunīgās enerģijas veidi, vienīgi "Latvenergo" enerģijas ražošanas portfelī HES loma ir un paliks nozīmīga

Publikācija tapusi sadarbībā ar AS "Latvenergo".