Potenciāli ļoti bīstama situācija ir izveidojusies Ignalinas rajonā Lietuvā, kur konstatēta lāča klātbūtne. Viss sākās kādā bišu dravā, kur pēc pirmās posta darbu nakts saimnieki nosprieda, ka pāris bišu stropus, visticamāk, būs apgāzuši jenoti vai caunas.
Kā norāda dravas saimnieks, sākumā apkārtnē pēdas netika pamanītas, tāpēc aizdomas krita uz salīdzinoši nelieliem dzīvniekiem. Otrajā naktī iebrukums atkārtojās.
"Apskatot dravas apkārtni, mēs uz zemes atradām pēdu nospiedumus, un tad jau kļuva skaidrs – mūsu dravā ir paviesojies lācis. Dīvaini, bet agrāk par tādām lietām pat nedomājām, lai gan atrodamies salīdzinoši netālu no Baltkrievijas robežas," stāsta dravas saimnieks Sauļus.
Pēc viņa domām, tas ir vai nu vietējais lācis, vai arī kāds no tiem, kas palicis Lietuvā pēc tam, kad uz valsts robežas tika uzbūvēta nopietna aizsargsiena – stieples žogs un dzeloņdrāšu pinumi. Kā atklājušas Lietuvas varasiestādes, žogs nav pilnībā vienlaidus – purvainās vietās, kā arī pāri upēm un ezeriem tas netiek būvēts. Šādās vietās nelegālie migranti robežu parasti nemēģina šķērsot, taču savvaļas dzīvniekiem tas nav nekāds šķērslis – tie turpina migrēt no vienas valsts uz otru.
Turpinot savu stāstu, dravnieks atklāja, ka pēc otrās lāča viesošanās nakts viņš nolēma uzstādīt videonovērošanas kameru: "Trešajā naktī sēdējām un gaidījām lāča ierašanos. Mans tēvs pat bija gatavs ņemt cirvi un doties uz lauku mājām sargāt bišu dravu. Protams, viņš to neizdarīja, jo pret lāci cirvis nav nekāds labais ierocis. Toties, kad kamera atsūtīja paziņojumu un videoierakstā mēs ieraudzījām lāci, uzreiz lēcām mašīnā un braucām uz dravu. Ieslēdzot mašīnas gaismas, mēs redzējām dzīvnieku, kurš steigšus pameta nozieguma vietu."
Acīmredzot negaidītā cilvēku ierašanās lāci bija nobiedējusi, tāpēc ceturtajā naktī tas vairs neieradās. Toties pēc pāris dienām pienāca informācija, ka lācis ir paviesojies kādā citā bišu dravā, apmēram piecu kilometru attālumā no pirmās. Pirmajā naktī dzīvnieks izpostīja desmit bišu stropus.
Arī šeit saimnieki bija nolēmuši palikt pie bitēm un sargāt tās no saldummīļa lāča. Otrajā naktī pūta diezgan spēcīgs vējš, tāpēc brīvprātīgie sargi neko nedzirdēja. Tikai ieslēdzot apgaismojumu, viņi ieraudzīja, ka tumsas un vēja aizsegā lācis ir apgāzis un izēdis vēl divus stropus.
Trešā vieta, kur lācis paviesojās, bija viensēta apmēram puskilometra attālumā no otrās bišu dravas. Pagalmā uzstādītā videokamera fiksēja lāča pārvietošanos – acīmredzot tas mēģināja atrast kādu pārtiku.