7.1 °C
Ēveles pusē kādas viensētas saimnieki kopš oktobra sākuma piedzīvo atkārtotus lāča apciemojumus. Izpostīti bišu stropi, saplēsts vistu iežogojums un saplosīti putni, kūtij izrauta siena un izsisti logi, bet pēdējās reizēs dzīvnieks atstājis ķepu nospiedumus uz automašīnas un sapostījis siltumnīcu. Saimniece Līga stāsta, ka lācis īpašumā bijis jau deviņas reizes. Abi mājas iedzīvotāji ir cilvēki ar invaliditāti, un bažas par atlikušajām vistām papildina arvien nopietnāks jautājums par pašu drošību.
Tikmēr Rencēnu pusē izsniegtās atļaujas termiņš konkrēta problēmlāča nomedīšanai ir beidzies jau septembra beigās. To, atbildot žurnālam Medības, apstiprina Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Pašvaldība esot solījusi pieprasīt pagarinājumu, taču atbildes sniegšanas brīdī šāds pieprasījums pārvaldē vēl nebija saņemts. Lācis nav nomedīts, jo jautājumi par šāda uzdevuma praktisku izpildi un mednieka juridisko aizsardzību paliek neatbildēti.
Pastāv pamatotas aizdomas, ka Ēvelē tagad uzdarbojas tas pats indivīds, kas fiksēts cilvēku pagalmos Rancēnos un atzīts par dzīvnieku ar netipisku uzvedību, kas var radīt apdraudējumu cilvēkiem.
Viss sākās ar vistām un izpostītu stropu
Pirmo lāča apciemojumu Līga datē ar 2. oktobri. Toreiz dzīvnieks iekļuvis vistu kūtī un apēdis piecas vai sešas vistas. Cietusi arī dēla bišu drava, kur lācis izārdījis mājai tuvāko stropu. Pēc tam deviņas vai desmit dienas tas nav manīts, līdz kādā naktī atgriezies un ķēries pie ēkas.
No dzīvojamās mājas loga kūts ir labi pārskatāma. Līga atceras, ka naktī tās pusē ievērojusi spožu gaismu, bet pēc lāča apciemojuma atklājies, ka jaunajai kūtij izplēsta visa aizmugurējā siena. Dzīvnieks atkal ticis pie vistām. Pēc tam tas devies arī uz tālāko bišu dravu, kur izārdījis vēl divus stropus.
“Tad sapratām, ka vistas jaunajā kūtī turēt nevar. Pārvietojām tās uz veco mūra kūtiņu. Pusi dienas ņēmāmies ar pārtaisīšanu,” stāsta Līga. Tas bijis mēģinājums pasargāt atlikušos putnus ēkā, kura šķitusi izturīgāka un lācim grūtāk pieejama.
Taču jau nākamajā naktī dzīvnieks bijis atpakaļ. Vispirms tas pārbaudījis jauno kūti, kurā vistu vairs nebija. Uz durvīm palicis ķepas nospiedums, bet pati kūts atkal atlauzta. Pēc tam lācis devies pie mūra ēkas un izsitis divus logus. Tie bijuši pietiekami mazi, lai dzīvnieks nevarētu iekļūt iekšā, taču stikli sabiruši telpā pie vistām.
Neieguvis putnus, lācis atkal aizgājis uz bišu dravu. Tur tas ēdis medu un perus un turpinājis postīt stropus. “No dažiem stropiem tikai dēlīši palikuši,” nodarīto raksturo saimniece. Viņa stāsta, ka pēc postījumiem ieradies DAP darbinieks, apskatījis notikuma vietu un visu nofotografējis.
Pēc pārtraukuma atgriezies un pārbauda arī citas vietas
Pēc šīm epizodēm lācis uz vairāk nekā nedēļu pazudis. Taču pārtraukums nav nozīmējis, ka problēma atrisinājusies. Dzīvnieks atgriezies un, pēc Līgas teiktā, īpašumu tagad apmeklē regulāri. Sarunas laikā viņa jau saskaitījusi deviņas apciemojuma reizes.
Pie kūts ierīkots āra voljērs vistām. Arī tas ir sapostīts. Līga stāsta, ka konstrukcijas nolocītas un lācis ielīdis aplokā, lai piekļūtu mūra ēkas durvīm. Pie tam viss noplēsts ar ķepām, taču durvis dzīvniekam nav izdevies atvērt. Vistas pagaidām palikušas aiz šķēršļa, kuru tas nav pārvarējis.
Tomēr pēdējie novērojumi liecina, ka lāča darbība neaprobežojas ar kūti un stropiem. Aiz mājas novietotajai automašīnai saimnieki konstatējuši ķepu nospiedumus. Līga stāsta, ka ceturtdien kļuvis redzams, ka dzīvnieks kāpis uz automašīnas. Savukārt naktī no ceturtdienas uz piektdienu tas atkal ieradies un sapostījis dārza malā esošo siltumnīcu. Plēve bijusi pārrauta sešās vietās.
Sākotnēji saimniecībā bijis ap 50 vistu. Daļa vēl ir palikusi, un saimnieki cenšas tās pasargāt. Sarunas laikā Līgas draugs ap kūti ierīkoja elektrisko ganu. Bija iecerēts pabeigt nepieciešamos darbus un pieslēgt to jau tuvākajā naktī. Pēc atkārtotas ēku un aploku bojāšanas tas ir nākamais pašu spēkiem īstenotais aizsardzības pasākums.
Bailes, ka pēc kūts var sekot māja
Līgas bažas vairs nav tikai par saimnieciskajiem zaudējumiem. Lācis zina ceļu uz pagalmu, tur atkārtoti meklē barību un pārbauda šķēršļus. Saimniece raizējas, kas notiks, ja vistas kļūs nepieejamas un dzīvnieks sāks meklēt iespēju iekļūt citās ēkās.
“Ja viņš izsita kūtij logus, tad mājai viņam tā laikam nav problēma,” savas bailes sarunā formulē Līga. Tas ir viņas vērtējums pēc piedzīvotā, nevis ziņa par jau notikušu mēģinājumu iekļūt dzīvojamajā mājā. Taču izplēstā kūts siena un izsistie logi saimniekiem ir pietiekami uzskatāms apliecinājums dzīvnieka spēkam.
Īpašums ir atsevišķa viensēta ar dzīvojamo māju, klēti, šķūni un kūtīm. Suņa saimniecībā nav, bet trīs kaķi dzīvo telpās. Līga norāda arī uz netālu esošo ceļu, pa kuru pārvietojas cilvēki, tostarp velobraucēji. Viņas satraukums saistīts gan ar notiekošo pagalmā, gan iespēju, ka kāds ar dzīvnieku varētu negaidīti sastapties tuvākajā apkārtnē.
Pēc saimnieku novērojumiem, lācis no dravas dodas tuvējā purva virzienā. Viņi pieļauj, ka tas tur uzturas un varētu būt izraudzījies arī ziemošanas vietu. Tomēr šobrīd tas ir iedzīvotāju pieņēmums. Apstiprinājuma par lāča migu vai konkrētu ziemošanas vietu redakcijas rīcībā nav.
DAP saņem daudz ziņojumu, bet atļauja vairs nav spēkā
Līga stāsta, ka viņu īpašumā DAP pārstāvis ieradies vienu reizi. Savukārt pārvaldes atbilde žurnālam Medības attiecas uz plašāku apkārtni. DAP norāda, ka no šīs puses saņem neskaitāmus ziņojumus un inspektori praktiski katru nedēļu turp dodas ievākt paraugus.
Atbildē pārvalde apstiprina arī iepriekš izsniegtās atļaujas termiņa beigas. Pašvaldība esot solījusi pieprasīt pagarinājumu, taču tas vēl neesot izdarīts. Plašāku skaidrojumu par turpmāko rīcību konkrētajā viensētā, atļaujas atjaunošanas iespējamo laiku vai tūlītējiem palīdzības pasākumiem iedzīvotājiem redakcija šajā atbildē nav saņēmusi.
Pagaidām plašākas atbildes no DAP nav saņemtas.
Vai tas ir tas pats lācis, kuram izsniedza atļauju
Starp Rencēniem un Ēveli ir aptuveni deviņi kilometri, tādēļ rodas jautājums, vai Līgas saimniecībā ierodas tas pats dzīvnieks, kura nomedīšanai iepriekš izsniegta atļauja. Arī pati saimniece, iepazīstoties ar ziņām par notikumiem Rencēnu pusē, pieļāvusi šādu saistību. Tomēr attālums un līdzīgs postījumu raksturs vien konkrēta dzīvnieka identitāti neapstiprina.
Jau ziņots, kaDAP, balstoties uz postījumu vietās ievāktajiem paraugiem, bija identificējusi dzīvnieku, kurš atkārtoti viesojies vistu novietnēs Rancēnos. Tieši šim indivīdam bija izsniegta speciālā atļauja.
Pagaidām nav informācijkas, vai Ligas saimniecībā ir ņemti DNS paraugi un, vai tie pierāda, ka tas ir tas pats lācis ar nu jau sugai netipiskas uzvedības ieradumiem.
Atļauja ir bijusi, bet medniekam paliek juridiskais risks
Žurnāls Medības jau 20. oktobra publikācijā portālā Medībām.lv pievērsa uzmanību problēmai, kuru nevar atrisināt tikai ar atļaujas izsniegšanu. Žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska norādīja uz neskaidrībām normatīvajā regulējumā un risku, ka mednieks, kurš uzņemas problēmlāča nomedīšanu, vēlāk pats var nonākt sarežģītā juridiskā situācijā. Viens no jautājumiem ir konkrētā dzīvnieka nepārprotama identificēšana dabā un atbildība, ja pēc tam izrādītos, ka nomedīts cits lācis. Publikācijā izcelts iespējamās izmeklēšanas, sodu un citu seku risks, nevis apgalvots, ka kriminālatbildība automātiski iestājas pēc jebkuras izsniegtas atļaujas izmantošanas.
Precizitātes dēļ jānošķir divas lietas. Latvijā pastāv kārtība, kā saņemt DAP atļauju nemedījamu un īpaši aizsargājamu sugu indivīdu iegūšanai. To skaidro arī pašas pārvaldes publicētais pakalpojuma apraksts. Tātad problēma nav formulējama kā pilnīgs jebkāda regulējuma trūkums. Strīdus un bažas rada tas, vai konkrētā situācijā atļaujas nosacījumi, piemērojamie tiesību akti un rīcības kārtība medniekam nodrošina pietiekami skaidru un praktiski izpildāmu pamatu uzdevuma veikšanai.
Par praktiskajiem šķēršļiem 20. oktobrī Latvijas Radio stāstīja arī Rencēnu mednieku pārstāvis Andris Ķibermanis. Viņš norādīja, ka atļaujas izmantošana bija saistīta ar konkrēto postījumu vietu, savukārt ārpus tās redzētu dzīvnieku medīt nedrīkstēja. Medniekiem bija jāievēro arī nosacījumi par dzīvnieka fiksēšanu un atbaidīšanu. Ķibermanis atzina, ka daļa mednieku nevēlas iesaistīties, baidoties, ka nosacījumu pārkāpuma gadījumā atbildība gulsies uz viņiem. Tajā pašā publikācijā zoologs Jānis Ozoliņš aicināja sakārtot juridisko un profesionālo rīcības sistēmu šādiem gadījumiem.
Tādēļ lāča nenomedīšanu nevar vienkārši izskaidrot ar mednieku nevēlēšanos palīdzēt. Uzdevums ir saistīts gan ar iespēju sastapt konkrēto dzīvnieku atļautajā vietā un apstākļos, gan ar atļaujas nosacījumu ievērošanu un bažām par sekām. Arī iespējamais sabiedrības nosodījums šo darbu neatvieglo, taču tas neaizstāj galveno jautājumu par skaidru atbildības sadalījumu starp lēmuma pieņēmēju un izpildītāju.
Lāču aerosols kā personiskās aizsardzības līdzeklis
Sarunā ar saimnieci mednieki ieteikuši apsvērt īpaši lāču atbaidīšanai paredzēta piparu aerosola iegādi. Tas ir līdzeklis personiskai aizsardzībai bīstamas sastapšanās gadījumā, kura paredzētais uzdevums ir apturēt vai atvairīt dzīvnieka tuvošanos bez nāvējoša spēka lietošanas. Tas gan nenozīmē, ka ar baloniņa iegādi būtu atrisināta regulāra lāča ienākšana saimniecībā.
Līgas saimniecībā pašlaik top elektriskais nožogojums, vistas pārvietotas uz izturīgāku ēku, un tiek apsvērti papildu personiskās aizsardzības līdzekļi. Tie ir konkrēti pasākumi, kurus iedzīvotāji cenšas īstenot paši. Taču viņu jautājums par turpmāko rīcību paliek spēkā, jo lācis jau vairākkārt pārvarējis šķēršļus un pēc pārtraukumiem atgriezies.
Sarunas noslēgumā Līga cer, ka dzīvnieks dosies ziemas guļā un apciemojumi beigsies. Pašlaik gan saimniekiem nākas dzīvot ar atkārtotiem postījumiem un neziņu par nākamo nakti. DAP apstiprina daudzos ziņojumus un paraugu ievākšanu apkārtnē, taču iepriekšējās atļaujas termiņš ir beidzies, pagarinājuma pieprasījums atbildes sniegšanas brīdī vēl nebija saņemts, un konkrēts turpmākās rīcības plāns šīs viensētas iedzīvotājiem redakcijai nav izklāstīts.
Ja nebrauc uz šaušanas treniņiem, tad mežā nav ko iet. Šauj garām #360 epizode
Ja oktobra numurs vēl nav izlasīts, ir īstais brīdis to izdarīt! Meklē preses tirdzniecības vietās vai lasi elektroniski! Klikšķini šeit, lai iegādātos žurnālu digitāli!
👉 Abonē 2027. gadam bez tematiskajiem pielikumiem.
👉 Abonē 2027. gadam ar tematiskajiem pielikumiem.
Iznācis žurnāla Medības trešais pielikums Mednieka gads!
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties žurnāla "Medības" redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties Medību vēstkopai, un saņem aktuālo rakstu un video izlasi, ko speciāli atlasījusi žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus Medību žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Medību ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par medībām, to vēsturi, aprīkojumu, dzīvnieku uzvedību
- Tavā e-pasta kastītē katru nedēļu
Ēveles pusē kādas viensētas saimnieki kopš oktobra sākuma piedzīvo atkārtotus lāča apciemojumus. Izpostīti bišu stropi, saplēsts vistu iežogojums un saplosīti putni, kūtij izrauta siena un izsisti logi, bet pēdējās reizēs dzīvnieks atstājis ķepu nospiedumus uz automašīnas un sapostījis siltumnīcu. Saimniece Līga stāsta, ka lācis īpašumā bijis jau deviņas reizes. Abi mājas iedzīvotāji ir cilvēki ar invaliditāti, un bažas par atlikušajām vistām papildina arvien nopietnāks jautājums par pašu drošību.
Tikmēr Rencēnu pusē izsniegtās atļaujas termiņš konkrēta problēmlāča nomedīšanai ir beidzies jau septembra beigās. To, atbildot žurnālam Medības, apstiprina Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Pašvaldība esot solījusi pieprasīt pagarinājumu, taču atbildes sniegšanas brīdī šāds pieprasījums pārvaldē vēl nebija saņemts. Lācis nav nomedīts, jo jautājumi par šāda uzdevuma praktisku izpildi un mednieka juridisko aizsardzību paliek neatbildēti.
Pastāv pamatotas aizdomas, ka Ēvelē tagad uzdarbojas tas pats indivīds, kas fiksēts cilvēku pagalmos Rancēnos un atzīts par dzīvnieku ar netipisku uzvedību, kas var radīt apdraudējumu cilvēkiem.
Viss sākās ar vistām un izpostītu stropu
Pirmo lāča apciemojumu Līga datē ar 2. oktobri. Toreiz dzīvnieks iekļuvis vistu kūtī un apēdis piecas vai sešas vistas. Cietusi arī dēla bišu drava, kur lācis izārdījis mājai tuvāko stropu. Pēc tam deviņas vai desmit dienas tas nav manīts, līdz kādā naktī atgriezies un ķēries pie ēkas.
No dzīvojamās mājas loga kūts ir labi pārskatāma. Līga atceras, ka naktī tās pusē ievērojusi spožu gaismu, bet pēc lāča apciemojuma atklājies, ka jaunajai kūtij izplēsta visa aizmugurējā siena. Dzīvnieks atkal ticis pie vistām. Pēc tam tas devies arī uz tālāko bišu dravu, kur izārdījis vēl divus stropus.
“Tad sapratām, ka vistas jaunajā kūtī turēt nevar. Pārvietojām tās uz veco mūra kūtiņu. Pusi dienas ņēmāmies ar pārtaisīšanu,” stāsta Līga. Tas bijis mēģinājums pasargāt atlikušos putnus ēkā, kura šķitusi izturīgāka un lācim grūtāk pieejama.
Taču jau nākamajā naktī dzīvnieks bijis atpakaļ. Vispirms tas pārbaudījis jauno kūti, kurā vistu vairs nebija. Uz durvīm palicis ķepas nospiedums, bet pati kūts atkal atlauzta. Pēc tam lācis devies pie mūra ēkas un izsitis divus logus. Tie bijuši pietiekami mazi, lai dzīvnieks nevarētu iekļūt iekšā, taču stikli sabiruši telpā pie vistām.
Neieguvis putnus, lācis atkal aizgājis uz bišu dravu. Tur tas ēdis medu un perus un turpinājis postīt stropus. “No dažiem stropiem tikai dēlīši palikuši,” nodarīto raksturo saimniece. Viņa stāsta, ka pēc postījumiem ieradies DAP darbinieks, apskatījis notikuma vietu un visu nofotografējis.
Pēc pārtraukuma atgriezies un pārbauda arī citas vietas
Pēc šīm epizodēm lācis uz vairāk nekā nedēļu pazudis. Taču pārtraukums nav nozīmējis, ka problēma atrisinājusies. Dzīvnieks atgriezies un, pēc Līgas teiktā, īpašumu tagad apmeklē regulāri. Sarunas laikā viņa jau saskaitījusi deviņas apciemojuma reizes.
Pie kūts ierīkots āra voljērs vistām. Arī tas ir sapostīts. Līga stāsta, ka konstrukcijas nolocītas un lācis ielīdis aplokā, lai piekļūtu mūra ēkas durvīm. Pie tam viss noplēsts ar ķepām, taču durvis dzīvniekam nav izdevies atvērt. Vistas pagaidām palikušas aiz šķēršļa, kuru tas nav pārvarējis.
Tomēr pēdējie novērojumi liecina, ka lāča darbība neaprobežojas ar kūti un stropiem. Aiz mājas novietotajai automašīnai saimnieki konstatējuši ķepu nospiedumus. Līga stāsta, ka ceturtdien kļuvis redzams, ka dzīvnieks kāpis uz automašīnas. Savukārt naktī no ceturtdienas uz piektdienu tas atkal ieradies un sapostījis dārza malā esošo siltumnīcu. Plēve bijusi pārrauta sešās vietās.
Sākotnēji saimniecībā bijis ap 50 vistu. Daļa vēl ir palikusi, un saimnieki cenšas tās pasargāt. Sarunas laikā Līgas draugs ap kūti ierīkoja elektrisko ganu. Bija iecerēts pabeigt nepieciešamos darbus un pieslēgt to jau tuvākajā naktī. Pēc atkārtotas ēku un aploku bojāšanas tas ir nākamais pašu spēkiem īstenotais aizsardzības pasākums.
Bailes, ka pēc kūts var sekot māja
Līgas bažas vairs nav tikai par saimnieciskajiem zaudējumiem. Lācis zina ceļu uz pagalmu, tur atkārtoti meklē barību un pārbauda šķēršļus. Saimniece raizējas, kas notiks, ja vistas kļūs nepieejamas un dzīvnieks sāks meklēt iespēju iekļūt citās ēkās.
“Ja viņš izsita kūtij logus, tad mājai viņam tā laikam nav problēma,” savas bailes sarunā formulē Līga. Tas ir viņas vērtējums pēc piedzīvotā, nevis ziņa par jau notikušu mēģinājumu iekļūt dzīvojamajā mājā. Taču izplēstā kūts siena un izsistie logi saimniekiem ir pietiekami uzskatāms apliecinājums dzīvnieka spēkam.
Īpašums ir atsevišķa viensēta ar dzīvojamo māju, klēti, šķūni un kūtīm. Suņa saimniecībā nav, bet trīs kaķi dzīvo telpās. Līga norāda arī uz netālu esošo ceļu, pa kuru pārvietojas cilvēki, tostarp velobraucēji. Viņas satraukums saistīts gan ar notiekošo pagalmā, gan iespēju, ka kāds ar dzīvnieku varētu negaidīti sastapties tuvākajā apkārtnē.
Pēc saimnieku novērojumiem, lācis no dravas dodas tuvējā purva virzienā. Viņi pieļauj, ka tas tur uzturas un varētu būt izraudzījies arī ziemošanas vietu. Tomēr šobrīd tas ir iedzīvotāju pieņēmums. Apstiprinājuma par lāča migu vai konkrētu ziemošanas vietu redakcijas rīcībā nav.
DAP saņem daudz ziņojumu, bet atļauja vairs nav spēkā
Līga stāsta, ka viņu īpašumā DAP pārstāvis ieradies vienu reizi. Savukārt pārvaldes atbilde žurnālam Medības attiecas uz plašāku apkārtni. DAP norāda, ka no šīs puses saņem neskaitāmus ziņojumus un inspektori praktiski katru nedēļu turp dodas ievākt paraugus.
Atbildē pārvalde apstiprina arī iepriekš izsniegtās atļaujas termiņa beigas. Pašvaldība esot solījusi pieprasīt pagarinājumu, taču tas vēl neesot izdarīts. Plašāku skaidrojumu par turpmāko rīcību konkrētajā viensētā, atļaujas atjaunošanas iespējamo laiku vai tūlītējiem palīdzības pasākumiem iedzīvotājiem redakcija šajā atbildē nav saņēmusi.
Pagaidām plašākas atbildes no DAP nav saņemtas.
Vai tas ir tas pats lācis, kuram izsniedza atļauju
Starp Rencēniem un Ēveli ir aptuveni deviņi kilometri, tādēļ rodas jautājums, vai Līgas saimniecībā ierodas tas pats dzīvnieks, kura nomedīšanai iepriekš izsniegta atļauja. Arī pati saimniece, iepazīstoties ar ziņām par notikumiem Rencēnu pusē, pieļāvusi šādu saistību. Tomēr attālums un līdzīgs postījumu raksturs vien konkrēta dzīvnieka identitāti neapstiprina.
Jau ziņots, kaDAP, balstoties uz postījumu vietās ievāktajiem paraugiem, bija identificējusi dzīvnieku, kurš atkārtoti viesojies vistu novietnēs Rancēnos. Tieši šim indivīdam bija izsniegta speciālā atļauja.
Pagaidām nav informācijkas, vai Ligas saimniecībā ir ņemti DNS paraugi un, vai tie pierāda, ka tas ir tas pats lācis ar nu jau sugai netipiskas uzvedības ieradumiem.
Atļauja ir bijusi, bet medniekam paliek juridiskais risks
Žurnāls Medības jau 20. oktobra publikācijā portālā Medībām.lv pievērsa uzmanību problēmai, kuru nevar atrisināt tikai ar atļaujas izsniegšanu. Žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska norādīja uz neskaidrībām normatīvajā regulējumā un risku, ka mednieks, kurš uzņemas problēmlāča nomedīšanu, vēlāk pats var nonākt sarežģītā juridiskā situācijā. Viens no jautājumiem ir konkrētā dzīvnieka nepārprotama identificēšana dabā un atbildība, ja pēc tam izrādītos, ka nomedīts cits lācis. Publikācijā izcelts iespējamās izmeklēšanas, sodu un citu seku risks, nevis apgalvots, ka kriminālatbildība automātiski iestājas pēc jebkuras izsniegtas atļaujas izmantošanas.
Precizitātes dēļ jānošķir divas lietas. Latvijā pastāv kārtība, kā saņemt DAP atļauju nemedījamu un īpaši aizsargājamu sugu indivīdu iegūšanai. To skaidro arī pašas pārvaldes publicētais pakalpojuma apraksts. Tātad problēma nav formulējama kā pilnīgs jebkāda regulējuma trūkums. Strīdus un bažas rada tas, vai konkrētā situācijā atļaujas nosacījumi, piemērojamie tiesību akti un rīcības kārtība medniekam nodrošina pietiekami skaidru un praktiski izpildāmu pamatu uzdevuma veikšanai.
Par praktiskajiem šķēršļiem 20. oktobrī Latvijas Radio stāstīja arī Rencēnu mednieku pārstāvis Andris Ķibermanis. Viņš norādīja, ka atļaujas izmantošana bija saistīta ar konkrēto postījumu vietu, savukārt ārpus tās redzētu dzīvnieku medīt nedrīkstēja. Medniekiem bija jāievēro arī nosacījumi par dzīvnieka fiksēšanu un atbaidīšanu. Ķibermanis atzina, ka daļa mednieku nevēlas iesaistīties, baidoties, ka nosacījumu pārkāpuma gadījumā atbildība gulsies uz viņiem. Tajā pašā publikācijā zoologs Jānis Ozoliņš aicināja sakārtot juridisko un profesionālo rīcības sistēmu šādiem gadījumiem.
Tādēļ lāča nenomedīšanu nevar vienkārši izskaidrot ar mednieku nevēlēšanos palīdzēt. Uzdevums ir saistīts gan ar iespēju sastapt konkrēto dzīvnieku atļautajā vietā un apstākļos, gan ar atļaujas nosacījumu ievērošanu un bažām par sekām. Arī iespējamais sabiedrības nosodījums šo darbu neatvieglo, taču tas neaizstāj galveno jautājumu par skaidru atbildības sadalījumu starp lēmuma pieņēmēju un izpildītāju.
Lāču aerosols kā personiskās aizsardzības līdzeklis
Sarunā ar saimnieci mednieki ieteikuši apsvērt īpaši lāču atbaidīšanai paredzēta piparu aerosola iegādi. Tas ir līdzeklis personiskai aizsardzībai bīstamas sastapšanās gadījumā, kura paredzētais uzdevums ir apturēt vai atvairīt dzīvnieka tuvošanos bez nāvējoša spēka lietošanas. Tas gan nenozīmē, ka ar baloniņa iegādi būtu atrisināta regulāra lāča ienākšana saimniecībā.
Līgas saimniecībā pašlaik top elektriskais nožogojums, vistas pārvietotas uz izturīgāku ēku, un tiek apsvērti papildu personiskās aizsardzības līdzekļi. Tie ir konkrēti pasākumi, kurus iedzīvotāji cenšas īstenot paši. Taču viņu jautājums par turpmāko rīcību paliek spēkā, jo lācis jau vairākkārt pārvarējis šķēršļus un pēc pārtraukumiem atgriezies.
Sarunas noslēgumā Līga cer, ka dzīvnieks dosies ziemas guļā un apciemojumi beigsies. Pašlaik gan saimniekiem nākas dzīvot ar atkārtotiem postījumiem un neziņu par nākamo nakti. DAP apstiprina daudzos ziņojumus un paraugu ievākšanu apkārtnē, taču iepriekšējās atļaujas termiņš ir beidzies, pagarinājuma pieprasījums atbildes sniegšanas brīdī vēl nebija saņemts, un konkrēts turpmākās rīcības plāns šīs viensētas iedzīvotājiem redakcijai nav izklāstīts.
Ja nebrauc uz šaušanas treniņiem, tad mežā nav ko iet. Šauj garām #360 epizode
Ja oktobra numurs vēl nav izlasīts, ir īstais brīdis to izdarīt! Meklē preses tirdzniecības vietās vai lasi elektroniski! Klikšķini šeit, lai iegādātos žurnālu digitāli!
👉 Abonē 2027. gadam bez tematiskajiem pielikumiem.
👉 Abonē 2027. gadam ar tematiskajiem pielikumiem.
Iznācis žurnāla Medības trešais pielikums Mednieka gads!
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties žurnāla "Medības" redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties Medību vēstkopai, un saņem aktuālo rakstu un video izlasi, ko speciāli atlasījusi žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus Medību žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Medību ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par medībām, to vēsturi, aprīkojumu, dzīvnieku uzvedību
- Tavā e-pasta kastītē katru nedēļu
