2 °C
Vai iespējams ar piegaudot vilku un panākt, ka tas atsaucas? Un kā saprast, ko plēsējs ar savu atbildi vēlas pavēstīt? Vilku piegaudošana ir aizraujošs, taču zināšanas un pieredzi prasošs medību paņēmiens. Nepietiek tikai ar prasmi atdarināt vilka balsi – jāizprot arī šo dzīvnieku uzvedība, savstarpējā saziņa un teritorijas aizsardzības instinkti. Turklāt ne vienmēr vilka atbilde nozīmē, ka tas gatavojas tuvoties.
Piegaudošanas laikā mednieks atdarina vilka balsi, cerot saņemt atbildi no tuvumā esošajiem plēsējiem. Dažkārt atsaucas viens vilks, citreiz – vairāki, taču tas nebūt nenozīmē, ka dzīvnieki dosies skaņas virzienā. Ar gaudošanu vilki uztur saikni ar savas ģimenes locekļiem, paziņo par savu klātbūtni vai signalizē citām vilku grupām, ka konkrētā teritorija jau ir aizņemta.
Tādēļ piegaudošanā svarīga ir ne tikai prasme atdarināt vilka balsi, bet arī spēja novērtēt dzīvnieka reakciju. Lai saprastu, kādēļ vilks atsaucies un ko šī atbilde varētu nozīmēt, jāņem vērā konkrētā situācija, gadalaiks un vilku uzvedības īpatnības. Turklāt ne vienmēr pēc dzirdētās atbildes iespējams izdarīt nepārprotamus secinājumus.
Kāpēc vilki gaudo?
Vilki ir sociāli dzīvnieki, kuri dzīvo baros un savstarpējai saziņai izmanto dažādus balss signālus. Gaudošana ir viens no veidiem, kā tie uztur kontaktu ar pārējiem bara locekļiem, īpaši situācijās, kad dzīvnieki atrodas tālu cits no cita.
To apliecina arī 2013. gadā zinātniskajā žurnālā Current Biology publicētais Frančesko Macīni (Francesco Mazzini) un viņa kolēģu pētījums. Zinātnieki novēroja nebrīvē turētus vilkus, lai noskaidrotu, kā mainās to uzvedība, ja kāds no grupas locekļiem uz laiku tiek nošķirts no pārējiem.
Pētījumā atklājās, ka vilki biežāk gaudoja tad, ja no grupas tika aizvests dzīvnieks, ar kuru tiem bija izveidojusies cieša sociālā saikne, vai indivīds, kurš ieņēma augstāku vietu grupas hierarhijā. Turklāt pētnieki secināja, ka šādu reakciju nevar izskaidrot tikai ar stresa hormona kortizola līmeņa izmaiņām.
Tas liecina, ka vilku gaudošana nav tikai instinktīva reakcija uz satraukumu. Tā ir nozīmīga savstarpējās saziņas sastāvdaļa, kuru ietekmē arī attiecības starp konkrētiem dzīvniekiem. Tādēļ mežā dzirdama vilku gaudošana ne vienmēr ir saistīta ar teritorijas aizsardzību vai svešinieka klātbūtni. Iespējams, vilki vienkārši cenšas sazināties ar kādu no savas ģimenes locekļiem.
Vilki ne tikai gaudo. Ko nozīmē pārējās skaņas?
Vilki savstarpējai saziņai izmanto daudzveidīgus balss signālus. Līdzās gaudošanai tie mēdz smilkstēt, rūkt, riet un izdot arī citas skaņas, kuru nozīme var atšķirties atkarībā no konkrētās situācijas un dzīvnieku savstarpējām attiecībām.
2019. gadā publicētā pētījumā zinātnieki analizēja 270 Indijas vilku balss signālus, cenšoties noskaidrot, kādas skaņas šie dzīvnieki izmanto un ar kādām uzvedības situācijām tās saistītas. Pētnieki identificēja vairākas atšķirīgas skaņu grupas, tostarp dažādus gaudošanas un smilkstēšanas veidus.
Piemēram, īsa smilkstēšana var būt saistīta ar draudzīgu sasveicināšanos, savukārt ilgstošāka smilkstēšana var liecināt par pakļaušanos. Rūkšanu un riešanu vilki mēdz izmantot konfliktsituācijās vai aizsargājot barību un mazuļus. Savukārt grupas kopīgas gaudošanas laikā atsevišķu dzīvnieku balsis saplūst, veidojot sarežģītu skaņu kopumu.
Tomēr jāņem vērā, ka pētījumā analizēti Indijas vilki, tādēļ iegūtos rezultātus nevar pilnībā attiecināt uz Eiropā, tostarp Latvijā, dzīvojošajiem vilkiem.
Turklāt vilku saziņu nevar salīdzināt ar cilvēku valodu, kurā katram vārdam ir noteikta nozīme. Viena un tā pati skaņa dažādos apstākļos var būt saistīta ar atšķirīgu uzvedību. Tādēļ, lai izprastu, ko vilks ar konkrēto balss signālu vēlas pavēstīt, nepietiek tikai ar dzirdēto – jāņem vērā arī apkārtējie apstākļi un dzīvnieka uzvedība.
Vai vilks tiešām atsaucas uz cilvēka gaudošanu?
Jā, un tas nav tikai mednieku nostāstos balstīts apgalvojums.
Amerikāņu zinātnieki Freds Haringtons (Fred H. Harrington) un L. Deivids Mečs (L. David Mech) vairākos pētījumos analizēja savvaļas vilku reakciju uz cilvēka atdarinātu gaudošanu.
Vienā no pētījumiem, kas 1982. gadā publicēts žurnālā The Journal of Wildlife Management, pētnieki konstatēja vilku atbildes 217 no 456 piegaudošanas reizēm.
Tas ir gandrīz pusē mēģinājumu.
Tomēr šeit ir būtiska nianse. Pētījuma mērķis bija pilnveidot vilku uzskaites metodes, nevis noskaidrot medību efektivitāti.
Tas, ka vilks atsaucas, vēl nenozīmē, ka tas nāks pie mednieka.
Haringtona un Meča 1979. gada pētījums par gaudošanas nozīmi teritorijas uzturēšanā parādīja, ka vilki pēc atbildes bieži palika savā atrašanās vietā. Gaudošana palīdzēja vilku grupām uzturēt savstarpēju distanci un izvairīties no nevajadzīgas sastapšanās.
Pētnieki arī konstatēja, ka vilku atsaucība mainās atkarībā no gadalaika un konkrētās situācijas. Piemēram, vilki biežāk atsaucās, atrodoties pie nomedīta dzīvnieka atliekām.
Tas nozīmē, ka mednieks var ļoti precīzi atdarināt vilka balsi, tomēr nesaņemt nekādu atbildi. Un otrādi – šķietami vienkāršs kauciens piemērotos apstākļos var izraisīt veselas vilku ģimenes atsaukšanos.
Piegaudošana Latvijā, cik nozīmīga ir pieredze?
Latvijā vilku piegaudošana ir zināms medību paņēmiens. To izmanto gan vilku klātbūtnes noteikšanai, gan noteiktās medību situācijās, mēģinot izraisīt dzīvnieku reakciju.
Pieredzējušam medniekam svarīga ir ne tikai prasme atdarināt vilka balsi, bet arī konkrētās teritorijas pārzināšana. Jāņem vērā vēja virziens, apkārtējais reljefs, iespējamās vilku uzturēšanās vietas un dzīvnieku aktivitāte.
Piegaudošana var palīdzēt noskaidrot, vai tuvumā atrodas vilku bars. Taču arī šeit jābūt piesardzīgam ar secinājumiem. Vairāku balsu dzirdēšana automātiski nenozīmē, ka iespējams precīzi noteikt dzīvnieku skaitu. Tāpat klusums nav pierādījums tam, ka konkrētajā teritorijā vilku nav.
Latvijas mednieku pieredze liecina, ka piegaudošanai var būt nozīme arī vilku medību organizēšanā. Tomēr šī metode negarantē rezultātu. Vilks ir piesardzīgs dzīvnieks, un tā turpmāko uzvedību nosaka daudz vairāk faktoru nekā tikai sadzirdētais kauciens.
Tādēļ piegaudošana ir uzskatāma par medību prasmi, kurā apvienojas zināšanas par dzīvnieka bioloģiju, praktiskā pieredze un spēja novērtēt konkrēto situāciju.
Ko par vilku piegaudošanu nosaka Latvijas likumi?
Šajā jautājumā būtiski nošķirt divas lietas – vilka balss atdarināšanu ar un iepriekš ierakstītas skaņas atskaņošanu.
Latvijas Medību likuma 24. pants aizliedz medībās izmantot skaņu ierakstus. Tas attiecas arī uz situācijām, kad dzīvnieku pievilināšanai tiek atskaņots ierakstīts vilka kauciens.
Savukārt cilvēka paša radīta gaudošana nav tas pats, kas skaņu ieraksta izmantošana, un minētais aizliegums pats par sevi šādu balss atdarināšanu neaizliedz.
Vienlaikus jāievēro visi pārējie medību organizēšanas nosacījumi, tostarp vilku medību termiņi, pieļaujamais nomedīšanas apjoms un Valsts meža dienesta noteiktie ierobežojumi.
2026./2027. gada medību sezonā Latvijā noteiktais kopējais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms ir 410 dzīvnieki, no kuriem 10 paredzēti tikai īpaši saskaņojamiem gadījumiem.
Vilka atbilde ir tikai daļa no stāsta
Vilku piegaudošanā aizraujošākais nav tikai brīdis, kad mežā atskan atbilde. Daudz interesantāk ir saprast, kādēļ dzīvnieks atsaucies un ko no šīs reakcijas patiešām iespējams secināt.
Vai tas uztur kontaktu ar savu ģimeni? Vai norāda uz aizņemtu teritoriju? Varbūt vienkārši reaģē uz nepazīstamu balsi?
Ne vienmēr būs iespējams iegūt nepārprotamu atbildi. Taču tieši tas šo medību un vilku izzināšanas paņēmienu padara tik interesantu.
Jo pieredzējis mednieks ne tikai prot piesaukt vilku. Viņš apzinās arī to, ka ne katra atbilde ir aicinājums tuvoties.
Neprognozējamais lācis. Gandrīz veģetārietis, līdz ierauga vistas | Šauj garām! #361 epizode
👉 Abonē 2027. gadam bez tematiskajiem pielikumiem.
👉 Abonē 2027. gadam ar tematiskajiem pielikumiem.
Iznācis žurnāla Medības novembra numurs. Tajā lasi par svina munīcijas ierobežojumu Eiropā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties žurnāla "Medības" redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties Medību vēstkopai, un saņem aktuālo rakstu un video izlasi, ko speciāli atlasījusi žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus Medību žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Medību ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par medībām, to vēsturi, aprīkojumu, dzīvnieku uzvedību
- Tavā e-pasta kastītē katru nedēļu
Vai iespējams ar piegaudot vilku un panākt, ka tas atsaucas? Un kā saprast, ko plēsējs ar savu atbildi vēlas pavēstīt? Vilku piegaudošana ir aizraujošs, taču zināšanas un pieredzi prasošs medību paņēmiens. Nepietiek tikai ar prasmi atdarināt vilka balsi – jāizprot arī šo dzīvnieku uzvedība, savstarpējā saziņa un teritorijas aizsardzības instinkti. Turklāt ne vienmēr vilka atbilde nozīmē, ka tas gatavojas tuvoties.
Piegaudošanas laikā mednieks atdarina vilka balsi, cerot saņemt atbildi no tuvumā esošajiem plēsējiem. Dažkārt atsaucas viens vilks, citreiz – vairāki, taču tas nebūt nenozīmē, ka dzīvnieki dosies skaņas virzienā. Ar gaudošanu vilki uztur saikni ar savas ģimenes locekļiem, paziņo par savu klātbūtni vai signalizē citām vilku grupām, ka konkrētā teritorija jau ir aizņemta.
Tādēļ piegaudošanā svarīga ir ne tikai prasme atdarināt vilka balsi, bet arī spēja novērtēt dzīvnieka reakciju. Lai saprastu, kādēļ vilks atsaucies un ko šī atbilde varētu nozīmēt, jāņem vērā konkrētā situācija, gadalaiks un vilku uzvedības īpatnības. Turklāt ne vienmēr pēc dzirdētās atbildes iespējams izdarīt nepārprotamus secinājumus.
Kāpēc vilki gaudo?
Vilki ir sociāli dzīvnieki, kuri dzīvo baros un savstarpējai saziņai izmanto dažādus balss signālus. Gaudošana ir viens no veidiem, kā tie uztur kontaktu ar pārējiem bara locekļiem, īpaši situācijās, kad dzīvnieki atrodas tālu cits no cita.
To apliecina arī 2013. gadā zinātniskajā žurnālā Current Biology publicētais Frančesko Macīni (Francesco Mazzini) un viņa kolēģu pētījums. Zinātnieki novēroja nebrīvē turētus vilkus, lai noskaidrotu, kā mainās to uzvedība, ja kāds no grupas locekļiem uz laiku tiek nošķirts no pārējiem.
Pētījumā atklājās, ka vilki biežāk gaudoja tad, ja no grupas tika aizvests dzīvnieks, ar kuru tiem bija izveidojusies cieša sociālā saikne, vai indivīds, kurš ieņēma augstāku vietu grupas hierarhijā. Turklāt pētnieki secināja, ka šādu reakciju nevar izskaidrot tikai ar stresa hormona kortizola līmeņa izmaiņām.
Tas liecina, ka vilku gaudošana nav tikai instinktīva reakcija uz satraukumu. Tā ir nozīmīga savstarpējās saziņas sastāvdaļa, kuru ietekmē arī attiecības starp konkrētiem dzīvniekiem. Tādēļ mežā dzirdama vilku gaudošana ne vienmēr ir saistīta ar teritorijas aizsardzību vai svešinieka klātbūtni. Iespējams, vilki vienkārši cenšas sazināties ar kādu no savas ģimenes locekļiem.
Vilki ne tikai gaudo. Ko nozīmē pārējās skaņas?
Vilki savstarpējai saziņai izmanto daudzveidīgus balss signālus. Līdzās gaudošanai tie mēdz smilkstēt, rūkt, riet un izdot arī citas skaņas, kuru nozīme var atšķirties atkarībā no konkrētās situācijas un dzīvnieku savstarpējām attiecībām.
2019. gadā publicētā pētījumā zinātnieki analizēja 270 Indijas vilku balss signālus, cenšoties noskaidrot, kādas skaņas šie dzīvnieki izmanto un ar kādām uzvedības situācijām tās saistītas. Pētnieki identificēja vairākas atšķirīgas skaņu grupas, tostarp dažādus gaudošanas un smilkstēšanas veidus.
Piemēram, īsa smilkstēšana var būt saistīta ar draudzīgu sasveicināšanos, savukārt ilgstošāka smilkstēšana var liecināt par pakļaušanos. Rūkšanu un riešanu vilki mēdz izmantot konfliktsituācijās vai aizsargājot barību un mazuļus. Savukārt grupas kopīgas gaudošanas laikā atsevišķu dzīvnieku balsis saplūst, veidojot sarežģītu skaņu kopumu.
Tomēr jāņem vērā, ka pētījumā analizēti Indijas vilki, tādēļ iegūtos rezultātus nevar pilnībā attiecināt uz Eiropā, tostarp Latvijā, dzīvojošajiem vilkiem.
Turklāt vilku saziņu nevar salīdzināt ar cilvēku valodu, kurā katram vārdam ir noteikta nozīme. Viena un tā pati skaņa dažādos apstākļos var būt saistīta ar atšķirīgu uzvedību. Tādēļ, lai izprastu, ko vilks ar konkrēto balss signālu vēlas pavēstīt, nepietiek tikai ar dzirdēto – jāņem vērā arī apkārtējie apstākļi un dzīvnieka uzvedība.
Vai vilks tiešām atsaucas uz cilvēka gaudošanu?
Jā, un tas nav tikai mednieku nostāstos balstīts apgalvojums.
Amerikāņu zinātnieki Freds Haringtons (Fred H. Harrington) un L. Deivids Mečs (L. David Mech) vairākos pētījumos analizēja savvaļas vilku reakciju uz cilvēka atdarinātu gaudošanu.
Vienā no pētījumiem, kas 1982. gadā publicēts žurnālā The Journal of Wildlife Management, pētnieki konstatēja vilku atbildes 217 no 456 piegaudošanas reizēm.
Tas ir gandrīz pusē mēģinājumu.
Tomēr šeit ir būtiska nianse. Pētījuma mērķis bija pilnveidot vilku uzskaites metodes, nevis noskaidrot medību efektivitāti.
Tas, ka vilks atsaucas, vēl nenozīmē, ka tas nāks pie mednieka.
Haringtona un Meča 1979. gada pētījums par gaudošanas nozīmi teritorijas uzturēšanā parādīja, ka vilki pēc atbildes bieži palika savā atrašanās vietā. Gaudošana palīdzēja vilku grupām uzturēt savstarpēju distanci un izvairīties no nevajadzīgas sastapšanās.
Pētnieki arī konstatēja, ka vilku atsaucība mainās atkarībā no gadalaika un konkrētās situācijas. Piemēram, vilki biežāk atsaucās, atrodoties pie nomedīta dzīvnieka atliekām.
Tas nozīmē, ka mednieks var ļoti precīzi atdarināt vilka balsi, tomēr nesaņemt nekādu atbildi. Un otrādi – šķietami vienkāršs kauciens piemērotos apstākļos var izraisīt veselas vilku ģimenes atsaukšanos.
Piegaudošana Latvijā, cik nozīmīga ir pieredze?
Latvijā vilku piegaudošana ir zināms medību paņēmiens. To izmanto gan vilku klātbūtnes noteikšanai, gan noteiktās medību situācijās, mēģinot izraisīt dzīvnieku reakciju.
Pieredzējušam medniekam svarīga ir ne tikai prasme atdarināt vilka balsi, bet arī konkrētās teritorijas pārzināšana. Jāņem vērā vēja virziens, apkārtējais reljefs, iespējamās vilku uzturēšanās vietas un dzīvnieku aktivitāte.
Piegaudošana var palīdzēt noskaidrot, vai tuvumā atrodas vilku bars. Taču arī šeit jābūt piesardzīgam ar secinājumiem. Vairāku balsu dzirdēšana automātiski nenozīmē, ka iespējams precīzi noteikt dzīvnieku skaitu. Tāpat klusums nav pierādījums tam, ka konkrētajā teritorijā vilku nav.
Latvijas mednieku pieredze liecina, ka piegaudošanai var būt nozīme arī vilku medību organizēšanā. Tomēr šī metode negarantē rezultātu. Vilks ir piesardzīgs dzīvnieks, un tā turpmāko uzvedību nosaka daudz vairāk faktoru nekā tikai sadzirdētais kauciens.
Tādēļ piegaudošana ir uzskatāma par medību prasmi, kurā apvienojas zināšanas par dzīvnieka bioloģiju, praktiskā pieredze un spēja novērtēt konkrēto situāciju.
Ko par vilku piegaudošanu nosaka Latvijas likumi?
Šajā jautājumā būtiski nošķirt divas lietas – vilka balss atdarināšanu ar un iepriekš ierakstītas skaņas atskaņošanu.
Latvijas Medību likuma 24. pants aizliedz medībās izmantot skaņu ierakstus. Tas attiecas arī uz situācijām, kad dzīvnieku pievilināšanai tiek atskaņots ierakstīts vilka kauciens.
Savukārt cilvēka paša radīta gaudošana nav tas pats, kas skaņu ieraksta izmantošana, un minētais aizliegums pats par sevi šādu balss atdarināšanu neaizliedz.
Vienlaikus jāievēro visi pārējie medību organizēšanas nosacījumi, tostarp vilku medību termiņi, pieļaujamais nomedīšanas apjoms un Valsts meža dienesta noteiktie ierobežojumi.
2026./2027. gada medību sezonā Latvijā noteiktais kopējais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms ir 410 dzīvnieki, no kuriem 10 paredzēti tikai īpaši saskaņojamiem gadījumiem.
Vilka atbilde ir tikai daļa no stāsta
Vilku piegaudošanā aizraujošākais nav tikai brīdis, kad mežā atskan atbilde. Daudz interesantāk ir saprast, kādēļ dzīvnieks atsaucies un ko no šīs reakcijas patiešām iespējams secināt.
Vai tas uztur kontaktu ar savu ģimeni? Vai norāda uz aizņemtu teritoriju? Varbūt vienkārši reaģē uz nepazīstamu balsi?
Ne vienmēr būs iespējams iegūt nepārprotamu atbildi. Taču tieši tas šo medību un vilku izzināšanas paņēmienu padara tik interesantu.
Jo pieredzējis mednieks ne tikai prot piesaukt vilku. Viņš apzinās arī to, ka ne katra atbilde ir aicinājums tuvoties.
Neprognozējamais lācis. Gandrīz veģetārietis, līdz ierauga vistas | Šauj garām! #361 epizode
👉 Abonē 2027. gadam bez tematiskajiem pielikumiem.
👉 Abonē 2027. gadam ar tematiskajiem pielikumiem.
Iznācis žurnāla Medības novembra numurs. Tajā lasi par svina munīcijas ierobežojumu Eiropā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties žurnāla "Medības" redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties Medību vēstkopai, un saņem aktuālo rakstu un video izlasi, ko speciāli atlasījusi žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus Medību žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Medību ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par medībām, to vēsturi, aprīkojumu, dzīvnieku uzvedību
- Tavā e-pasta kastītē katru nedēļu
