2.7 °C
Savvaļas irbes Latvijā ir aizsargājamo sugu sarakstā, taču Igaunijā situācija ir pavisam citāda. Irbēm ir noteikts saudzēšanas periods un medību sezona. Pateicoties tam, ir iespējas organizēt putnusuņu pārbaudes dabiskos apstākļos, medību situācijās. Vietējais mednieku klubs Paldiski ostas reģionā organizēja putnusuņu sacensības ar tiesībām iegūt nacionālā medību sacensību čempiona titulu.
!Pārbaužu laikā neviens putns necieta, jo šāvieni tika raidīti gaisā!
Sacensības norisinājās divas dienas, un tajās piedalījās pārstāvji no Igaunijas, Somijas un Latvijas. Kā norādīja Latvijas medību suņu vadītāja Elena Štrekere: “Tā ir unikāla iespēja putnusuņu saimniekiem būt kopā ar saviem suņiem, baudīt svaigu gaisu savvaļā un sniegt ieguldījumu šķirņu saglabāšanā. Putnusuņi ir radīti medībām. Treniņi, kā arī piedalīšanās šāda veida sacensībās nodrošina šo pirms gadsimtiem iedibināto īpašību saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Un, kas ir vēl svarīgāk, dod iespēju saimniekiem būt kopā ar saviem suņiem, stiprināt kontaktu un galu galā piekopt veselīgu dzīvesveidu.”
Vietējais mednieku klubs, kas organizēja šīs sacensības, nodrošināja divas brīnišķīgas platības ar atšķirīgiem vides apstākļiem. Vienā laukā bija augsta zāle, otrs lauks bija jūras krastā ar salīdzinoši zemu zāli, krūmu puduriem un kadiķu audzēm. Abās vietās bija ļoti daudz savvaļas irbīšu.
Uz jautājumu, kā viņi ir panākuši, ka putni jūtas tik labi pat salīdzinoši nelielā attālumā no cilvēku apdzīvotām vietām, mednieki uzsvēra, ka galvenais irbju saglabāšanas un populācijas palielināšanas instruments ir plēsēju medīšana: “Mēs paši aktīvi ierobežojam jenotsuņu populāciju. Lapsas medījam retāk, jo tās palīdz ierobežot grauzēju skaitu un mazina postījumus, kā arī slimību izplatību. Līdz ar to mūsu platībās irbju ir daudz, un mēs varam aicināt starptautisko sabiedrību piedalīties šādās putnusuņu sacensībās.”
Abās dienās galvenās vietas ieņēma Latvijas Medību suņu kluba biedri, daloties panākumos arī ar pārstāvi no Somijas.
Bet nu pēc kārtas. Pirmajā Igaunijas sacensību dienā:
- vieta Aleksandram Rezkakovam ar veimārieti.
- vieta Katarīnai Šternai ar veimārieti.
- vieta Monikai Joutsenjervi (Monica Joutsenjärvi) ar itāļu spinoni.
Otrajā dienā:
- vieta Katarīnai Šternai ar veimārieti.
- vieta Jelenai Štrekkerei ar angļu seteru.
- vieta Digai Pālenai ar ungāru vižlu.
Tas bija patiešām brīnišķīgs pasākums, kurā Latvijas pārstāvjiem sekmējās gana labi.
Aicinām noskatīties video un komentāros dalīties ar savu pieredzi un skatījumu uz putnu medībām, plēsēju medībām un to, kā mednieki kopumā var iesaistīties dabas aizsardzības procesos.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties žurnāla "Medības" redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties Medību vēstkopai, un saņem aktuālo rakstu un video izlasi, ko speciāli atlasījusi žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus Medību žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Medību ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par medībām, to vēsturi, aprīkojumu, dzīvnieku uzvedību
- Tavā e-pasta kastītē katru nedēļu
Savvaļas irbes Latvijā ir aizsargājamo sugu sarakstā, taču Igaunijā situācija ir pavisam citāda. Irbēm ir noteikts saudzēšanas periods un medību sezona. Pateicoties tam, ir iespējas organizēt putnusuņu pārbaudes dabiskos apstākļos, medību situācijās. Vietējais mednieku klubs Paldiski ostas reģionā organizēja putnusuņu sacensības ar tiesībām iegūt nacionālā medību sacensību čempiona titulu.
!Pārbaužu laikā neviens putns necieta, jo šāvieni tika raidīti gaisā!
Sacensības norisinājās divas dienas, un tajās piedalījās pārstāvji no Igaunijas, Somijas un Latvijas. Kā norādīja Latvijas medību suņu vadītāja Elena Štrekere: “Tā ir unikāla iespēja putnusuņu saimniekiem būt kopā ar saviem suņiem, baudīt svaigu gaisu savvaļā un sniegt ieguldījumu šķirņu saglabāšanā. Putnusuņi ir radīti medībām. Treniņi, kā arī piedalīšanās šāda veida sacensībās nodrošina šo pirms gadsimtiem iedibināto īpašību saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Un, kas ir vēl svarīgāk, dod iespēju saimniekiem būt kopā ar saviem suņiem, stiprināt kontaktu un galu galā piekopt veselīgu dzīvesveidu.”
Vietējais mednieku klubs, kas organizēja šīs sacensības, nodrošināja divas brīnišķīgas platības ar atšķirīgiem vides apstākļiem. Vienā laukā bija augsta zāle, otrs lauks bija jūras krastā ar salīdzinoši zemu zāli, krūmu puduriem un kadiķu audzēm. Abās vietās bija ļoti daudz savvaļas irbīšu.
Uz jautājumu, kā viņi ir panākuši, ka putni jūtas tik labi pat salīdzinoši nelielā attālumā no cilvēku apdzīvotām vietām, mednieki uzsvēra, ka galvenais irbju saglabāšanas un populācijas palielināšanas instruments ir plēsēju medīšana: “Mēs paši aktīvi ierobežojam jenotsuņu populāciju. Lapsas medījam retāk, jo tās palīdz ierobežot grauzēju skaitu un mazina postījumus, kā arī slimību izplatību. Līdz ar to mūsu platībās irbju ir daudz, un mēs varam aicināt starptautisko sabiedrību piedalīties šādās putnusuņu sacensībās.”
Abās dienās galvenās vietas ieņēma Latvijas Medību suņu kluba biedri, daloties panākumos arī ar pārstāvi no Somijas.
Bet nu pēc kārtas. Pirmajā Igaunijas sacensību dienā:
- vieta Aleksandram Rezkakovam ar veimārieti.
- vieta Katarīnai Šternai ar veimārieti.
- vieta Monikai Joutsenjervi (Monica Joutsenjärvi) ar itāļu spinoni.
Otrajā dienā:
- vieta Katarīnai Šternai ar veimārieti.
- vieta Jelenai Štrekkerei ar angļu seteru.
- vieta Digai Pālenai ar ungāru vižlu.
Tas bija patiešām brīnišķīgs pasākums, kurā Latvijas pārstāvjiem sekmējās gana labi.
Aicinām noskatīties video un komentāros dalīties ar savu pieredzi un skatījumu uz putnu medībām, plēsēju medībām un to, kā mednieki kopumā var iesaistīties dabas aizsardzības procesos.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties žurnāla "Medības" redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties Medību vēstkopai, un saņem aktuālo rakstu un video izlasi, ko speciāli atlasījusi žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus Medību žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Medību ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par medībām, to vēsturi, aprīkojumu, dzīvnieku uzvedību
- Tavā e-pasta kastītē katru nedēļu
