3.2 °C
Dažs bravūrīgi paziņo par došanos uz ārzemēm pēc lielās naudas, bet nereti no dižās peļņas čiks vien sanāk. Parādi, kārdinājumi, vājības… Pavisam cits stāsts, kad cilvēks aizbrauc no dzimtenes ar skaidru mērķi, piemēram, sakrāt līdzekļus uzņēmējdarbības sākšanai. Divpadsmit gadi, kamēr Juris Rudzītis strādāja Norvēģijā, nebija viegli ne pašam, ne Liepājā palikušajiem tuviniekiem, toties pēc atgriešanās pavērās iespēja īstenot izloloto sapni – izveidot ģimenes uzņēmumu, atvērt kafejnīcu. Zvanot uz Stavangeru, meita Karlīna ikreiz teica "Čau, tēti!", tāpēc SIA tikusi pie tik oriģināla nosaukuma. Sirsnīgs vārds dots arī kafejnīcai.
"Ik pa laikam vīrs sagādāja man pārsteigumu – atbrauca pa kluso. Reiz piezvanīja: pieej pie loga! Skatos – stāv ar puķu klēpi."
Kafejnīca "Papus", kas nupat atzīmēja darbības pirmo gadadienu, atrodas uzkalniņā starp pludmali, stadionu "Daugava" un Jūrmalas parka bērnu rotaļu laukumu. Vecākie liepājnieki atceras, kā vēl sešdesmitajos gados tur bērni ziemā ar ragaviņām braukuši no paugura, kas dēvēts par Miljonkalniņu. Blakus tam necilā koka būvē pieaugušie īsinājuši laiku, spēlējot galda spēles, lasot preses izdevumus un grāmatas. Ilgu laiku vieta stāvējusi pamesta, bet nu tās vietā slejas moderna divstāvu ēka, kas vizuāli sasaucas ar pērn atdzimušo Parka paviljonu, sauktu arī par Ķeizara paviljonu. Pirms kafejnīcas projektēšanas arhitekts rūpīgi izpētījis apkārtni, lai jaunbūvi maksimāli pielāgotu vēsturiskajam parka stilam.
Liekam jaunu bildi iekšā
Rudzīšiem ļoti patīk pastaigas un, vērojot Jūrmalas parka vidū vietu ar veciem pamatiem, Juris sapņojis, ka tur varētu būt konteinera tipa būve, kāds vasaras sezonas bizness.
"Bija doma atgriezties dzimtenē un vairs nestrādāt citiem. Ko nopelnīšu ģimenei, tas arī būs. Mans plāniņš bija neliela ēka ar koka apdari, kur būtu virtuļu aparāts, saldējuma mašīna un es pats pie kases aparāta. Pilsētas galvenais arhitekts Indulis Kalns tādu ieceri noraidīja: vēsturiskā parkā vajagot ko vairāk. Tolaik vēl pašvaldībā nebija vīzijas, pateicoties manai interesei, dome izstrādāja noteikumus, ko drīkst un nedrīkst būvēt parka teritorijā. Nekādu blatu, bija godīgs konkurss, notika oficiāla zemes izsole," uzsver kurzemnieks. Pēc pretendentu aplokšņu atvēršanas ticis parakstīts zemes nomas līgums uz trīsdesmit gadiem, un Rudzīši pilnībā uzticējušies arhitekta Renāta Gabaliņa redzējumam. Kad viņš parādījis skices, topošie uzņēmēji sapratuši, ka tā būs pērle.
Kafejnīcas "Papus" saimniece Dina Rudzīte atceras satraucošās sajūtas pērn 12. februārī: "Tā bija mūsu meitas Karlīnas vārdadiena. Viņa saslima ar kovidu un nevarēja būt klāt atklāšanas pasākumā, mēs ar Juri bijām tikko izslimojuši, bet nozīmīgais datums bija ieplānots pirms vairākiem mēnešiem un to nevarēja atlikt."
Juris ir pavārs ar divdesmit četru gadu stāžu. Savukārt Dinai, pēc izglītības pedagoģei, – pilnīgi jauna pieredze. Viņa turpina: "Viena no darbā pieņemtajām viesmīlēm bija mana audzēkne, pirmajā darbadienā abas stāvējām aiz letes, un tas bija skaisti. Mūsu atbalsta komanda – ģimenes un draugi – jau pirms pulksten diviem ar ziediem rokās pulcējās pie kafejnīcas durvīm. Cilvēki, kas tobrīd rosījās bērnu laukumā, to pamanīja un arī stājās rindā."
Smaržo pēc jūras un garšvielām
Gan kafejnīcas saimnieki, gan klienti atzinīgi novērtē uz ēkas jumta izbūvēto terasi, kur vasarā var izbaudīt pavisam citu pasauli. "Augšā mūzika neskan. Lai cilvēki var gremdēties savās domās un sarunās. Fonā ir tikai Jūrmalas parks, bērnu balsis un jūras šalkas. Futbola mača laikā arī līdzjutēju gaviles. Skeitparka trokšņus slāpē lielie sazaļojušie koki."
Tā kā aktivitātēm piejūras pilsētā ir izteikti sezonāls raksturs, jāņem vērā nopietnais eksāmens, vārdā "ziema". Dina stāsta, ka pērn sezona turpinājusies līdz oktobra beigām, bet novembris gan bijis klusāks mēnesis. Radošs darbs ar bērniem viņai ir asinīs, tāpēc 1. decembrī izdomājusi piparkūku darbnīcas. Pasākums piedāvāts mācību iestādēm, un skolēnu atsaucība nodarbībām bijusi liela.
