Ko darīt, ja nevar vien beigt kāsēt?

Klepus ir iedzimts reflekss, ar kura palīdzību organisms var atbrīvoties no pārāk liela sekrēta daudzuma un novērš svešķermeņu nokļūšanu elpceļos. Slimojot ar vīrusu infekcijām, mokošais, sausais kāss – ak, kāds atvieglojums, kad tas pāriet mitrajā fāzē. Tas liecina, ka atveseļošanās vairs nav aiz kalniem. Kā to paātrināt?

Vīrusi kairina elpceļus

"Akūts balsenes gļotādas iekaisums – laringīts, var būt kā izolēta saslimšana, tā saistīta ar iekaisumu deguna un rīkles gļotādā (rinofaringolaringīts, faringolaringīts). Bieži vien rodas pēc apaukstēšanās, ķīmisku vielu vai karstu dūmu ieelpošanas, ilgstoši atrodoties putekļainā vidē, pēc balss saišu pārslodzes, piemēram, skaļas kliegšanas, ilgstošas skaļas runāšanas, arī smēķētājiem," norāda P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas otolaringologs Romāns Dzalbs.

Vīrusu ierosināts akūts laringīts progresē divu trīs dienu laikā – strauji attīstās balss piesmakums, kairinājuma, sausuma sajūta kaklā, sauss, rejošs klepus, bet ķermeņa temperatūra var būt normas robežās, retāk paaugstināta. Lai mazinātu balsenes kairinājumu, kas provocē klepu, vajag censties runāt mazāk un klusāk, izvairīties no asas, sāļas, karstas, ļoti aukstas pārtikas lietošanas, smēķēšanas. Pēc dažām dienām veselības stāvoklis pakāpeniski uzlabojas, klepus pāriet mitrajā fāzē, bet neliels balss piesmakums var saglabāties nedēļu vai pat ilgāk.

Akūts faringīts ir rīkles gļotādas iekaisums, kas var ilgt no dažām dienām līdz trīs nedēļām.

Visbiežāk to izraisa augšējo elpceļu vīrusi, taču tā cēlonis mēdz būt arī bakteriālas infekcijas, piemēram, A grupas streptokoks nereti izraisa faringītu bērniem.

Par akūtu faringītu liecina sāpes, kairinājums, kasīšanās kaklā, it īpaši rijot, pacientam var būt arī paaugstināta temperatūra, iesnas, klepus, galvassāpes, acu apsārtums, asarošana.

Lai atvieglotu un mazinātu nepatīkamos simptomus, jādzer daudz šķidruma – negāzēts ūdens, tējas, var palīdzēt arī gaisa mitrināšana telpās, bieža vēdināšana. Var lietot arī dažādu eļļu, piemēram, kliņģerīšu un to kombināciju aerosolus, kas lokāli mitrina un aizsargā gļotādu, veicina dzīšanas procesus un mazina sāpes.

Sauss un mitrs klepus

Slimojot ar augšējo elpceļu infekcijām, sākumā klepus parasti ir sauss un tikai pēc laiciņa sāk izdalīties krēpas. Klepošana parasti beidzas divu trīs nedēļu laikā.

Sauss klepus ir ļoti mokošs, tas liecina, ka elpceļi ir satūkuši, tādēļ nenotiek attīrīšanās. 

Šajā gadījumā nav lietderīgi lietot krēpas veidojošus vai šķidrinošus preparātus, bet gan medikamentus, kas nomāc klepu.

"Klepus var būt atkrēpojošs jeb produktīvs, sauss vai plastisks, turklāt slimošanas laikā klepus veids var mainīties, piemēram, sākumā tas ir sauss, taču vēlāk – ar krēpām. Pretklepus līdzeklis jāpiemeklē atbilstoši tam. Sausā klepus gadījumā nepieciešams nomierināt elpceļus. Augu valsts preparāti – sīrupi, pastilas, tējas var palīdzēt novērst kairinājumu un veicināt atklepošanu," saka "Mēness aptiekas" farmaceite Linda Manevra. "Ja ir mitrs klepus, to ar medikamentiem nevajadzētu nomākt, tieši pretēji – elpceļus vajag attīrīt, lai tur nekrājas krēpas, kas var apgrūtināt elpošanu. Savukārt spastiska klepus gadījuma būs nepieciešams bronholītisks līdzeklis, kas samazina elpceļu pretestību un palielinās bronhu caurlaidību, tā atvieglojot elpošanu."

Papildus viņa iesaka izmantot arī mājas līdzekļus, piemēram, uz nakti ierīvēt pēdas un krūtis ar sildošu terpentīna ziedi, likt sinepju vai piparu plāksterus – tos, tāpat kā citus sildošas aplikācijas, arī kāju vanniņas, drīkst izmantot tad, ja slimajam nav paaugstināta ķermeņa temperatūra, uz spilvena uzpilināt dažus pilienus eikalipta vai priežu pumpuru ēteriskās eļļas. 

Ja sācies augšējo elpošanas ceļu iekaisums, ļoti noderīgs ir propoliss, kuru var lietot vai nu vienu pašu, vai kombinācijā ar medu.

Akūtu elpošanas ceļu iekaisuma radīto kairinājumu samazina ārstniecības augi, kas satur gļotvielas, piemēram, alteja, māllēpe, deviņvīru spēks, Islandes ķērpis, sausa, kairinoša klepu nomāc tīruma magone, kā arī strutenes preparāti, bet atklepošanu veicinoši augi ir gaiļbiksītes, eikalipts, anīss, fenhelis, priede, paeglis.

Ieildzis un daudzveidīgs

"Trīs biežākie hroniska klepus iemesli ir bronhiālā astma, gastroezofageāla atviļņa jeb refluksa slimība (GEAS) un hronisks iekaisums augšējos elpceļos – sinusīts, alerģiskās iesnas," norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centra diferenciāldiagnostikas nodaļas vadītāja, pulmanoloģe Ineta Grīsle.

Bronhiālā astma ir hronisks elpceļu iekaisums, kas paaugstina elpceļu jutību un izraisa elpceļu sašaurināšanos, kas var pāriet spontāni vai ārstēšanas rezultātā. Par to var liecināt sauss un lēkmjveidīgs klepus ar elpas trūkumu, īpaši naktīs un agri no rīta, pēc fiziskas slodzes vai gaisa temperatūras maiņas. Arī tad, ja ir radies iekaisums augšējos elpošanas ceļos, piemēram, alerģisku iesnu dēļ, deguna blakus dobumos sakrājas šķidrums, kas tek uz leju un, nonākot elpceļos, izraisa klepu. Klepus ar pastiprinātu krēpu veidošanos un elpas trūkumu fiziskas slodzes laikā var liecināt par hronisku obstruktīvu plaušu slimību, kuras biežākais iemesls ir smēķēšana, retāk kaitīgi darba apstākļi – putekļi, dūmi, ķīmiskas vielas.

Klepus iemesls var būt arī nesaistīts ar elpceļiem. Piemēram, slimojot ar atviļņa slimību, klepus iemesls ir kuņģa skābe, kura kāpjot augšup pa barības vadu, kairina gļotādu un balss saites. 

Šādā gadījumā klepus parasti parādās pēc ēšanas vai strauji mainot ķermeņa stāvokli, piemēram, noliecoties.

"Sirds ārējās sieniņas jeb perikarda iekaisums arī var būt klepus un apgrūtinātas elpošanas cēlonis. Šajā gadījumā tiek kairināti receptori, kas atrodas elpceļos vai ārpus tiem. Impulss nonāk klepus centrā galvas smadzenēs, izraisot klepus refleksu," skaidro pulmanoloģe. Klepu var izraisīt arī medikamenti, kurus lieto sirds mazspējas, miokarda infarkta un arteriālās hipertensijas ārstēšanai. Saziņā ar ārstu aizvietojot tos ar citām zālēm, klepus mitējas dažu nedēļu laikā.

Kad klepus nav sīkums

• Klepu var uzskatīt par ilgstošu, ja tas nepāriet triju nedēļu laikā.
• Ilgstošs klepus, tāpat kā klepus, kas sākas pēc fiziskas slodzes, vai krēpas, kurās redzams asins piejaukums, ir iemesls vērsties pie ārsta.
• Lai diagnosticētu bronhiālo astmu vai hronisku obstruktīvu plaušu slimību, jāveic spirogrāfija ar bronhu dilatāciju.
• Klepus, kurš pakāpeniski kļūst arvien mokošāks un kuram pievienojas drudzis, nogurums dienas otrajā pusē un svīšana naktīs, var liecināt par tuberkulozi, tādēļ vajag veikt krēpu izmeklēšanu.
• Klepus var būt plaušu vēža simptoms, tādēļ ilgstošiem klepotājiem jāveic arī bronhoskopija vai kompjūtertomogrāfija.