Kaut kā tā nu mana dzīvīte iegrozījusies, ka ik pa laikam sagribas vai pat sanāk atgriezties kādā no kulturāli ļoti krāsainajām un piesātinātajām, bet vēsturiski gana sarežģītajām, pat traģikas piesūcinātajām Balkānu valstīm. Šoreiz tā bija Bosnija un Hercegovina!

Mana Balkānu epopeja, šķiet, tā pa īstam aizsākās vēl 2013. gadā, kad gandrīz bez jelkāda taustāma naudas līdzekļu uzkrājuma, toties ar mūzikas instrumentu santuru padusē un autostopu palīdzību devos no Rīgas uz Turciju. Kopumā mans klaiņojums toreiz ilga pusgadu, kura laikā kā pašmulējies mugursomnieks un ielu muzikants nonācu Balkānu valstīs Serbijā, Rumānijā, Bulgārijā un Ziemeļmaķedonijā. Apceļoju arī Grieķiju un Turciju, kā arī Kipru, tomēr, šķiet, Grieķija, lai arī atrodas Balkānu pussalā, un Turcija, kuras Eiropas teritorija arī atrodas turpat, pilnībā nepiederas Balkānu psiholoģiskajam arhetipam.