Sava enerģija. Energodetektīvs maina skolēnu paradumus

"Klimata pārmaiņas ar bērniem un jauniešiem jāapspriež tāpat kā ar pieaugušajiem, un formula – "tu vēl esi par mazu", "pieaugsi, tad jau redzēs" – tas ir pagājis laiks," uzsver Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) direktore, profesore Dagnija Blumberga.

Institūta pētnieki par ilgtspējas un energoefektivitātes jautājumiem aktīvi uzrunā arī skolēnus, tostarp konkursa "Klimata dienas skolās" ietvaros, kas pērn galvaspilsētā notika pirmo reizi.

"Mums stāstīja par enerģijas taupīšanu, un mēs par to pastāstām arī mājās: kā pareizi jāvēdina telpas, ka dators pēc darba ir jāatslēdz no rozetes un kā elektrību var taupīt dažādos citos veidos. Piemēram, mēs mājās uz ledusskapja vairs neliekam arī nekādus smagumus," par "Klimata dienām skolās" stāsta Rīgas Pārdaugavas pamatskolas piektklasnieks Maksims Vaļejevs. Pagājušā mācību gadā viņa klase (4.b) izcīnīja uzvaru galvaspilsētas pirmajā "Klimata dienu" konkursā. Šogad skolu sacīkstes turpinās un Maksima klase atkal ir dalībnieku vidū.

Skolas piena "otrā dzīve"

Uzvara nebija pašmērķis – atzīmē pamatskolas skolotājas Larisa Keiča un Liene Varapoga. Svarīgākais – veicināt skolēnu izpratni par energoefektivitāti un ilgtspēju. Konkursa ietvaros skolēniem notika gan aizraujošas teorētiskas nodarbības, gan praktiski pētījumi. Skolēni mērīja gaisa kvalitāti skolā, vilcienā, Rīgas stacijā un Jūrmalā, pierakstīja datus un pēc tam tos analizēja dabaszinību stundā, tā veicinot jauniešu izpratni par gaisa kvalitāti un to ietekmējošajiem faktoriem. Skolu apmeklēja arī "Klimata dienu" Energodetektīvs, kurš kopā ar bērniem pārsprieda arī mācību iestādes ēkas energoauditu, salīdzinot datus par enerģijas patēriņu pirms un pēc nama siltināšanas.

"Bērni kļuvuši atbildīgāki. Viņi taupīgāk attiecas pret elektrības patēriņu, cītīgāk šķiro atkritumus, pret dabu ir atbildīgāki. Un šo informāciju viņi arī tālāk nodod saviem vecākiem," novērojusi konkursa čempionu bijusī audzinātāja Keiča. "Lai veicinātu arī skolasbiedru izpratni un paradumu maiņu, bērni izvietoja uzskatāmus plakātus skolas gaitenī. Tomēr mainīt cilvēku paradumus ir liels izaicinājums un šajā jomā vēl daudz darāmā."

Konkursa noslēguma darbā klase izvēlējās risināt atkritumu mazināšanas jautājumu, "otro dzīvi" piešķirot skolas piena pakām. Tā tukšā tara kļuva par pašu rokām gatavotiem funkcionāliem ķeblīšiem. Dizaina un tehnoloģiju skolotāja Varapoga kopā ar bērniem ķeblīšus līmēja kopā un pēc tam uzšuva tiem pārvalkus. "Gala produkts tika rūpīgi testēts, uz tiem sēdāmies pat mēs – skolotāji. Bērniem izdevās radīt patiešām lietojamu un izturīgu ķeblīti," priecājas pedagoģe. "Lielākais izaicinājums bija laika plānošana, jo darbs bija jāveic pēc mācību stundām. Bērni ir ļoti aizņemti ar pulciņiem, tomēr klase spēja vienoties un aktīvi darboties komandā," piebilst skolotāja Keiča. Arī bērnu vecāki bijuši ļoti atsaucīgi un visiem spēkiem atbalstījuši klases dalību konkursā, piemēram, palīdzot sagādāt nepieciešamos materiālus.

Pirmajā "Klimata dienu" konkursā uzvara tika idejai par funkcionālu sēdekli, kas veidots no skolas piena pakām.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Energodetektīva uznāciens

Pērnā konkursa ietvaros "Klimata dienu" Energodetektīvs (SIA "Ekodoma" projektu vadītājs) Elvis Berjoza ar izglītojošām nodarbībām viesojās 14 skolās. "Auditorijas bija ļoti dažādas, sākot no trešās līdz pat vidusskolas klasēm. Vislielāko interesi izrādīja jaunieši līdz 8. klasei," viņš stāsta. "Ja skolēniem to materiālu pasniedz ar salīdzinājumiem, ar piemēriem no ikdienas dzīves, tas viņus uzrunā. Ikdienā jau bērni nedomā par enerģiju un tās izmaksām, jo par to domā vecāki. Bet te ļoti labi palīdz piemēri, kādus kārumus vai dāvanas vecāki varētu iegādāties par naudiņām, kas ietaupītas par elektrību vai siltumu."

"Runājām arī par skolas ēkas energoefektivitāti. Stāstīju, kāpēc ir svarīgi ēkas siltināt un kādu rezultātu tas dod. Protams, tās ir lielas investīcijas, bet rezultāts ir jūtams uzreiz," turpina Berjoza. Vienlaikus viņš uzsver, ka arī siltinātā ēkā ir jādomā par efektīvu enerģijas izmantošanu. "Ir dažas siltinātas skolas, kurām enerģijas patēriņš ir līdzīgs nesiltinātām ēkām. Un to var mainīt, pamainot ikdienas paradumus, piemēram, pareizi vēdinot telpas, ko arī daudzi skolotāji īsti neprot. Jo efektīvāk vēdinām telpas, jo mazāk sildām āra gaisu, un ar to bieži vien ir saistīts siltuma pārtēriņš." Iepriekšējās "Klimata dienās" Energodetektīvs kā pozitīvu ieguvumu min arī to, ka konkursa norises gaitā dažās skolās uzlabojās energoresursu patēriņa efektivitāte.

Berjoza: "Ja jauniešiem jau skolas laikā mainās ikdienas paradumi, arī savā turpmākajā dzīvē viņi šiem jautājumiem pievērsīs uzmanību. Piemēram, viņi sapratīs, kāpēc nepieciešama ēku siltināšana, ar ko mums pagaidām Rīgā diemžēl īpaši nesokas. Jā, siltinot ēku, kredīts būs ikmēneša rēķinā, bet cilvēki bieži vien neaizdomājas, ka līdz ar to arī mazāk būs jāmaksā par siltumu, turklāt tiks pagarināts mājas mūžs. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai ar šo pasākumu palīdzību bērni par to stāstītu arī saviem vecākiem un vecvecākiem."

Vērtīgs atbalsts skolai

VASSI direktore Blumberga atzīmē, ka "Klimata dienas skolās" ir vērtīgs atbalsts pedagogiem kompetenču izglītības nostiprināšanā: "Šī jaunā pieeja mācību saturā ienāca diezgan strauji, un ne visi pedagogi tam bija gatavi. Šis pasākums ir vistiešākais atbalsts viņiem. Pirms konkursa organizējām arī īpašu apmācību skolotājiem." Arī Rīgas Pārdaugavas pamatskolas skolotāji augsti novērtē šo iniciatīvu, uzsverot, ka tas ir nozīmīgs papildinājums mācību saturam. "Manuprāt, šim konkursam būtu jāaptver ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas skolas," teic skolotāja Keiča.

Konkursa ideja radās, domājot par to, kā veicināt skolu virzību uz energopārvaldību. "Sapratām, ka ir jāiesaista paši skolēni, lai arī viņi ar saviem projektiem un idejām sāk domāt, kā mazināt ietekmi uz klimata pārmaiņām," stāsta Blumberga. "Skolēniem jājūt, ka viņi ir līdzvērtīgi pieaugušajiem, un ar viņiem attiecīgi ir jārunā. Nav nekādas starpības, vai par klimata pārmaiņām un ilgtspēju sarunājies ar bērnu vai ar pieaugušo. Ar saviem mazbērniem šos jautājumus pārspriežam tāpat kā ar viņa vecākiem. Un tajā brīdī mazais cilvēks saprot, ka tas nav kaut kāds īpašs pieaugušo jautājums, bet par to ir jādomā un tam jāpievērš uzmanība, tā veicinot izpratni par to, ka ir iespēja domāt līdzi tam, ko, kā un kāpēc es patērēju."

Profesore piebilst, ka "Klimata dienu" konkursā skolēnu apgūtās zināšanas un iemaņas ir saistītas ne tikai ar resursu taupīšanu, aprites ekonomiku un gudru patēriņu, jaunieši trenēja arī sadarbību un demonstrēja savu komandas garu. "Domājam, kā jauniešus aizraut, un, ja pretī ir ieinteresēts skolotājs, tad viss notiek." Vērtējot pirmā konkursa norisi un skolu iesaisti, Blumberga teic, ka kvantitāte bija ļoti laba, bet kvalitātes latiņa turpmāk būtu jāceļ. Viņa spriež, ka Latvijas skolēnu zināšanas par ilgtspējas jautājumiem un klimata pārmaiņām lielā mērā ir atkarīgas no konkrēta skolotāja: "Ja ir aizrautīgs pedagogs, kuram patīk savs darbs, tad arī jauniešu zināšanas ir līmenī. Ir skolotāji, kuri savu darbu mīl, un ir skolotāji, kuri vienkārši strādā tieši tāpat kā, ja viņiem būtu jāpārvieto, piemēram, kāposti no noliktavas uz veikalu, – viņi arī darītu to čakli, bet neieguldot tajā nekādas zināšanas, radošumu un pūles. Līdz ar to viss ir atkarīgs no skolotāja, kā viņš savu priekšmetu pasniedz."

Runājot par "Klimata dienu" nākotni, Blumberga teic, ka vēlētos, lai iniciatīva par dalību šajā konkursā nāktu no skolēnu parlamentiem – lai paši skolēni ietu pie skolotājiem un teiktu, ka viņiem to vajag. "Mēs arī vēlētos, lai šī pasākuma organizatorisko pusi vairāk uzņemtos pašas skolas. Vai mēs gribētu šādu konkursu organizēt visas Latvijas skolām? Tā ir atbalstāma doma, bet tā rīkošanu varētu uzņemties kāda no daudzajām sabiedriskajām organizācijām, kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgus paradumus Latvijas sabiedrībā. Tas būtu tieši viņu uzdevums," piebilst VASSI vadītāja. Pašlaik konkursa "Klimata dienas skolās" organizētāju vidū līdztekus RTU ir vēl arī Rīgas pašvaldība un Rīgas Enerģētikas aģentūra (REA).

Durvis ver arī "Trako ideju laboratorija"

"Klimata dienas skolās" nav vienīgā jauniešiem mērķētā VASSI iniciatīva. Piemēram, skolēnu plaši apmeklētas ir tradicionālās "Zinātnieku nakts" norises. "Uzrunāt jauniešus ir svarīgi, jo viņi iegūtās zināšanas aiznes arī uz mājām saviem vecākiem, bet pēc gadiem pieciem, septiņiem viņi paši jau būs lēmumu pieņēmēji," teic vadošā pētniece Ruta Vanaga, kura specializējas ēku energoefektivitātes jomā. "Runājot par ēku siltināšanu, ierasti pie iedzīvotājiem ejam ar energoauditu, tomēr redzam, ka ne visus cilvēkus pietiekami labi uzrunā skaitļi, – kopumā ar dzīvojamo namu siltināšanu mums nesokas, kā gribētos. Tāpēc mēs izstrādājām virtuālo realitāti, kur ikviens var paskatīties, kā dabā izskatīsies siltinātā ēka. Šī iespēja ir ļoti pieprasīta "Zinātnieku naktī", bet skaidrs, ka tam vēl ir jāaiziet plašāk līdz lietotājiem, kam jāpieņem lēmums par ēkas renovāciju."

VASSI top arī jauna iniciatīva skolēniem "Trako ideju laboratorija" ar mērķi popularizēt un stiprināt jauniešu zināšanas vides inženierijas jomās un iedrošināt jaunu lietu attīstīšanai. Tas nozīmē, ka institūts atver savas laboratorijas jauniešu ieceru īstenošanai. "Piemēram, ja tev ir ideja par riteni no salmiem un vēlies to realizēt, nav problēma – mēs tev palīdzēsim," teic pētnieks Haralds Siktārs. Viņš stāsta, ka "Trako ideju laboratorija" pagaidām ir pilotprojekta stadijā, uzsākot sadarbību ar Āgenskalna Valsts ģimnāzijas audzēkņiem, bet nākotnē šī iespēja pavērtos jebkuram Latvijas skolēnam.

Mācīties nekad nav par vēlu. Ik pavasari uz bezmaksas kursiem par vidi un ilgtspēju VASSI pulcē arī pieaugušos. "Tas ir mūsu dāvinājums Latvijai," par izglītošanas programmu teic vadošā pētniece Ilze Vamža. "Tas ir viens vakars nedēļā pa četrām stundām, deviņas nedēļas. Kursa beidzēji saņem apliecinājumu, bet, lai to iegūtu, jāizstrādā arī kursa darbs." Iespēju paplašināt savas zināšanas ilgtspējas jomā izmantojot visdažādāko profesiju cilvēki. Pieteikšanās tiek izsludināta februārī, un ļoti strauji visas 150 vietas ir aizpildītas. "Cilvēki kursos uzzina, ka var ražot efektīvāk, var samazināt emisijas, var nosiltināt ēkas vai ražot un izmantot inovatīvus produktus. Tehnoloģijas ir pieejamas, vajadzīgas tikai zināšanas un vēlme darīt, un mums ir arī savi veiksmes stāsti. Piemēram, "Stikla servisa" vadītāja, vides inženierzinātņu maģistre Jana Zubricka, kura bija lektore šajos kursos, savā uzņēmumā ieviesa tīrākas ražošanas prakses, kas beigu beigās deva arī ieguvumu eiro izteiksmē. Un to mēs vēlamies izstāstīt visiem, ka ilgtspēja nav tikai izmaksas, tie ir arī ieguvumi – gan videi, gan arī uzņēmumiem un cilvēkiem. Mums ir izvēles par labu klimatam un arī par labu maciņam," atzīmē Vamža.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Sāncensība arī dzīvē

Kopš 2021. gada kopējais energoresursu patēriņš Rīgas pašvaldības iestādēs ir būtiski samazinājies, – vērtē Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) speciālisti. Sākot ar 2022. gadu, galvaspilsētā ir ieviesta energopārvaldības sistēma, kura katru mēnesi informē skolas un citas iestādes par iepriekšējā mēneša enerģijas patēriņu un salīdzina to ar citām līdzīgām iestādēm. Informācija tiek papildināta ar energoresursu un ūdens izmaksām uz vienu iestādes kvadrātmetru un salīdzinājumu ar citu līdzīgu iestāžu izmaksām. "Sistēma darbojas jau trīs gadus, bet joprojām saņemam zvanus no iestādēm, kuras jūtas "aizskartas", ka cita iestāde šajā jomā ir labāka vai sliktāka," atzīmē aģentūrā.

No jaunā gada galvaspilsētas pašvaldības iestāžu ēku monitorings un energopārvaldības sistēmas lietotāju iesaiste tiks uzlabota. Pirmkārt, tiek gatavota pāreja uz ikstundas enerģijas patēriņa informāciju. Līdz ar to pārskatu un salīdzinājumu varēs sagatavot jau par katru diennakts stundu. "Šobrīd kādu neatbilstību, piemēram, ūdens noplūdi, konstatējam reizi mēnesī, bet jaunajā gadā varēsim to atklāt jau pēc stundas. Tas ļaus reaģēt ātri, neļaujot ūdenim noplūst veselu mēnesi, radot simtiem kubikmetru ūdens un naudas zudumus," par sistēmas uzlabojumiem informē REA. Vienlaikus tiek izstrādāta arī lietotne ēku lietotājiem, kā arī aģentūrā tiekot domāts par veidiem, kā daļu no rastajiem finanšu ietaupījumiem atgriezt pašās iestādēs jaunu uzlabojumu finansēšanai vai personāla atbalstam.

Viedoklis

Elvis Berjoza, bijušais Energodetektīvs, SIA "Ekodoma" pārstāvis.

Foto: Foto no privātā arhīva.

Elvis Berjoza, bijušais Energodetektīvs, SIA "Ekodoma" pārstāvis: "Runājot par skolu ēku energoefektivitātes celšanu, problēma ir tā, ka lielākajā daļā Rīgas mācību iestāžu aizvien ir tā saucamā viencauruļu siltuma sistēma, līdz ar to nav iespējama radiatoru regulācija. Tāpēc nākotnē būtu ļoti svarīgi skolu siltuma mezglus pārbūvēt uz divcauruļu sistēmu, lai arī tas prasa lielas investīcijas."

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".