Pirms atgriešanās savā vēsturiskajā mājvietā – Rīgas pils atjaunotās kastelas daļā – Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32 iekārtojis unikālu starptautisku izstādi "Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas dižkunigaitija (1561.–1795. g.)", kuru vēl varat pagūt skatīt līdz maija beigām. Tās sagatavošanā ar materiāliem piedalījušās 28 atmiņas institūcijas un privātpersonas no sešām valstīm – Lietuvas, Latvijas, Zviedrijas, Vācijas, Francijas un Ukrainas. Man bija iespēja iepazīt ekspozīciju LNVM vēstures nodaļas speciālistes un izstādes kuratores Mārītes Jakovļevas vadībā.

"Ideja par šo izstādi radās manam kolēģim – vēstures pētniekam Ernestam Vasiļauskam, Šauļu muzeja "Aušra" kultūras projektu vadītājam un Klaipēdas Universitātes Baltijas reģiona vēstures un arheoloģijas institūta pētniekam. Ar kādu mērķi? Divu radniecīgu kaimiņtautu – latviešu un lietuviešu – vēsturē ir bijis gana kopīga, arī atšķirīga, tāpēc ir svarīgi iepazīt Kurzemes hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas vēstures savstarpējos saskarsmes punktus, abu valstu atstātās pēdas kultūrvēsturiskajā vidē, tuvāk pievēršoties laikmeta politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, robežas veidošanai, Kurzemes muižniecības ietekmei uz dzīvi pierobežā, kā arī baznīcas organizācijas īpatnībām, tomēr galvenais akcents – parādīt mūsu vēstures posmu lietuviešiem, tāpēc vairāk redzam Kurzemes un Zemgales hercogistes vēsturisko mantojumu," norāda Mārīte Jakovļeva.

Lietuvas dižkunigaitijas ģerboņus, stendos uzzinām par šo politisko veidojumu rašanos. Interesi raisa maz redzētie 16.–18. gs. Lietuvas dižkunigaišu un Polijas karaļu, kā arī Kurzemes un Zemgales hercogu un muižnieku portreti, piemēram, Kurzemes pirmā hercoga Gotharda Ketlera vecākās meitas Annas portrets, kas tapis 17. gs. sākumā un ikdienā glabājas Lietuvas Nacionālajā mākslas muzejā. Anna ir vienīgā no Ketleru dzimtas pārstāvēm, kura precējusies Jelgavas pilī, ierasti muižnieki laulājās ārzemēs, bet svinības rīkoja Kuldīgā, kur tās mēdza ilgt pat nedēļu.