1934. gada 3. janvārī. Pirms 90 gadiem "Jaunākās Ziņas" un turpmākajās dienās arī citi Latvijas preses izdevumi publicēja Zemkopības ministrijas aicinājumu "Lietojiet vietējo kurināmo!", jo "neaprobežots kurināmo vielu imports pašreizējos apstākļos nav attaisnojams".

Ik gadu valsts un uzņēmēji tērēja miljoniem latu, lai iepirktu kurināmo, galvenokārt akmeņogles, ārzemēs. Īpaši ekonomiskās krīzes gados tas bija krietns apgrūtinājums budžetam, un aizvien skaļāk izskanēja mudinājumi vairāk izmantot vietējos resursus. Minētajā aicinājumā bija norādīts, ka "Zviedrija un Austrija importējamo akmeņogļu atvietošanai ir daudz ko darījušas", kamēr Latvija atpaliekot. Zemkopības ministrija virzīja likumu par "vietējo kurināmo vielu patēriņa sekmēšanu". Attiecīgais aicinājums skaidroja: "Šī likuma nolūks ir plānveidīgi pārkārtot valsts kurināmo vielu saimniecību uz iekšzemē ražojamiem – malku, kūdru, kokogļu briketiem, koksnes atkritumiem un kokoglēm. Mēs neesam tik bagāti, lai ar savu kurināmo varētu rīkoties bez plāna un aprēķina. Tāpēc Zemkopības ministrija noskaidro, cik un kādi uzņēmumi spējīgi bez sevišķām grūtībām pārkārtoties uz iekšzemes kurināmo vielu patērēšanu. Noskaidro arī iekšzemes kurināmo vielu daudzumu un ražošanas iespējas. Pēc visu šo ziņu sakopošanas, cerams, ka varēs pakāpeniski apmēram 60% no visām importējamām kurināmām vielām atvietot ar malku, koksnes atkritumiem, kokogļu briketiem vai kūdru. 

Pašreizējie saimnieciskie apstākļi prasa, lai vismaz daļa no importējamām kurināmām vielām tiktu jau nekavējoties atvietota ar iekšzemē ražotām. 

Ja izdotos kurināmo vielu importu samazināt par 50–60%, tad tas dotu darbu apmēram 8000 strādniekiem, tikpat vedējiem, un ik gadu rastos 4–5 miljoni latu ārzemju valūtas ietaupījums." Cerēto likumu gan tā arī nepieņēma, kaut intensīvs darbs šajā virzienā 30. gados patiesi notika. Tiesa, tā iecerēto bremzēja gan tā laika tehniskās iespējas, gan arī apstāklis, ka energoatdeves ziņā malka ar akmeņoglēm sacensties nespēja.

Latvijas Sargs, 1924. gada 3. janvārī

Liepāja. Loto kluba bijušā administratora K. Jēgera aplaupīšanas lietā policija izdarījusi izziņu, pie kam nākusi pie slēdziena, ka notikusi nevis laupīšana, bet laupīšanas simulācija. Pie Jēgera nav atrasti nekādi miesas bojājumi. Tas bij ziņojis, ka acīs tam ieliets kāds šķidrums, bet nav redzams, ka acis būtu cietušas. Tāpat esot citas pazīmes, kas norāda uz simulāciju. Par izziņas rezultātiem prefekts ziņojis iekšlietu ministrijai.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.