Top jauni, vienoti noteikumi skolēnu kavējumu attaisnošanai. Pašlaik katra skola pati nosaka, cik dienas var attaisnot vecāki un kad ir nepieciešama ārsta zīme. Lai mazinātu mediķu birokrātisko slogu, Latvijas ārstu biedrība aicinājusi paplašināt vecāku pilnvaras. Taču skolu vadītāji un Izglītības un zinātnes ministrija tomēr uzstāj, ka tā saucamās vecāku zīmes tomēr vajadzētu limitēt, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.
Nepilngadīgo pacientu skaits esot pieaudzis vairākas reizes, un proporcionāli tam palielinājies arī ģimenes prakšu administratīvais slogs, rakstot skolēna prombūtni attaisnojošas izziņas izglītības iestādēm. Ārsti aicina šajā mācību gadā atslogot viņus no liekas birokrātijas.
Mediķi uzskata, ka vecāki zīmi varētu rakstīt, ja skolēns slimo ne vairāk kā piecas dienas. Tas būtu pietiekami, lai bērns attopas no vīrusa un slimība vairs nav lipīga, piemēram, Covid-19 gadījumā.
Taču pret šādu vecāku pilnvaru paplašināšanu kategoriski iebilst skolu vadītāji. Pašlaik izglītības iestādes pašas nosaka, cik daudz kavējumu vecāki drīkst saviem bērniem attaisnot. Un šī kārtība ļoti atšķiras. Dažas skolas skaita kavējumus pa stundām, bet citas - pa dienām. Ir tādas, kurās mediķu izziņa tiek prasīta jau no pirmās dienas. Savukārt citās, kā, piemēram, Siguldas Valsts ģimnāzijā, ar ģimenes zīmi var attaisnot vairākas dienas prombūtnes. Šāda kārtība patīkot vecākiem, bet ne skolas direktoram. Jo kavējumu skaits pieaug, un tas negatīvi ietekmē skolēnu zināšanas.
Nu Veselības un Izglītības ministrijas vienojušās par vienādu noteikumu ieviešanu no augšas visās skolās.
"Panākts ir kompromiss, ka tās noteikti varētu būt 5 dienas un šādi divi cikli mācību gada garumā bez ārsta zīmes. Un 15 dienas visa gada garumā. Šāda interpretācija tiks iestrādāta Ministru kabineta noteikumos,"
komentē Kristīne Niedre-Lathere, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece.
Tiek cerēts, ka 15 dienu noteiktais limits uz vecāku zīmēm noturēs kavējumu disciplīnu, bet tajā pašā laikā dos iespēju attaisnot bērna kavējumu ģimenes apstākļu dēļ. Tuvākajā laikā šī jautājuma apspriešana turpināsies, paredzot vienotu regulējumu arī pirmsskolu līmenī.
VIDEO:
Aptauja
Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
6.3 °C



































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)
















































