Ja es kādam jautātu, kas norūda cilvēku gan fiziski, gan garīgi, domāju, ka maz būs tādu, kuri nepieminēs fiziskās aktivitātes un sportu. Tā tas tiešām arī ir, un mums nav tiesību noniecināt nevienu sporta veidu, jo malā stāvētājiem ir grūti saprast sporta veidus, kuri viņiem sveši, makšķerēšanas sportu ieskaitot. 

Daudzi minēs, ka pīckošana ir tāda nodarbe, kad dārgās laivās vizinās ar kātu rokās vai rausta tārpu no ledus vāka.

Nu, nē, arī makšķerēšanas sports prasa labas zināšanas, situācijas vērtēšanu, zibenīgu reakciju, izturību un agru celšanos rītos, labu garastāvokli, jo zivis nīgros nemīl utt. Protams, ka arī šeit manāma noslāņošanās, sevišķi ekipējuma, aprīkojuma un iespēju ziņā. Daudzi var samaksāt lielu naudu, lai piedalītos prestižās sacensībās, daudzus sponsorē firmas, mazāk situētie izvēlas sacensības no lētākā gala. Bet ko darīt tiem, kuriem sacensties gribas, bet naudas nav?

Izrādās, ka ir izeja arī no šādas situācijas, vajag tikai gribēt. Par sava novada un pagasta ļaudīm padomāja biedrības "Lielauces attīstībai" valdes priekšsēdētājs Ivars Bušmanis, kuram četru gadu laikā, kopš darbojas biedrība, paveikt izdevies jau krietni daudz. Viņš sagatavoja projektu Dobeles novada pašvaldībai sporta projektu konkursam. Pašvaldība aicināja iesniegt projektus, lai "veicinātu aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, iesaistot Dobeles novada iedzīvotājus sporta aktivitātēs, un sniegtu atbalstu tautas sportam".