4.1 °C
Neredzot iedzīvotāju interesi, Smiltenes kultūras centrs nolēmis atcelt Jāņu balli ar grupu "Tirkizband" Tepera promenādē 23. jūnija vakarā, jo iepriekšpārdošanā neesot nopirkta neviena ieejas biļete, laikrakstam "Ziemeļlatvija" apliecina Smiltenes kultūras centra vadītāja Evija Dzvinko.
Bijis paredzēts, ka, pērkot iepriekš, biļete uz Jāņu balli maksātu piecus eiro, pasākuma dienā – septiņus eiro. Par balles atcelšanu Smiltenes kultūras centrs uzreiz paziņojis sociālajos tīklos, skaidrojot, ka lēmums pieņemts mazās intereses un pašvaldības budžeta resursu taupības dēļ.
Plānojot Jāņu balles rīkošanu, visus izdevumus uzņēmusies Smiltenes novada pašvaldība (kultūras centrs ir pašvaldības iestāde), līdz ar to,
ja uz balli atnāktu maz cilvēku, pašvaldībai radušies zaudējumi būtu jāsedz no sava budžeta.
"Šobrīd pašvaldībā ir grūti ar finansēm, mums ir arī dots rīkojums pārskatīt izdevumu pozīcijas. Ir jārēķinās, ka Jāņos grupām jāmaksā dubultā, tad vēl ir jābūvē skatuve, jāņem apsardze un ir citas tehniskās izmaksas. Tas viss kopumā maksā. Pat ja atnātku 200 cilvēku, mēs visus izdevumus tikai no naudas par pārdotajām biļetēm nenosegtu, tāpēc pieņēmām smagu lēmumu Jāņu balli atcelt," lēmumu skaidrojusi Evija Dzvinko.
Kultūras centra vadītāja arī atzīst – Smiltenē izteikti esot tas, ka cilvēki biļetes pērk pēdējā brīdī. Tomēr biļešu iegādāšanās iepriekš ir būtiska, jo apliecina, ka iedzīvotājiem ir interese par konkrēto pasākumu un viņiem tas ir vajadzīgs. Ja tikai nedēļu pirms pasākuma nav nopirkta neviena ieejas biļete, organizatoriem tas esot stopsignāls, piebildusi Smiltenes kultūras centra vadītāja.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
