4.2 °C
Laikraksts "Dzirkstele" informē, ka jaunais mācību gads ir sācies sešās Gulbenes novada pašvaldības pamatskolās un vienā vidusskolā. Gulbenes vidusskolā mācoties 1109 skolēni, tajā skaitā 115 pirmklasnieki, kuri uzsākuši mācības paralēlklasēs.
"Gulbenes novada vidusskolā jaunajā mācību gadā arī netrūkstot neviena skolotāja. Vidusskolas direktore Liena Silauniece par to paudusi gandarījumu: "Varēsim mācīt visu paši. Nevajadzēs izmantot palīgus no malas. Desmitajā klasē mācīsies 43 skolēni. Tur, protams, gribētos, lai skaits ir lielāks, taču tehnikumi mūs ir izkonkurējuši."
Saskaņā ar pašvaldības Izglītības pārvaldes datiem vispārējās izglītības posmā (1.–12. klase) Gulbenes novadā mācoties 1878 skolēni.
No tiem 1. klasē Gulbenes novadā mācības uzsākuši 195 skolēni, "Dzirksteli" informējusi Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Aiga Vagule.
Novadā Rankas pamatskolā mācoties 107 skolēni, Lizumā – 150, Lejasciemā – 148, Stāķos – 151, Tirzā – 105 un Sveķos – 109 skolēni. Šis skaits vēl gan būšot precizēts. Lejasciema pamatskolas skolēniem mācību gads sācies, sadzīvojot ar skolas renovācijas norisi. Visa skolas ēka pagaidām esot apjozta ar būvniecības aprīkojumu, tādēļ mācības tur notikt nevar. Lejasciema skolas direktore Ineta Maltavniece klasēm pielāgojusi telpas pašvaldības ēkās Lejasciema bērnudārzā un pagasta pārvaldē, kas atrodas vienā ēkā, kā arī internātā, jauniešu centrā un muzejā. Mācībām izmantojot pat pagasta pārvaldes vadītāja Māra Milna darba kabinetu. I. Maltavniece "Dzirkstelei" skaidrojusi, ka skolas pārbūvi paredzētajos termiņos neesot izdevies pabeigt iepriekš neplānotu papildu darbu dēļ.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
