4.2 °C
Augusta izskaņā Gaujienas pilī bijusi apskatāma sēņu izstāde, kā arī notikusi Latvijas mikologu tikšanās ar iedzīvotājiem.
Pasākuma laikā ikviens aicināts nest sēnes speciālistiem sugu noteikšanai, ja pašiem nav pārliecības par sēņu groziņa saturu, ziņo laikraksts "Ziemeļlatvija".
Latvijas Mikologu biedrības priekšsēdētāja un Latvijas Nacionālā dabas muzeja darbiniece, mikoloģe, gaujieniete Diāna Meiere kopā ar kolēģiem apmeklētājiem stāstījusi par saviem atradumiem, dalījusies pieredzē par visiem zināmām sēnēm, gan arī retākiem eksemplāriem.
Izstāde rīkota pasākumu cikla "Sēņu dienas novados" un "Sēņu grozs" ietvaros, to rīko Latvijas Mikologu biedrība Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalsta projektā "Vides izglītības pilotprogramma "Sēņu grozs" – atbildīga dzīvesveida veicināšanas instruments".
""Sēņu grozs" ir izglītības daļa, kam esam sagatavojuši dažādas spēles un aktivitātes, ko nodarbības veidā mūsu entuziastiem rādīt bērniem savu novadu skolās,"
paskaidrojusi D. Meiere. Speciāliste norādījusi, ka līdzīgi izglītojoši pasākumi šoruden plānoti arī citās vietās.
Sēņu valsts ir daudzveidīga, sugas bagātas ar dzīvajiem organismiem. Latvijā esot vairāk par četriem tūkstošiem sēņu sugu. Gandrīz pustūkstotis atzītas par ēdamajām, taču vairums sēņotāju lietošanai uzturā parasti ievāc vien dažus desmitus sēņu sugu. Tas ir galvenais sēņotāja noteikums – ēšanai grozā likt tikai tās sēnes, par kurām ir pilnīga pārliecība.
Izstādes laikā notikusi arī Latvijas Mikologu biedrības speciālistu nometne. "Katru gadu vasaras nogalē biedrības biedri sabrauc kādā Latvijas malā, lai kopā ietu mežā, meklētu un pētītu sēnes, izrunātu pa gadu sakrājušās ziņas un jaunumus, kas aktuāli mikologiem," informējusi D. Meiere. Latvijas Mikologu biedrība ir sabiedriska organizācija, kurā apvienojušies sēņu un ķērpju pētnieki, kā arī tie cilvēki, kuri vienkārši vēlas vairāk uzzināt par šīm skaistajām un noslēpumainajām dzīvajām būtnēm.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
