Gunta Muižniece, Blomes pagasta zemnieku saimniecības "Muižnieki" saimniece, Zānes kazas šķirni izkopj kopš 1995. gada, kad pārcēlās uz dzīvi laukos. Viņas aptuveni 180 dzīvnieku lielais kazu ganāmpulks patlaban ir viens no lielajiem ganāmpulkiem, kas ir brīvs no vīrusa artrīta encefalīta – izplatītās kazu ekonomiskās slimības. 

Gunta Muižniece, viena no Latvijas pieredzējušākajām un zinošākajām kazkopēm, nu ir lēmusi nākamajos mēnešos gandrīz visu vērtīgo šķirnes ganāmpulku pārdot Latvijas kazkopjiem. Vai šis lēmums ir likumsakarība? Par to saruna ar Guntu Muižnieci.

Kāds patlaban ir noskaņojums?

Patlaban darbojos un gatavojos, lai rudenī saimniecībā būtu iespējami mazāk lopu, lai ar visu tiktu galā. Nav vairs pietiekami laba veselība. Manā un arī citās saimniecībās ar kazu ciltsdarbu kopš 2019. gada sokas ļoti neveiksmīgi. Ciltsdarbu neatzīst, dzīvniekus nevar reģistrēt un eksportēt! Pēdējos gados darbojos ar domu, ka šķirnes dzīvniekus kādreiz atkal normāli varēs eksportēt. Ja pienu nevar pārdot, no kā tad lai dzīvo? Ir jāpārdod lopi. Agrāk tos pārdevu uz Ukrainu, Igauniju, Gruziju, Krieviju. 2019. gadā sākās kašķis par zootehniskajiem sertifikātiem, ciltsdarbu, tā nosacījumu interpretāciju. Neesot pareiza ciltsdarba programma. Un tā tālāk. Esmu sarūgtināta, jo viss mans mūža darbs ir saistīts ar Zānes šķirnes izkopšanu, bet tagad ir atzīts par nepareizu. Par ko valsts soda saimniekus un dzīvniekus? Kā valsts uzraudzība tik daudzus gadus ļāva darboties, maksāja atbalstus, un pēkšņi izrādās, ka saimniekots nepareizi? Dzīvniekiem neesot šķirnei atbilstoša izcelsme.

Lauksaimniecības datu centra uzturētie reģistri taču fiksē dzīvnieku izcelsmi daudzās paaudzēs.

Lauksaimniecības datu centrs (LDC) informāciju glabā vien trīs gadus, man tā ir saglabāta kopš 1989. gada, lai gan ar kazkopību sāku nodarboties 1993. gadā. Pirmā kaza bija pirkta no ciltslietu stacijas "Bētes", tā bija dzimusi 1989. gadā ar stingriem ciltspapīriem un ar derīgiem tetovējumiem ausīs. 1993. gada decembrī nodibinājās pirmā kazu audzētāju organizācija – Latvijas kazu audzētāju apvienība. Pēc 2009. gada tās sākto darbu ir pārņēmusi Latvijas kazkopības biedrība.

Pirmās kaziņas bija Čehu baltās ar sertifikātu. Izslaukumi tādi kā patlaban Latvijas rekordistei. Čehijā ļoti nopietni darbojās ar ciltsdarbu. Parēķiniet – ja man ir 100 slaucamo kazu un viena ik dienu dos sešus litrus piena, kur es to likšu? Patlaban kazām līdz divarpus mēnešu vecumam lieku klāt kazlēnus, tie nodzer diezgan daudz piena. Izaicinājums ir, ka lielo litru slaukšanai ir jābaro ļoti daudz spēkbarības un tā par lielu naudu ir jāpērk.