Īrijas prezidentūras laikā ES jāpieņem nozīmīgi lēmumi

Īrija trešdien rotācijas kārtībā no Kipras pārņēma prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē.

Īrijas prezidentūras laikā – no jūlija sākuma līdz decembra beigām – 27 valstu blokā gaidāmas sarežģītas sarunas par daudziem nozīmīgiem lēmumiem, kuru pieņemšanu vēlāk var apgrūtināt vēlēšanās vairākās lielās Eiropas valstīs, tostarp prezidenta vēlēšanas Francijā 2027. gada pavasarī. Nākamā gada 1. janvārī ES prezidentūru pārņems Lietuva.

Sankciju jautājums

Īrija, kas Eiropas Kopienai pievienojās 1972. gadā, ES prezidējošās valsts pienākumus uzņemas jau astoto reizi. Tas šoreiz notiek "ES kritiskā laikā, kad pasaulē valda lielāka nenoteiktība un neprognozējamība", paziņoja Īrijas premjerministrs Mihāls Mārtins. Īrijas ziņā būs gādāt par viedokļu uzklausīšanu un koordinēšanu 27 valstu blokā, mēģinot panākt kompromisu, kas būtu pieņemams visām dalībvalstīm. Īrijas politiķiem un diplomātiem darba netrūks, jo vienošanos būs jāmēģina panākt vairākos nozīmīgos jautājumos. Vissteidzamāk būs jāvienojas par jauno sankciju kārtu pret Krieviju. Tas jāizdara līdz 15. jūlijam. Ja vienošanos neizdosies panākt, ES automātiski pārskatīs savus cenu griestus Krievijas naftai, norāda telekanāls "Euronews". Ņemot vērā satricinājumus pasaules enerģijas tirgū, izstrādātā formula cenu griestus ievērojami pacels virs pašreizējiem 44 dolāriem par barelu, varbūt pat virs sākotnēji noteiktajiem 60 dolāriem par barelu. Tas Krievijai dotu ievērojamu finansiālu atspaidu, ko Eiropas līderi mēģinās nepieļaut. Diplomāti ir pavēstījuši, ka cenu griestus izdosies saglabāt, tomēr, lai to panāktu, būs jāpiekāpjas citos jautājumos. Piemēram, jaunā Bulgārijas valdība, kas ir Krievijai draudzīgāk noskaņota, jau draudējusi ar veto, ja ES sankcijas tiks vērstas pret Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu un enerģijas uzņēmumu "Lukoil".

Paplašināšanās sarunas virzās

Viena no Īrijas prezidentūras galvenajām prioritātēm ir ES paplašināšanās. Šā gada pavasarī Ungārijā notikusī varas maiņa ļāvusi uz priekšu pavirzīt Ukrainas un Moldovas iestāšanās sarunu procesu, kas bijušā premjera Viktora Orbāna laikā divus gadus tika bloķēts. Jau Kipras prezidentūras noslēgumā jūnija vidū tika atvērts pirmais no sešiem iestāšanās sarunu blokiem. Īrija cer nākamo sešu mēnešu laikā atvērt arī pārējos piecus, tomēr tas nav garantēts, jo Budapešta Ukrainas gadījumā neizrāda interesi steigties ar sarunu gaitu. Savukārt Iestāšanās sarunu procesā vadošās pozīcijās ir Melnkalne, kas sarunas cer pabeigt līdz gada beigām, lai tad sāktu gatavot iestāšanās līgumu. Par šo līgumu solās būt daudz diskusiju. 

Vairākas Eiropas valstis, tostarp Vācija un Francija, rosinājušas, ka jauno dalībvalstu uzņemšanas līgumos būtu jāparedz nosacījumi, kas ļautu iedarbīgāk vērsties pret likuma varas vājināšanas mēģinājumiem, kādi tika novēroti Orbāna vadītajā Ungārijā. 

Pārkāpumu gadījumā būtu jāparedz iespēja vieglāk dalībvalstij atņemt balsstiesības un ES fondu finansējumu. Tāpat tiek piedāvāts uz laiku ierobežot jaunpienācēju iespēju noteiktās situācijās izmantot veto tiesības, lai netiktu bloķēta ES nozīmīgu lēmumu pieņemšana, vēsta "Euronews". Svarīgs jautājums pašlaik ir arī nākamais septiņu gadu budžets 2028. – 2034. gadam. Īrijas prezidentūrai būs jādomā, kā nodrošināt finansējumu visām jomām, kuras ES grib finansēt. Kipra jau izpelnījās kritiku no vairāku "taupīgo" valstu puses, jo tikai par 2% bija piedāvājusi mazināt Eiropas Komisijas piedāvāto budžeta projektu divu triljonu eiro apmērā. Īrijai arī būs jāmēģina atrast zelta vidusceļu starp tām valstīm, kuras par prioritāti redz ES izdevumus lauksaimniecībai un kohēzijai, un tām, kas lielāku akcentu liek uz klimatu, inovācijām, tehnoloģijām un aizsardzību. Tādos jautājumos kā ES paplašināšana un budžets Īrijas prezidentūras laiku var uzskatīt par iespēju logu, vērtē izdevums "Politico". Tas saistāms ar faktu, ka nākamā gada aprīlī Francijā gaidāmas prezidenta vēlēšanas, pirms kurām smagu lēmumu pieņemšana varētu būt apgrūtināta. "Mēs esam informēti par vēlēšanu ciklu, mēs paši esam praktizējoši politiķi, tāpēc redzam, kā lietas notiek," intervijā "Politico" atzina Īrijas Eiropas lietu ministrs Tomass Bērnss. Kampaņai Francijā uzņemot tempu, Parīze, domājams, nevēlēsies pieņemt nepopulārus lēmumus, jo tos pirms vēlēšanām savā labā varētu izmantot Marinas Lepēnas un Žordāna Bardellas vadītā Nacionālā apvienība, kas aptaujās ieņem pirmo vietu.