Piektajā kara gadā daļa ukraiņu bēgļu mūsu zemē ir atraduši jaunas mājas un atbalstu radošajai darbībai. Vieglāk un sekmīgāk tas izdevies tiem, kuri iemācījušies latviešu valodu
"Kultūrzīmes" noskaidroja, vai uz Latviju atbēgušo ukraiņu radošo profesiju pārstāvjiem ir izdevies iekļauties Latvijas kultūrvidē. Cik viegli pieejams ir dažāda veida atbalsts radošajam darbam, un kā palīdzību radošajiem ukraiņiem vērtē daži no Latvijas radošo jomu ekspertiem un profesionāļiem.
Jau 2022. gada aprīlī tika izveidota jauna Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogramma – "Radošo stipendiju programma Ukrainas pilsoņiem". Tās mērķis sniegt atbalstu radošā darba veikšanai Ukrainas pilsoņiem – kara bēgļiem –, kuri raduši patvērumu Latvijā. Pēc VKKF datiem, kopš mērķprogrammas izveides līdz šim kopumā atbalstīti 125 projekti deviņās mākslas nozarēs.
Sadarbības projektu – maz, valodu diskomforts
Viena no pirmajām VKKF radošo stipendiju ieguva ukraiņu māksliniece MARIJA ZEŅKOVA – personālizstādes veidošanai un dalībai Ukrainas–Latvijas mākslinieku izstādē "Karš un miers" Eiropas Savienības mājā. Pirms kara māksliniece bijusi mācībspēks Mihailo Boičuka Kijivas mākslas un dizaina akadēmijas tēlniecības nodaļā, vienlaikus daudz gleznojusi, strādājusi arī monumentālās mākslas specialitātē, piemēram, veidojusi mozaīkas vairākās Kijivas baznīcās, pastāvīgi piedalījusies Ukrainas mākslinieku savienības organizētajās izstādēs gan Ukrainā, gan ārpus tās robežām. Tagad sarunā ar "Kultūrzīmēm" māksliniece uzsver, ka Latvijā jūtoties patiešām labi: "Joprojām katru dienu uztraucos par situāciju Ukrainā, bet Latvijā esmu ieguvusi darbu, kolēģus un draugus, beidzot esmu kļuvusi mazāk nervoza. Toreiz, kad pirms četriem gadiem ierados, biju pārsteigta – cik skaista ir latviešu dvēsele! Cik gaišas ir mākslinieka Vilhelma Purvīša pavasara gleznas! Dzīvojot Latvijā, kļūstu arvien garīgi bagātāka."
Marija jau drīz pēc ierašanās iesaistījās Latvijas mākslas profesionālajā vidē – piedalījusies izstādēs, organizējusi un vadījusi meistarklases un lekcijas Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības studentiem, tagad strādā par dizaineri Latvijas Universitātes muzejā. "Ukraiņiem ir būtiski dzīvot un strādāt Latvijā, turklāt bagātinoši. Piedalos arī Ukrainas un Latvijas mākslinieku grupas darbībā, piemēram, pagājušajā vasarā Aizputē bija izstādīti grupas dalībnieku darbi izstādē "Vienoti iedvesmā". Starp mūsu grupas dalībniekiem ir arī ļoti nozīmīgi Latvijas mākslinieki – Aleksejs Naumovs, Gunta Brakovska, Laine Kainaize, Ģirts Burvis un pat režisors Jānis Streičs."
Ieva Struka, VKKF padomes priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālā teātra direktora vietniece repertuāra un mākslinieciskās stratēģijas jautājumos, "Kultūrzīmēm" uzsver, ka, runājot par atbalstu un sadarbību ar ukraiņu māksliniekiem, noteikti jāizdala divas tēmas – finansiālais atbalsts un darba iespējas. "Finansiālais atbalsts iespēju robežās tiek sniegts kopš kara sākuma, ar VKKF mērķprogrammas "Palīdzība Ukrainas māksliniekiem" starpniecību piešķirot 1800 eiro vienai personai kā trīs mēnešu stipendiju radošam darbam. Turklāt, karam ieilgstot, VKKF padome pieņēma lēmumu un no 2025. gada sākuma atbalstu var saņemt atkārtoti. Kopumā šādi piešķirtas 125 stipendijas 225 000 eiro apjomā, tomēr, lasot pieteikumus, ir skaidrs, ka tā vienalga ir maza daļiņa kara bēgļu mākslinieku, kas mēģina vismaz daļēji turpināt darboties mākslas un kultūras jomā, kā to darījuši savā dzimtenē miera apstākļos. Kāpēc šī summa ir tik liela (lasīt – tik maza)? Ar VKKF finansējumu joprojām iespējams atbalstīt tikai 25% pieteikumu un tikai par daļu no nepieciešamās summas. Ukrainas atbalsta programmai speciāli nodalītie līdzekļi – vidēji 55 000 eiro gadā – izsīkst gada otrajā pusē, un atbalsts tiek ņemts no parasto projektu konkursu vai pat mūža stipendiju programmas, zinot, ka gada beigās mēdz izveidoties neliels uzkrājums. Ja māksliniekam četru gadu laikā nav izdevies iekļauties Latvijas kultūras vidē, lai kopā ar kolēģiem pretendētu uz pilnvērtīgu finansiālu atbalstu kādam no kopprojektiem vai varbūt pat strādātu algotu darbu, tad šī stipendija ir tikai tāds plāksteris un pirmais atspēriena punkts. Atliek izdalīt 1800 ar 12 mēnešiem, jo atbalstu var saņemt reizi gadā, un situācijas nežēlīgums top acīm redzams.
Par iekļaušanos – pārstāvu nozari, kura vistiešāk saistīta ar valodu – teātri un literatūru, tāpēc redzu, ka sadarbības projektu ir maz un stingrai vēlmei jābūt no abām pusēm. Latvijas Nacionālajā teātrī kara otrajā gadā tapa režisores Larisas Semirozumenko izrāde pēc Marinas Smiļaņecas lugas "Suņa māja". Abas puses bija entuziasma pilnas, un izrāde sastapa savu skatītāju, tomēr iezīmējās arī saziņas problēma – krievu valoda bija stiprāka režisorei, bet viņai tajā nebija morāli komfortabli sarunāties, angļu valoda – gados jaunākajiem aktieriem, bet vēlme dalīties ukraiņu stāstā bija patiesa un valodu "diskomforts" netraucēja, drīzāk laiku prasīja savstarpēja pieslīpēšanās – atšķirīgā estētiskā un profesionālā pieredze. Ar Valtera Sīļa iniciatīvu tapušas vēl divas izrādes, viena kā kopprojekts ar ukraiņu teātra māksliniekiem un igauņu teātri "Vaba Lava" – "Izvēlies labāku versiju", otra – atbalstot Sofijas Meļņikovas monoizrādi "Drama queen". Un tam jāpievieno Kristīnes Krūzes iestudējums Natālijas Vorožbitas "Sliktie ceļi" Jaunajā Rīgas teātrī. Vairāki aktieri uzsākuši darbu Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.
Ukraiņu valodā tika titrētas "Skroderdienas Silmačos", Līna Meļņika iesaistījusies vairāku darbu tulkošanā no latviešu uz ukraiņu valodu, viņas vārds nozarē jau ir labi zināms. Ir iespējami plašs jaunu ukraiņu literatūras tulkojumu piedāvājums, bet arī tulkojumi no ukraiņu valodas – pārcilvēciskā apjomā tos veikusi Māra Poļakova – nebūt neatrisina ukraiņu mākslinieku darbošanās iespējas. Mūziķiem un vizuālās mākslas pārstāvjiem ir vieglāk, jo nav valodas barjeras, tomēr nav jēgas izlikties, ka pašmāju mūziķi, bet jo īpaši mākslinieki spēj nodrošināt sevi profesijā.
8.1 °C























































































































































































































































