Iespējams, ASV un Irāna sāk meklēt izeju no konflikta

Sākt uzlidojumus Irānai ASV pārliecināja Izraēla, kuras izlūkdienestā virsroku guva pieņēmums, ka ārējais trieciens izsauks neapmierināto irāņu masu sacelšanos, atsaucoties uz saviem avotiem, šonedēļ vēsta laikraksts "New York Times".

Gan Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu, gan ASV prezidents Donalds Tramps sliecās noticēt optimistiskajam scenārijam. Šobrīd nav redzamas ne irāņu sacelšanās, ne drīzu kara beigu pazīmes. Analītiķus un mediju komentētājus mulsina pretrunīgie paziņojumi par it kā noritošajām miera sarunām un vienlaikus neprognozējamību kā no Vašingtonas, tā Teherānas puses. Ir grūti izšķirt, kas šajā jūklī uztverams nopietni, bet kas ir tikai spēle. Turklāt otrdien medijos izplatījās baumas, ka ASV slepeni gatavojoties ieņemt trīs Irānai piederošas stratēģiski nozīmīgas salas pie ieejas Hormuza šaurumā – Abūmūsu, Lielo Tunbu un Mazo Tunbu.

Maldīgais pieņēmums

Saskaņā ar "New York Times" informāciju janvārī Izraēlas izlūkdienesta "Mossad" direktors Davids Barnea iesniedzis premjerministram Netanjahu plānu, kas paredzēja, ka sacelšanos ar "Mossad" ietekmes aģentu palīdzību varētu sākt jau dažas dienas pēc Irānas režīma līderu un galveno militāro objektu iznīcināšanas gaisa triecienos. Karš nebūšot ilgs. Janvāra vidū Netanjahu ar prognozi iepazīstināja Trampu. Kaut abās komandās bija arī skeptiķi, pārsvaru guva optimisti. Tramps nav uzklausījis amerikāņu analītiķu brīdinājumus, ka irāņi neizies ielās, kamēr notiks bombardēšana. 28. februārī sākās karš. Pēc laikraksta domām, likme uz sacelšanos ir viena no būtiskākajām kļūdām militārās operācijas "Epic Fury" plānošanā. Kaut skaidrs, ka irāņi ir ļoti neapmierināti ar teokrātisko, represīvo režīmu, šobrīd nav iespējams novērtēt, kāda ir vairuma iedzīvotāju gatavība rīkoties. Interneta Irānā nav jau vairākas nedēļas. Pilsoņu saziņa ar ārpasauli praktiski nenotiek. Informācijas druskas, kas izlaužas, nesniedz kopējo ainu. Tikmēr Irāna, neraugoties uz regulārām bombardēšanām, joprojām uztur kuģošanai kritiski svarīgā Hormuza šauruma blokādi un tāpat turpina Izraēlas un ASV draudzīgo arābu valstu apšaudi ar raķetēm un droniem.

Svētdien Tramps piedraudēja, ka dos triecienu Irānas energoobjektiem, ja tā 48 stundu laikā neatvērs Hormuzu drošai kuģošanai. Teherānā atbildēja, ka tādā gadījumā "neatgriezeniski iznīcinās" vitāli svarīgos infrastruktūras objektus Persijas līča reģiona valstīs, dzeramā ūdens iegūšanai domātās atsāļošanas stacijas ieskaitot, un "atslēgs" visu Arābijas pussalu. Pirmdien Tramps kārtējo reizi mainīja domas un paziņoja, ka triecieni Irānas enerģētikas infrastruktūrai atlikti uz piecām dienam, jo pēdējās dienās ar Irānu notiekot "ļoti labas un produktīvas sarunas", kam viņš nevēlas traucēt. 

BBC atzīmē, ka Trampa tonis, paziņojot par ultimāta atlikšanu, bijis miermīlīgākais kopš kara sākuma, bet ASV prezidents neminēja ne sarunu partnerus, ne tematiku.

Oficiālā Teherāna jebkādus aizkulišu dialogus noliedz un sludina, ka Tramps piekāpies bailēs no atmaksas.

"Cienījams cilvēks"

Par personu, ar kuru notiekot sarunas, ASV prezidents žurnālistiem izteicies: "Mums ir darīšana ar cilvēku, kuru es uzskatu par pašu cienījamāko. Mums ir darīšana ar cilvēkiem, kurus es uzskatu par ļoti saprātīgiem, ļoti stabiliem." Izraēlas laikraksts "The Jerusalem Post" apgalvo, ka ASV prezidenta pilnvarotais Tuvo Austrumu jautājumos Stīvs Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners runājuši ar Irānas parlamenta spīkeru Mohammadu Bageru Galibafu. Mediji tāpat klāsta, ka sarunas notikušas Pakistānas galvaspilsētā Islāmābādā, kurp Galibafs, saskaņojot ar Izraēlu, devies lidmašīnā. Pats Irānas parlamenta priekšsēdētājs slepenos kontaktus noliedz – tās esot viltus ziņas, kas izplatītas, lai manipulētu ar pasaules naftas un gāzes tirgiem un samazinātu cenu kāpumu. Līdzīgās domās ir arī daļa komentētāju Rietumos, kuri gan pieļauj, ka kontakti tiešām notiek, bet atteikšanās no trieciena Irānas enerģētikai drīzāk ir veids, kā iegūt laiku un nomierināt biržas. Patiešām – pēc tam kad ASV prezidents pirmdienas rītā paziņoja par "ļoti labām sarunām", naftas cena biržās strauji paslīdēja zem atzīmes 100 dolāru par barelu. Tajā pašā laikā nekas neliecina, ka amerikāņi grasītos atvilkt spēkus no reģiona. Gluži pretēji – tiek ziņots, ka notiek jūras kājnieku vienību koncentrācija iespējamajai vairāku Irānas salu ieņemšanas operācijai, lai "atslēgtu" Hormuza šaurumu ar spēku.

Irānas augstākā līdera administrācijas padomnieks, bijušais Irānas Revolucionārās gvardes korpusa (IRGC) komandieris Mohsens Rezai (šo amatu agrāk ieņēmis arī iepriekš minētais Galibafs) pirmdien, jau pēc Trampa paziņojumiem, uzsvēra, ka cīņa "aci pret aci un roku pret roku" turpināšoties. 71 gadu vecais Rezai, kuru uzskata par vienu no šābrīža ietekmīgākajām personām Irānā, Teherānai ierastā stilā draudēja, ka ASV drīz "noslīks Persijas līcī", tādēļ amerikāņu sabiedrotajiem esot pēdējais laiks palīdzēt Amerikai izkļūt no šā kara. "Karš turpināsies tik ilgi, kamēr netiks kompensēti visi mums nodarītie zaudējumi, kamēr netiks atceltas visas ekonomiskās sankcijas un kamēr nesaņemsim starptautiski tiesiskas garantijas par Amerikas neiejaukšanos Irānas lietās turpmāk," uzskaitīja Rezai, atkārtojot jau agrāk dzirdētos kara pārtraukšanas nosacījumus.