8.1 °C
Lai nepārstrādājamus Latvijas izcelsmes atkritumus nevajadzētu aprakt, iecerēts tos dedzināt, ražojot siltumu un elektroenerģiju.
Šā gada rudenī Ventspilī sāks darboties pirmā atkritumu dedzināšanas rūpnīca, kur no atkritumiem iegūtā kurināmā (NAIK) ražos siltumu un elektroenerģiju. Enerģētikas uzņēmums "Gren Latvija" sola, ka uzņēmuma atkritumu reģenerācijas rūpnīca Pierīgā, Salaspils novada Aconē, darbību sāks 2029. gadā.
Klimata un enerģētikas ministrija ziņo, ka Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam iezīmēta atkritumu dedzināšanas rūpnīcu būvniecība ar kopējo nepārstrādājamo atkritumu utilizēšanas jaudu no 200 līdz 220 tūkstošiem tonnu. Ministrijā arī uzsver, ka atkritumu dedzināšanas rūpnīcu būvniecībai ES fondu naudu piesaistīt nevar. "Zaļā Latvija" pētīja, vai un kāds labums no iepriekš nosaukto rūpnīcu būvniecības būs Latvijas sabiedrībai.
Var pievienot vērtību, nevis aprakt
Gints Kukainis, atkritumu apsaimniekošanas SIA "ZAAO" valdes priekšsēdētājs, teic, ka 2025. gadā SIA "ZAAO" (ZAAO) Aprites ekonomikas centros tika ievestas 34 355 tonnas nešķirotu sadzīves atkritumu, par diviem procentiem mazāk nekā gadu agrāk. Pērn kāpa šķirotā iepakojuma daudzums – tas sasniedza 9836 tonnas, par aptuveni 4% vairāk nekā 2024. gadā. Būtiski vairāk savākts arī bioloģisko atkritumu – pavisam 1932 tonnas, par 73% vairāk nekā gadu agrāk. Bioloģiskos atkritumus pārstrādā biogāzē un kompostā.
G. Kukainis vērš uzmanību, ka, pieaugot atkritumu šķirošanai, visus iepakojuma materiālus pārstrādāt nav iespējams: "Tirgū ir ļoti daudz dažādu plastmasas veidu, un daļa iepakojumu tiek ražoti no materiāliem vai to kombinācijām, kādas pēc lietošanas nav iespējams pārstrādāt. Nereti šāds iepakojums satur arī piemaisījumus, kas pārstrādi padara tehniski vai ekonomiski neiespējamu. Tieši šī atkritumu daļa visbiežāk nonāk atkritumu krātuvē. Tāpēc ZAAO pastāvīgi strādā arī pie sabiedrības izglītošanas par pareizu atkritumu šķirošanu," tā ZAAO vadītājs. Ko darīt ar tiem materiāliem, kurus pārstrādāt nav iespējams? "Atkritumu reģenerācija ir viens no risinājumiem, kā racionāli izmantot materiālus, kurus citādi vajadzētu apglabāt. Tas kļūst aizvien dārgāk – par katru apglabāto atkritumu tonnu jāmaksā dabas resursu nodoklis, kas kopš 2026. gada ir 130 eiro. Vienlaikus šie materiāli satur enerģētisku potenciālu. Ja nepārstrādājamos atkritumus izmanto enerģijas ražošanā, iespējams mazināt poligonā apglabājamo atkritumu daudzumu un vienlaikus aizstāt daļu fosilā kurināmā," tā G. Kukainis.
Savukārt cita atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmuma, SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts uzsver – Latvijā atkritumu apsaimniekošanā vissvarīgākajai prioritātei ir jābūt šķirošanas un pārstrādes jaudu attīstībai. Tas attiecas gan uz iepakojuma materiālu šķirošanu, gan arī uz sadzīves atkritumu pāršķirošanu, – lai poligonos nonāktu iespējami mazāks atkritumu daudzums. ""Eco Baltia vide" aizvadītā gada rezultāti liecina, ka šāda pieeja darbojas.
Mērķtiecīgi investējot šķirošanas procesu pilnveidē, jau šobrīd varam nodrošināt, ka 65 procenti no "Eco Baltia vide" apsaimniekotajos reģionos savāktajiem atkritumiem tiek novirzīti pārstrādei un atkārtotai izmantošanai.
Savukārt no iedzīvotāju sašķirotajiem atkritumiem poligonos ir jāapglabā vien pieci procenti tāpēc, ka šai daļai pagaidām vēl nav pieejamu pārstrādes vai atkārtotas izmantošanas risinājumu. Pozitīvs piemērs ir Rīga – pēdējo piecu gadu laikā "Eco Baltia vide" kopā ar iedzīvotājiem, vienlaikus pilnveidojot šķirošanas infrastruktūru, izdevies samazināt nešķiroto atkritumu daudzumu par 26 procentiem," stāsta J. Aizbalts.
No uzņēmuma šķiroto atkritumu konteineros nonākušā aptuveni 20% tiek sagatavoti siltumenerģijas ieguvei. "Visas Latvijas mērogā patlaban šāda tipa atkritumus galvenokārt apglabā poligonos tāpēc, ka trūkst pietiekamu vietējo jaudu šādu atkritumu reģenerācijai. Šā iemesla dēļ ilgtermiņā ar šķirošanu vien nepietiks," secina J. Aizbalts.
