Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā līdz 30. jūnijam apskatāma "pop-up" izstāžu cikla "Dizaina procesi tuvplānā" pirmā izstāde "Pavasaris"
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja 35. gadadiena tiek atzīmēta ar četrām "pop-up" izstādēm ciklā "Dizaina procesi tuvplānā", kuru koncepta pamatā ir gadalaiki. Līdz gada beigām varēsim vēl apskatīt izstādes ar cikliskiem nosaukumiem "Vasara", "Rudens" un "Ziema".
"Pavasaris", kā arī nākamās trīs izstādes tiek integrētas muzeja trešā stāva pastāvīgajā ekspozīcijā, kas veltīta latviešu dizaina vēsturei kopš 20. gadsimta 60. gadiem. Izstādes kuratore ir Ieva Kalēja, biedrības "Dizaina eksporta alianse" līdzdibinātāja un zīmola "Design Latvia" vadītāja.
Ne vairāk kā 15 uzņēmumi
Viena no "pop-up" mākslas īpašībām ir izaicināt tradīcijas, iekļaujot izstādē populārus un reizēm pat masu produkcijas attēlus, objektus un dizaina priekšmetus. Cikls "Dizaina procesi tuvplānā" un tā pirmā izstāde "Pavasaris" izaicina apvienot pastāvīgos muzeja ekspozīcijas eksponātus, kas izstādīti, izmantojot sarkano krāsu, kopā ar īpaši izstādei izvēlētajiem, kas atšķiras ar brūni zaļajiem toņiem.
Apmeklētājam, kurš nav regulārs Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja apmeklētājs, trešā stāva ekspozīciju tiek piedāvāts uztvert kā vienotu veselumu. Tam ir savs pamatojums, jo pastāvīgās ekspozīcijas artefakti tiek papildināti ar uzlabotām, svaigākām un citādām versijām vai jauniem dizaina projektiem, ko izstādē "Pavasaris" pārstāv zīmoli "Articul" (Rīgas Krēslu fabrika), "Livette’s Wallpaper", "Mammalampa", "Madara Cosmetics", "Mint" un "Vaidava Ceramics".
Ieva Kalēja, stāstot par ekspozīciju, saka: "Izstādes virsuzdevums ir identificēt un noteikt Latvijas uzņēmumus, kas ražo dizaina produktus. Likt tos visus kopā un sākt veidot Latvijas dizaina kodu – kāds ir mūsu dizains. Spēlētāju šajā nozarē ir maz, dizaina nozare nīkuļo. Veidojot ciklu "Dizaina procesi tuvplānā", ar grūtībām varējām identificēt ne vairāk kā 15 uzņēmumus, ar kuru produkciju varam lepoties."
Neatbildētais jautājums
Katras izstādes vai cikla nosaukums rada zināmu priekšstatu par to, kas tajā varētu būt apskatāms. "Pavasaris" tradicionāli saistās ar dabas atmošanos, dārzu, augiem un laika pavadīšanu ārpus telpām.
Vai izstāde "Pavasaris" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā mudina baudīt pavasara klātbūtni Latvijas dizainā? Jautājums, kāpēc izstādē nav iekļautas, piemēram, dārza mēbeles un dārza lampas, āra puķu podi, kaut vai mušu vai odu aizsargsieti vai mušpapīrs, ir tikai rosinājums, ne pārmetums par uzskatāmāku pavasara dizaina klātbūtni ekspozīcijā.
6.2 °C





































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)
















































