7.2 °C
Līdz ar adventes laiku Latvijas grāmatnīcās nonācis Liepas Rūces dzejas krājums "Zemākās virsotnes", kas lasītāju pārsteidz un iepriecina ne vien saturiski, trāpīgi atklājot autores poētisko portretu, bet arī vizuāli, piedāvājot neierastu māksliniecisko risinājumu, ko veidojusi starptautiski pazīstama māksliniece Rasa Jansone. Grāmatas izdevējs – "Latvijas Mediji".
Krājumu "Zemākās virsotnes" raksturo autores pašironiska refleksija par radošā procesa ikdienu. Dzejniece pievēršas senču mantojumam, garīgai pieredzei un mātišķībai. Svarīgākais: nebūt banālai, izceļot klasisko; negarlaikot, izceļot ikdienišķo; nesniegties līdz melodrāmai, runājot par jūtām; atrast balansu, kas ceļas no haosa un bezizejas.
"Liepas Rūces dzeja ir precīza, ķermeniska, atklāta un sāpīga. Lasīt tekstu, kas iztiek bez pašmērķīgiem kruzuļiem un katru metaforu, katru tēlu balsta autentiskā pieredzē, vienmēr ir vērtīgi. Nobriedusi un skaista dzeja, kas lasītājam ļauj sajusties dzīvam,"
tā krājuma redaktors dzejnieks Artis Ostups.
Pati autore intervijā "Latvijas Avīzei" atklāj: "Pēdējos gados esmu gājusi ļoti garās pastaigās – spontānos, izaicinošos pārgājienos –, iemācījusies bezbailīgi peldēt un bailīgi braukt ar divriteni, mazliet pat ar skrituļdēli. Tas viss ir kāpšana ārā no atspulga, savas īstās balss saklausīšana. Rakstot "Zemākās virsotnes", es esmu runājusi savā balsī. Ir bijis interesanti atklāt, ka manējā dažkārt izskan arī kā kolektīvā, ierasti pieklusināta vai apklusināta sieviešu balss".
Dzejnieces Liepas Rūces debijas dzejas krājums "Atspulga balss", kas izdots 2020. gadā apgādā "Pētergailis", atzīts par labāko latviešu oriģināldzejas krājumu un godalgots ar žurnāla "Domuzīme" Dzejas balvu. Autores dzeja atdzejota igauņu, angļu, ukraiņu un krievu valodā.
Aptauja
Kā vērtējat LASI.LV rakstu kvalitāti?
KONTEKSTS
Grāmatu izdevniecība "Latvijas Mediji" darbu sāka 1998. gadā ar latviešu rakstnieka Vladimira Kaijaka romānu "Enijas bize". Oriģinālliteratūra allaž ir bijusi izdevniecības galvenais stūrakmens un veiksmes stāsts. Vairāki romāni saņēmuši "Lielo lasītāju balvu". Šodien izdevniecība "Latvijas Mediji" piedāvā oriģinālo un tulkoto literatūru, vēsturi un dokumentālo literatūru, praktiskās grāmatas, gadagrāmatas, kalendārus, bērnu grāmatas. Katru gadu izdevniecība lasītāju rokās nodod vairāk nekā 100 dažādu nosaukumu darbus.
Jaunākās grāmatas meklē izdevniecības veikalā šeit.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
