Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš stāsta "Latvijas Avīzei" par to, kā pārdzīvotas šīs vasaras vētras un vai tas mainījis zemnieku attieksmi pret sējumu apdrošināšanu. 

Kā, jūsuprāt, būtu vērtējama situācija Latvijas lauksaimniecībā pēc šīs vasaras vētrām un lietusgāzēm?

J. Lazdiņš: Jāsaka, ka šogad lauksaimnieki bija sagatavojušies labāk, jo apdrošināto platību apjoms bija pieaudzis par 90 tūkstošiem hektāru, salīdzinot ar pērno gadu. Pārsteidzošs šogad bija tas, ka atsevišķās vietās bija nolijuši pat 320 mm nokrišņu, bet jau pēc divām dienām daudzās vietās varēja turpināt ražas vākšanu – tādēļ, ka pirms tam bija sausuma periods. Taču kopumā nodarītie zaudējumi ir lieli – zinu, ka tikai vienā atsevišķā apdrošināšanas uzņēmumā zaudējumi pieteikti par 18,5 tūkstošiem hektāru un summas ziņā par diviem miljoniem, bet apdrošināšanas uzņēmumi ir vairāki.

Taču vētra skāra tikai Zemgali. Kāda ir situācija Vidzemē, Kurzemē un Latgalē?

Mediji bieži uzdod jautājumu, kāda ir situācija Latvijā, un katru gadu atbildēt uz šo jautājumu kļūst arvien grūtāk. Situācija atšķiras pat viena novada robežās, nemaz nerunājot par visu Latviju. Tādēļ, ja atbildēšu, ka situācija ir laba, būs daudzi, kas sašutīs – ko tas Lazdiņš tur melo. Ja teikšu, ka slikta – atkal daudzi nepiekritīs. Situācija ir dažāda. Vidzeme un Latgale šogad ir visvairāk sausuma skartie reģioni, un ražas tur būs zemas, savukārt Zemgale cietusi no lietusgāzēm. Tikai Kurzemei paveicies – viņiem bija labvēlīgi apstākļi, pietika mitruma. Taču arī tur ir bijuši pagasti un saimniecības, kur bijuši nelabvēlīgi apstākļi. 

Vērtējot gada rezultātus graudu audzēšanā – šis gads būs labāks nekā iepriekšējais, taču rezultāti joprojām ir zem vidējā.

Bet kā ar citām lauksaimniecības nozarēm – lopkopību, dārzeņu un augļu audzēšanu?

Par augkopību vēl nav pilnīgas informācijas, jo ražas novākšana nav pabeigta, taču, kas attiecas uz kartupeļiem, daļā saimniecību tie ir noslīkuši un pat sapuvuši, tādēļ kartupeļu raža un tās kvalitāte šogad būs zemāka. Lopkopībā situācija nav slikta, jo zāli dažviet izdevies nopļaut pat piecas reizes, tātad barība ziemā būs. Problēma ir tā, ka šobrīd ne tikai būtu jānovāc lopbarības kukurūzas raža, kas šogad notiek netipiski agri, bet vienlaikus jāsēj arī ziemāji – tātad ar vienu un to pašu cilvēkresursu un tehnikas vienību apjomu jāpaveic divi darbi vienlaikus.