Saulespuķes jeb saulgriezes (Helianthus annuus) ir skaistas, vērtīgas un ļoti interesantas puķes. Tā simbolizē dzīvību un enerģiju. 

Augi ar senu vēsturi


Savvaļā saulespuķes sastopamas Amerikas ziemeļu un centrālajā daļā. Eiropā tās ieveduši spāņu iekarotāji XVI gadsimtā. Arheologi uzskata, ka saulespuķes sākts kultivēt agrāk nekā labību. Eksistē arheoloģiskas liecības par to, ka saulespuķes audzētas 3000 gadu pirms mūsu ēras mūsdienu Ņūmeksikas un Arizonas teritorijā. Angļi bija Eiropā pirmie, kas no saulespuķu sēklām sāka ražot eļļu. Saulespuķu eļļas rūpnieciskā ražošana sākās XIX gadsimta 30.–40. gados, un drīz vien tā kļuva par vienu no pasaulē nozīmīgākajām eļļām.


Mūsdienās šo augu kultivē visā pasaulē kā nozīmīgu pārtikas un lopbarības augu vai arī krāšņumaugu. Selekcionāri no pamatsugas ir izveidojuši daudzas dekoratīvās šķirnes ar vienkāršiem un pildītiem ziediem, dzeltenas un pat sarkanas, ar vienu vai vairākiem ziediem uz kāta. To augums atkarībā no šķirnes var būt līdz pat trim metriem. Latvijā saulespuķes pārsvarā tiek audzētas kā dekoratīvā kultūra dārzu rotāšanai un griezto ziedu iegūšanai.