20.2 °C
Vairākos pavasaros dārzeņu audzētājiem raizes sagādāja sausums, šogad tas ir slapjums. Lietus mākoņi valsti sadalīja pēc sev vien zināmiem principiem, tādējādi pārmitrajā augsnē dažviet dārzeņu sēja vai stādīšana kļuva neiespējama.
Reģionos, kur nokrišņu daudzums turējās normas robežās, sējumos pastiprināti dīga nezāles, kas salīdzinoši ir mazākā bēda. Sīkajiem kaitēkļiem lietainais un vēsais laiks nav labs sabiedrotais, bet tomēr ir vasara, un arī kaitēklim viss jāpaspēj.
Jūlija beigās burkānu sējumos, iespējams, aktivizēsies burkānu mušas otrā paaudze. Izvietojot sējumā dzeltenos līmes vairogus, var konstatēt no augsnes izlidojušās mušas. Jāņem vērā, ka vējā un lietū vairogi ātri aplīp ar smiltīm un garāmlidojošiem kukaiņiem, tādējādi virsma ātri kļūst nelīpoša.
Burkānu mušas invadēto sakņu laksti iegūs sarkanvioletu nokrāsu, bet no burkānu lapu blusiņas kāpuru pārņemtajiem lakstiem saknes attīstās slikti, un ražas faktiski nav. Lapu apakšpusē un uz lapu kātiem iespējama arī laputu koloniju barošanās. Savukārt burkānu–papeļu sakņu laputs, kā jau norādīts kaitēkļa nosaukumā, meklējama uz burkānu saknēm.
Galda bietes sagaidīs biešu mušas otrās paaudzes klātbūtni. Pirmajai paaudzei bija pa prātam jūnija laikapstākļi, un, ja arī jūlijā nebūs sausa un karsta vasara, kāpuri izšķilsies un barosies starp lapas augšējo un apakšējo epidermu.
Siltumā attīstīsies arī pupu laputis. To kolonijas deformēs vecākās biešu lapas un apgrūtinās jauno lapiņu attīstību. Ja nokrišņi pēkšņi nekļūs par retu parādību, tad uz lapām būs vērojamas sēņu izraisītās biešu lapu plankumainības. Slimību pārlieka attīstība samazinās lapu asimilējošo virsmu un tādējādi ierobežos sakņu briešanu.
Ķirbjaugu sējumos iespējama neīstās miltrasas izplatība. Svarīgi ievērot pirmo pazīmju attīstības sākumu, lai to nobremzētu ar atbilstoša fungicīda smidzinājumu. Protams, stingri ievērojams nogaidīšanas laiks līdz ražas novākšanai. Karsts laiks provocēs tīklērču koloniju veidošanos gan segtajās, gan atklātā lauka platībās. Labvēlīgos apstākļos kaitēklim veidojas līdz pat 10 paaudzēm, to attīstība paātrina auga bojāeju – lapas ātri nodzeltē un sakalst.
Jāturpina uzraudzīt sīpolu stādījumi. Ja tajos daudz nezāļu un ja laiks pieturēsies silts un mitrs, tad uz sevi ilgi neliks gaidīt neīstā miltrasa. Slimības dēļ loki sāk zaudēt spīdumu, tie noliecas, un uz tiem veidojas plankumi ar pelēcīgu apsarmi. Slimība strauji iet uz priekšu, un, ja tā pārņem sīpolu platību, tad miltrasas attīstības dēļ sīpoli nenobriedīs un slikti glabāsies. Slimību ierobežo ar fungicīda smidzinājumu, tāpat jūlijā iespējami profilaktiskie smidzinājumi, lai ierobežotu puvju attīstību sīpolu uzglabāšanas laikā.
Kaitēkļiem labvēlīgos laikapstākļos vairāku nosaukumu kaitniekus var sastapt kāpostu stādījumā. Ja gaisa temperatūra ilgstoši būs ap 24 oC, strauji attīstīsies kāpostu laputu kolonijas – vasarā var attīstīties pat 10 paaudzes.
Veidojoties kaitēkļa kolonijām, augu lapas kļūst bālas ar violetu nokrāsu un deformējas.
Minētajām pazīmēm uzmanība jāpievērš arī vēsākos apstākļos – pietiek arī ar dažām paaudzēm, lai sabojātu ražu. Arī kāpostu cekulkodēm vasarā attīstās vairākas paaudzes – šomēnes turpināsies jūnijā iesāktā attīstība, tāpēc stādījumos vienlaikus varēs sastapt gan pieaugušos īpatņus – tauriņus, gan kāpurus, kas barosies ar kāpostu lapām, gan kūniņas – paēdušus kāpurus, kuri kā jauna cekulkode izlidos no kūniņām pēc 7–9 dienām. Arī kāpostu un rāceņu balteņu baltie tauriņi jūlijā turpinās lidot virs kāpostu stādījumiem. Drīz vien no dzeltenajām grupās novietotajām oliņām šķilsies kāpuri, lai barotos ar kāpostu lapām. Vakara un nakts stundās turpinās lidot kāpostu pūcīšu tauriņi, arī tie dēs olas, no kurām šķilsies pūcīšu kāpuri. Šie kāpuri uzskatīs, ka baroties ir drošāk, iegraužoties kāposta galviņā. Tur tie atstās ekskrementus, padarot invadētos kāpostus nelietojamus pārtikā.
Ja būs pietiekams mitrums slimības ierosinošo sēņu attīstībai, tad iespējama krustziežu sausplankumainības, pelēkās un baltās puves pirmo pazīmju parādīšanās uz kāpostu lapām. Lielus kāpostaugu ražas zudumus spēj izraisīt krustziežu sakņu augoņi. Palīgi patogēnā organisma iekļūšanai kāpostu saknēs ir lietusgāžu sablīvēta augsne, gaisa temperatūra 18–25 oC un vairāk, nepietiekams augu nodrošinājums ar kalciju (Ca) un sakņu bojājumi.
Gan segtajās platībās, gan arī atklātā laukā iestādītajiem tomātiem jūlijā turpināsies vai tikai sāksies tomātu lapu sausplankumainības un tomātu augļu brūnās puves izplatība. Abas infekcijas rada būtiskus ražas zudumus, jo tiek bojātas gan lapas, gan augļi. Slimību ierobežošanai iespējama fungicīda smidzināšana, izvēloties audzēšanas vietai atbilstošu preparātu – segtās platības vai atklāts stādījums. Savukārt, tomātu augļiem konstatējot tomātu augļu galotnes puvi, fungicīdi nepalīdzēs, toties jāizvērtē augiem dotais mēslojums, lai nākamajā sezonā nepieļautu tādas pašas kļūdas, jo tā izpaužas Ca trūkums.
VAAD mājaslapā sadaļā Kultūraugu novērojumi kaitīgo organismu konstatēšanai katru dienu atjaunojas informācija par nozīmīgāko kultūraugu slimību un kaitēkļu izplatību, kā arī kultūraugu attīstību Latvijas novados.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV dārza darbu kalendāra vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem LASI.LV atlasītus rakstus par dārza, dabas, recepšu tematiku.
Ko tu saņemsi:
🌱 Noderīgus padomus par dārza un mājas kopšanu, aktuālo dārza darbu kalendāru
🍏 Sezonālas un veselīgas receptes
🐾 Ieteikumus par mājdzīvnieku aprūpi
🌿 Stāstus par Latvijas dabu un vidi
⚖️ Praktisku informāciju par tiesībām un ikdienas jautājumiem
