Sams ir liela un draudīga izskata zivs, bet parasti nekaitīga cilvēkiem. Tas dzīvo vientuļi uz upes gultnes, reti parādās ūdens virsējos slāņos, tas peld lēni, gribētos pat teikt – slinki, bet medību laikā spēj ātri uzņemt paātrinājumu. Samu makšķerēšana ir ļoti populāra, jo tiem ir garšīga gaļa, un ar vienu “zivtiņu” var pietikt ilgam laikam.

Sugas izcelsme un apraksts

Sams pieder pie starspurzivīm, kas ir lielākā kaulzivju virsklase. Pirmie šīs sugas pārstāvji parādījās vēl devona periodā, aptuveni 390 miljonus gadu pirms mūsu ēras. Pamazām sami apmetās jaunās ūdenskrātuvēs, veidojās arvien jaunas ģintis un sugas. Samu dzimta ir sena, par to liecina daudzas pārstāvju iezīmes. Starp tiem ir sugas, kam uz galvas un spurām ir dzeloņi vai arī mutē ir zobi, kas līdzīgi haizivīm.

Latvijas makšķerniekus droši vien interesē sami, kurus 1758. gadā aprakstīja Kārlis Linnejs (Carl von Linné), kuru latīniskais nosaukums ir Silurus glanis.

Ārējais izskats un sama īpašības

Iepriekš Eiropas upēs tika ķerti milzu sami, ir atrodamas ziņas, ka to ķermeņa garums esot bijis līdz pat pieciem metriem, bet svars – aptuveni 400 kilogramu. Šie dati rada pārliecību. Lielākais no indivīdiem, kas pieteikts pēc visiem noteikumiem, ir tikai nedaudz mazāks, tā svars izrādījās 306 kg. Sami aug visu mūžu, tas nozīmē, ka tādus izmērus tie sasniedz retos gadījumos. Kā liecina informācija, pēdējos desmit gados īpatņi, kas sver 160 kg, nav noķerti, bet samiem pat šāds svars jau ir milzīgs. Mūsu dzimtenē jau par lielu var uzskatīt indivīdu, kas sver no 15 līdz 20 kg, bet eksemplāri, kas ir smagāki par 30 kg, ir ļoti reti, un to var uzskatīt par lielu makšķernieka veiksmi. Latvijas makšķernieku oficiālais sama rekords, ko reģistrējusi Latvijas Makšķerēšanas sporta federācija, ir 84,7 kilogramus smaga zivs.