3.1 °C
Uzvirmojušas runas, ka pamatīgas pārmaiņas skārušas Dakotu Džonsoni un Krisu Mārtinu – abi pašķīrušies.
Tomēr pārim tuvu stāvoši, taču anonīmi zinātāji apgalvo, ka viss esot kārtībā un "viņi ir laimīgi kopā". 34 gadus vecā aktrise un 47 gadus vecais "Coldplay" mūziķis pēdējos mēnešos kopā redzēti apmeklējam Glāstonberijas festivālu – "Coldplay" bija vieni no festivāla programmas hedlaineriem –, un pirms dažām nedēļām viņi bija Helsinkos. Protams, arī "viņiem ir kāpumi un kritumi", pāra attiecības zina komentēt anonīmais ziņotājs, taču viss esot labi.
Par Džonsones un Mārtina attiecībām pirmie minējumi radās 2017. gadā, kad iepriekšējā gadā no Gvinetas Paltrovas izšķirtais Mārtins kopā ar E. L. Džeimsas "Greja" triloģijas zvaigzni devās vakariņās uz suši restorānu. Divus gadus vēlāk pāra draugi jau apgalvoja, ka lietas ir pavisam nopietnas, taču paši vaininieki savas attiecības turēja pēc iespējas privātākas. Šā gada martā kāds anonīmais ziņotājs vēstīja, ka "viņi ir saderinājušies jau gadiem, taču nesteidzas ar precēšanos".
Par savām jūtām, neminot vārdā mīļoto, Kriss Mārtins atklāja "Coldplay" koncertā, kas izskanēja 2021. gada oktobrī. Dziesmu "Universe" viņš veltīja "savai ilglaicīgajai mīlestībai", un šo veltījumu papildināja atzīšanās, ka "viņa ir šeit [koncertā]". Savu akceptu šīm attiecībām devusi arī K. Mārtina bijusī sieva Gvineta Paltrova, attiecībās ar kuru dzimuši divi bērni – šobrīd 20 gadus vecā Epla un astoņpadsmitgadīgais Mozus. "Es viņu mīlu," aktrise teica par bijušā vīra jauno sirds pavēlnieci. "Es viņu vienkārši dievinu," Paltrova turpināja, un ar šādiem komplimentiem viņa dalījusies arī nesenākās intervijās un sociālo tīklu ierakstos.
TV3 14. septembrī plkst. 22.35, "Tumsa piecdesmit nokrāsās".
Aptauja
Par kādu saturu LASI.LV būtu gatavs maksāt?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
