Gadījumi, kad pacienti izrāda agresiju pret slimnīcas ārstniecības un aprūpes personālu vai citiem darbiniekiem, Latvijā kļūst arvien biežāki. To apgalvo mediķi un drošības speciālisti vairākās ārstniecības iestādēs.
Jau 2024. gadā Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) kopā ar citām ārstniecības personu profesionālajām organizācijām vērsās pie Veselības, Tieslietu un Iekšlietu ministrijas, aicinot pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām.
Toreiz vairāk nekā 1700 ārstniecības personu aptaujā iegūti dati liecināja, ka 61% no viņiem esot saskārušies ar vardarbību no pacientu vai viņu tuvinieku puses. Turklāt 72% no tiem, kuri piedzīvojuši vardarbību, ar to bija saskārušies trīs un vairāk reižu. Gadu vēlāk — 2025. gadā — LĀB veica līdzīgu aptauju, kurā piedalījās 1005 ārsti un 40% no viņiem atbildēja apstiprinoši uz jautājumu, vai pēdējā gada laikā ir saskārušies ar jebkāda veida vardarbību no pacientiem vai viņu piederīgajiem.
Pie politiķiem vērsās arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), kura mediķi pacientu un viņu tuvinieku agresiju izjūtot gandrīz vai ik dienu. 14. Saeima panāca soli pretī, grozot Krimināllikumu. Proti, ar likumu uzbrukums NMPD darbiniekam, kurš pilda dienesta pienākumus, tika pielīdzināts uzbrukumam valsts amatpersonai. Par šādu noziegumu iestājas kriminālatbildība un bargākais sods ir līdz pat pieciem gadiem cietumā.
Taču LĀB ieskatā aizsardzībai jāattiecas uz visām ārstniecības personām, kuras, pildot savus profesionālos pienākumus, var nonākt vardarbīgās vai apdraudošās situācijās. Ārsti ir secinājuši, ka pašreizējais tiesiskais regulējums ir nepietiekams ārstniecības personu aizsardzībai. Tostarp arī Ārstniecības likums, kas liedz atteikties no turpmākas vardarbīga pacienta ārstēšanas.
"Latvijā ir jāiedibina nulles tolerance pret uzbrukumiem mediķiem. Vardarbība pret mediķiem ir konstatēta arī citās Eiropas valstīs, un arī tur tiek uzskatīts, ka neviena vardarbības izpausme veselības aprūpes vidē nav pieļaujama. Es personīgi uzskatu, ka būtu jāgroza Krimināllikums, lai uzbrukumus mediķiem pielīdzinātu uzbrukumiem valsts amatpersonām. Ārstu biedrībā noteikti šo jautājumu apspriedīsim," solīja nesen ievēlētais LĀB prezidents Dzintars Mozgis.
Taču Veselības ministrijas līdzšinējos plānos nav paredzēts izstrādāt grozījumus Krimināllikumā, lai arī uzbrukumi visiem mediķiem tiktu pielīdzināti uzbrukumiem valsts amatpersonām. Nav arī paredzēts labot Ārstniecības likumu.
Veselības ministrija kā galvenos risinājumus piedāvājot trīs savstarpēji saistītus virzienus: vienotu valsts līmeņa vadlīniju izstrāde vardarbības novēršanai un cietušo atbalstam, regulāras ārstniecības personu apmācības vardarbības un krīzes situāciju atpazīšanā. Tikšot arī pilnveidots normatīvais regulējums, nosakot vienotas prasības vardarbības incidentu uzskaitei, izvērtēšanai un reaģēšanai. Vienlaikus esot paredzēts stiprināt arī psiholoģiskā un juridiskā atbalsta pieejamību no vardarbības cietušajiem mediķiem. Jāatzīst, ka patlaban tās ir tikai ieceres, kas fiksētas septembrī valdībā uzklausītajā Veselības ministrijas ziņojumā.
Cietušais ārsts negrib strādāt uzņemšanas nodaļā
Šā gada 6. augustā Jēkabpils reģionālās slimnīcas uzņemšanas nodaļā kāda pacienti pavadošā persona iesita pa galvu dežūrārstam, kurš centās sievietei palīdzēt. Šis notikums atkal aktualizēja jautājumu par mediķu drošību. Toreiz slimnīcā bija ieradušies divi vīrieši un trīs sievietes, no kurām viena bija savainojusi roku. Paciente neesot atļāvusi mediķiem kārtīgi apskatīt brūci, bet viņas pavadoņi uzvedušies agresīvi, traucējuši iestādes darbu.
Ņemot vērā personu uzvedību, dežūrārsts sākotnēji atteicies sniegt palīdzību bez policijas klātbūtnes, lai pasargātu sevi un savus kolēģus. Tad viens no vīriešiem viņam iesitis pa žokli un galvu. Ārsts no sitiena zaudējis samaņu.
Portāla "Jēkabpils Laiks" 11. augusta publikācijā ārsts stāstījis: "Man ir smadzeņu satricinājums, saglabājas galvassāpes, reibonis, izteikta miegainība, grūtības koncentrēties un salikt kopā teikumus. Šobrīd pats nevaru vadīt automašīnu. Es jūtos apdraudēts savā darbavietā, un, protams, šis notikums bija milzīgs stress ne tikai man, bet arī citiem kolēģiem." Valsts policija vēlāk identificēja visas iesaistītās personas, no kurām pret vienu — 1982. gadā dzimušu sievieti (viņai konstatēts 1,52 promiļu reibums) — sāka divus administratīvā pārkāpuma procesus, bet pret 1976. gadā dzimušu vīrieti sāka kriminālprocesu.
Šis gadījums radīja plašu rezonansi Latvijā. Slimnīcas vadība un mediķi cēla trauksmi valstiskā līmenī par drošību slimnīcu uzņemšanas nodaļās.
"Latvijas Avīze" nesen sazinājās ar cietušo ārstu, kurš lūdza neminēt viņa vārdu un uzvārdu, lai noskaidrotu, ar ko beigusies izmeklēšana, kāds ir daktera veselības stāvoklis. "Es zinu, ka ir uzsākts kriminālprocess, bet pagaidām man nav papildu informācijas. Uzņemšanas nodaļā es strādāju tāpēc, ka man darbs tur patika, bet pēc tam, kad mana veselība cieta, esmu mainījis viedokli — mani vairs tik ļoti kā iepriekš uz turieni nevelk. Pacientus pieņemu galvenokārt ambulatori," pastāstīja ārsts.
Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs: "Fiziski uzbrukumi ārstniecības personām, par laimi, nav mūsu slimnīcas ikdiena, tomēr mediķi, īpaši uzņemšanas nodaļā, periodiski sastopas ar pacientu vai viņu pavadošo personu agresīvu, emocionāli sakāpinātu vai draudošu uzvedību." Uzņemšanas nodaļa šajā ziņā esot īpaši sarežģīta vide — cilvēki tajā nonākot akūtās situācijās, nereti alkohola vai citu vielu ietekmē, emocionālā krīzē vai smaga stresa apstākļos.
Slimnīcas vadītājs uzskata, ka slimnīcai kā darba devējam ir pienākums darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu darbiniekiem drošu darba vidi. Pēc nopietniem incidentiem esot jāizvērtē arī tas, vai pastāvošie drošības risinājumi ir pietiekami un kas tajos būtu pilnveidojams.
"Tomēr, mūsuprāt, šo jautājumu nevar atstāt tikai katras atsevišķas slimnīcas ziņā. Valstiskā līmenī būtu nepieciešams noteikt vienotus un reāli finansētus drošības standartus slimnīcu uzņemšanas nodaļām.
Tie varētu ietvert prasības attiecībā uz fizisko apsardzi, videonovērošanu, trauksmes pogām, piekļuves kontroli, drošu telpu plānojumu un ātras policijas iesaistes mehānismiem. Vienlaikus būtu pamatoti diskutēt arī par to, vai ārstniecības personām, kuras slimnīcās sniedz neatliekamo palīdzību, nepieciešama pastiprināta tiesiskā aizsardzība pret fiziskiem uzbrukumiem, līdzīgi kā sabiedrība īpaši aizsargā citus profesionāļus, kuri savu pienākumu izpildes laikā strādā paaugstināta riska apstākļos," uzskata Keišs. Viņš arī papildināja, ka situācijā, kad slimnīcas saskaras ar ļoti ierobežotiem finanšu resursiem, esot izaicinoši prasīt ārstniecības iestādēm pašām finansēt arvien augstāku drošības līmeni. Ja valsts pamatoti sagaida, ka slimnīcas nodrošinās ne tikai kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, bet arī drošu darba vidi ārstiem, māsām un pārējam personālam, drošības prasībām būtu jāseko arī atbilstošam finansējumam.
Kameras un gāzes baloniņi rada bijību
NMPD 2022. gadā pieņēma lēmumu par dienesta mediķu nodrošināšanu ar ķermeņa kamerām un gāzes baloniņiem. Šāds lēmums tika pieņemts pēc smaga uzbrukuma NMPD darbiniekam — viņu izsaukuma laikā vairākkārt sadūra krūtīs. Veselības ministrija 2023. gadā rosināja izmaiņas likumā, kas ļautu izmantot pieminētās kameras un gāzes baloniņus.
Dati liecina, ka 2023. gadā bijuši aptuveni divdesmit uzbrukumi un agresijas epizodes pret NMPD mediķiem, kuru sekas bija fiziska trauma, un bijuši gadījumi, kad iestājās pat darba nespēja.
Bet tikai pēc trim gadiem kopš NMPD lēmuma — 2025. gada 22. maijā — Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā, kas NMPD brigāžu darbiniekiem dod tiesības izsaukumos izmantot pieminētos aizsardzības līdzekļus.
Šogad, kā noskaidroju NMPD, esot bijuši tikai divi fiziski uzbrukumi mediķiem.
Paši mediķi teic, ka aizsardzības līdzekļi palīdzot viņiem justies drošāk un pacientiem izjust lielāku bijību pret mediķiem.
Ārsta palīdze Kitija Bierande pastāstīja, ka ķermeņa kameru pie formas tērpa liekot katrā dežūrā, jo, ja esot sūdzības no pacientiem par brigādes mediķiem, tad kameras ļoti palīdzot notikušā izvērtētājiem saprast, kāda ir bijusi reālā situācija un vai sūdzības ir bijušas pamatotas. Ja ir radušās kādas konflikta situācijas, ieraugot piesprausto kameru pie spilgtās formas, klientu attieksme ļoti mainoties. Mediķi vienmēr pabrīdinot, ka sākšot video novērošanu.
Gāzes baloniņi gan tiekot izmantoti tikai galējās situācijās — tad, kad patiešām pastāvot reāli draudi mediķu drošībai. Tomēr mediķi vispirms cenšoties šīs nepatīkamās situācijas atrisināt vai nu ar komunikāciju, vai piesaistot citus operatīvos dienestus — Valsts policiju vai Rīgas pašvaldības policiju, vai pametot vietu, kur nejūtas droši. Tikai tad, ja neesot iespējams to izdarīt, nekas cits neatliekot kā izmantot gāzes baloniņu. "Es uz to raugos pozitīvi, jo kameras un šie baloniņi patiešām dod drošības sajūtu," atzīst Kitija Bierande.

Mutiski aizskārumi — mediķu ikdiena
Taču tās draudīgās situācijas, kurās mediķi ir nokļuvuši, nav aizmirstamas. Arī Kitijai ir bijuši gadījumi, kas joprojām palikuši spilgtā atmiņā.
"Apmēram pirms gada bija situācija, kad pacienta meita izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību savam tēvam, jo viņam bija sirds problēmas. Kad ieradāmies viņu dzīvoklī Sarkandaugavā, sākumā bija normāla komunikācija, bet tad sieviete sāka pieprasīt, lai runājam ar viņu krievu valodā. Mana kolēģe atbildēja, ka viņa neprot krievu valodu tādā līmenī, lai varētu ar viņu sazināties pietiekami saprotami. To padzirdot, sievietes reakcija kļuva ļoti asa — kas gan mēs esot par mediķiem, ja neprotot krievu valodu! Viņa mūs turpināja aizskart ar ļoti aizvainojošām frāzēm. Es centos šo sievieti nomierināt, bet viņa neklausījās manī un ar katru brīdi kļuva vēl agresīvāka, līdz beidzot tas pārgāja fiziskā uzbrukumā. Sāka sviest dažādus priekšmetus, no iekšpuses aizslēdza dzīvokļa durvis, lai mēs netiktu ārā. Diemžēl tad mums vēl nebija ne ķermeņa kameru, ne arī gāzes baloniņu. Tajā brīdī pārņēma diezgan liela bezpalīdzības sajūta — man bija bail gan par savu kolēģi, gan pašai par sevi, jo pacienta meita bija kļuvusi nekontrolējama. Nesen biju izsaukumā šajā adresē, bet uz citu dzīvokli. Sākumā jutos diezgan bailīgi, jo uzreiz neaptvēru, ka tas ir cits dzīvoklis. Otro reizi es negribētu tur nokļūt," tā agresīvo uzbrukumu atceras NMPD ārsta palīdze Kitija, kura ne reizi vien piedzīvojusi agresīvas emocijas un konfliktējošu gaisotni izsaukumos.
Mutiski aizskārumi esot gandrīz katrā otrajā izsaukumā. Tie vairāk nākot tieši no pacientu radiniekiem, jo viņi, izsaucot NMPD brigādi savam tuviniekam, bieži esot pārliecināti, ka mediķi viņu noteikti aizvedīšot uz slimnīcu paārstēt neatkarīgi no tā, vai tas tiešām ir nepieciešams. Tad, ja nepiepildās iecerētais scenārijs, tiekot izrādīta liela neapmierinātība. Nereti gadoties arī tā, ka pacienta tuvinieki ir ļoti neapmierināti, ka tiek pieprasīta samaksa par izsaukumu, ja tas nav bijis pamatots.
Arī Kitijas kolēģis ārsta palīgs Alvis Osmanis ir pārdzīvojis saskarsmi ar agresīviem pacientiem, kad bijusi nepieciešamība ķert gāzes baloniņu. A. Osmanis: "Mūs izsauca aptiekas darbinieki, jo uz ielas guļot cilvēks bezsamaņā.
Kad ieradāmies, cilvēks gulēja uz soliņa, un pirmais iespaids bija tāds, ka šī persona varētu būt alkohola reibumā. Ieslēdzu kameru. Pieklājīgi uzrunājām, izrādījās, ka viņš patiešām ir alkohola apreibināts un viņam nav nepieciešama medicīniskā palīdzība. Pirmie viņa necenzētie izteikumi bija krievu valodā. Kad devāmies atpakaļ uz savu automašīnu, viņš no mugurpuses sāka kliegt, ka viņam nepatīkot ieslēgtās signālugunis, viņam tās traucējot. Mēs jau sēdējām automašīnā, kad viņš sāka sist pa logiem, un es ķēros pēc baloniņa. Acīmredzot viņš to pamanīja, tāpēc devās projām, turpinot rupji lamāties."
Fizisko uzbrukumu skaits dubultojies
Bez incidentiem un konfliktiem ar pacientiem neiztiek arī Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, turklāt visai bieži, neslēpj slimnīcas drošības daļas vadītājs Matīss Šmitiņš. "Ja salīdzina pēdējos septiņus astoņus gadus, tad faktiski fizisko uzbrukumu skaits ir dubultojies un arī netiešo jeb mutisko draudu skaits, kā minimums, ir vismaz dubultojies. Te jāņem vērā, pirmkārt, sabiedrības pamatīgā izdegšana, nepacietība, un, otrkārt, sabiedrībai ir ārkārtīgi niecīga izpratne par to, kas notiek veselības aprūpes iestādēs, īpaši slimnīcās, kāda veida medicīniskie pakalpojumi tur tiek sniegti. Ne vienmēr tas viedoklis, kas ir atrodams internetā, saskan ar mediķu veiktajām darbībām," secina Šmitiņš.
Ar vardarbību saistīti nelaimes gadījumi slimnīcā uzskaitīti arvien vairāk — 2025. gadā bijuši tikai trīs nelaimes gadījumi, kad mediķim iestājusies darba nespēja fiziska uzbrukuma dēļ, bet šogad līdz novembrim – jau astoņi. Tiesa, ne visos gadījumos esot sekojusi darba nespēja.
"Ja mēs runājam par uzbrukumiem pēc būtības, tad 2025. gadā slimnīcā bija 127 incidenti, kur bija piesaistīta apsardze agresīviem pacientiem. Šogad līdz 6. novembrim konstatēti jau 105 vardarbīgi gadījumi. Līdz gada beigām vēl ir pusotrs mēnesis, kas ir diezgan izaicinoši, jo, iestājoties aukstajam periodam, ir krietni lielāks pacientu pieplūdums un arī konfliktu lielāka iespējamība," skaidro slimnīcas drošības daļas vadītājs.
Matīss Šmitiņš stāsta, ka visi gadījumi tiekot rūpīgi izanalizēti, lai uzzinātu cēloņus, kāpēc cilvēki ir bijuši agresīvi. Nereti tas esot apstākļu kopums. Piemēram, medikamenti esot izraisījuši kaut kādu saasinājumu, kad cilvēks pats vairs nesaprotot, ko viņš dara. Nesenā pagātnē bijis gadījums, kad augumā ļoti liels vīrietis brīdinājis ārstus un māsiņas, ka viņš, mostoties no narkozes, kļūstot agresīvs. Izmeklēšanas laikā ir noskaidrots, ka pacients patiešām pēc narkozes kļuvis nevaldāms un savainojis vienu no slimnīcas darbiniekiem. Šmitiņš norāda, ka pacients jau neesot vainīgs, ka viņam esot šāda komplikācija.
"Mums vairākas reizes ir bijuši pacienti, kuriem ir ļoti smagas sāpes un rodas sāpju izraisītas agonijas, medikamentu izraisīts delīrijs, un tas ir sarkanais karogs, ka potenciāli šis pacients var būt agresīvs,"
saka Šmitiņš un uzsver, ka ne tikai fiziskie, bet arī mentālie agresīvie gadījumi notiekot tādēļ, ka pacientam netiekot izskaidrota diagnoze, pieņemtie lēmumi un veiktās manipulācijas. Nereti slikta ārstu komunikācija ar pacientu ir mediķu lielās noslodzes, kā arī viņu trūkuma dēļ. Tāpat cilvēki ļoti uzticoties sociālajiem medijiem un citiem avotiem, kur lasāmi no ārstu teiktā atšķirīgi viedokļi par slimnieku ārstēšanu. Rezultātā ārstiem rodoties konflikti ar piederīgajiem.
"Pērn bija četri gadījumi, kad pacients draudēja un bija jāiesaista Valsts policija. Pacienta piederīgie bija pat izsekojuši mediķus uz mājām. Tas ir bijis arī iepriekš, bet par to nerunāja, situācijas tika noklusētas un nomaskētas, un tikai pēdējo piecu gadu laikā mēs to esam cēluši gaismā," atzīst slimnīcas drošības daļas vadītājs.
Slimnīca cenšoties izglītot gan pacientus, gan ārstus, lai šādas konfliktu situācijas nerastos. Tomēr katrs ceturtais piektais no incidentiem esot tāds, kur parādās pacientu nekaunība, īpaši, ja cilvēks ir alkohola vai narkotiku reibumā. Esot arī tādas situācijas, kad tiekot izmantots savas ietekmes stāvoklis, lai kāds radinieks varētu pavirzīt ātrāk ārstēšanas procesu. Lielākā daļa incidentu, ap 60–70%, notiekot Stradiņa slimnīcas Neatliekamās medicīnas centrā. Bet netrūkstot konfliktu arī citās slimnīcas struktūrvienībās, īpaši tajās, kur atrodas pacienti ar ļoti smagām diagnozēm: neiroloģijas, gastroenteroloģijas un ķirurģijas nodaļās.
Pat vairākas reizes nedēļā esot gadījumi, kad slimnīca pieaicinot valsts vai pašvaldības policiju. Parasti tas notiek tad, kad tiekot nodarīti mantiskie vai fiziskie bojājumi cilvēkiem vai infrastruktūrai. Šogad no 105 vardarbīgiem gadījumiem 60 gadījumos ieradusies valsts vai pašvaldības policija.
M. Šmitiņš: "Mūsu mērķis ir sakārtot šo vidi, lai pacientiem būtu labi, bet, pats galvenais, lai mūsu darbinieki justos droši un būtu pasargāti. Mēs nedrīkstam ļaut mūsu medicīniskajam personālam iesaistīties konflikta situācijās, tāpēc slimnīcā ir labi apmācīti drošības speciālisti. Slimnīcā ir videonovērošanas kameras, un apsardzes darbinieki zina, kā nodrošināt videosistēmas apriti. Visās struktūrvienībās ir apsardzes izsaukšanas poga."
Stradiņa slimnīcā drošības infrastruktūra sastāvot gan no personāla apmācībām, no vadlīnijām, kā pareizi rīkoties, pirms notiek kaut kādi incidenti. Uz slimnīcu mācīties braucot arī Eiropas valstu kolēģi, lai izpētītu, kā konkrētus procesus varētu pielāgot viņu vajadzībām.
"Mums ir bijuši daudz dažādu incidentu, sākot no spridzināšanas draudiem, ugunsgrēkiem, beidzot ar mantas bojājumiem, uzbrukumiem mediķiem, plūdiem... Līdz ar to mums ir liela pieredze. Regulāri pārskatām mūsu iekšējās un ārējās procedūras, bieži mēs savu drošības politiku veidojam nevis uz kaut kādiem jau pastāvošajiem normatīviem valstī, bet esam celmlauži un izstrādājam dažādas rekomendācijas arī citām ārstniecības iestādēm," stāsta Šmitiņš.
Aizbrauca atpakaļ uz Īriju
Pirms trim gadiem publikācijā "Latvijas Avīzē" rakstīju par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Intensīvās terapijas nodaļas ārsti, kuru piekāva kāda pacienta sieva. Viņa agresīvi reaģēja pēc tam, kad uzzināja par ārstu konsīlija lēmumu uzsākt viņas vīram tā saukto smadzeņu nāves protokolu.
Kad daktere izstāstījusi sievai, ka viņas vīram konstatēta smadzeņu nāve, un skaidroja tālāko taktiku, dzīvesbiedre kļuvusi agresīva, krievu valodā sākusi lamāties un uzbrukusi dakterei,
kura nesen bija atgriezusies no Īrijas, lai turpinātu strādāt par ārsti Latvijā. Ārste, kurai uzbruka, pēc tam ārstējās slimnīcā. Intensīvās terapijas nodaļas vadītāja Ieva Būce-Šatoba "Latvijas Avīzei" tagad pastāstīja, ka daktere pēc ārstēšanās esot atgriezusies atpakaļ Īrijā, kur strādā par anestezioloģi un reanimatoloģi.
Vai vardarbības gadījumi kopš tā laika ir samazinājušies? Daktere Būce-Šatoba novērojusi, ka fiziska vardarbība neesot bieži sastopama, turpretī saskarsme ar mērķtiecīgu emocionālu vardarbību esot mediķu ikdiena. Bijušas arī problēmas ar krieviski runājošajiem pacientiem un viņu radiniekiem, no kuriem nereti izskanot pārmetumi ļoti neglītos toņos, kā arī pavēles sameklēt tādu mediķi, ar kuru varot runāt krieviski.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

#SIF_MAF2025
#kasnotikapectam
Gadījumi, kad pacienti izrāda agresiju pret slimnīcas ārstniecības un aprūpes personālu vai citiem darbiniekiem, Latvijā kļūst arvien biežāki. To apgalvo mediķi un drošības speciālisti vairākās ārstniecības iestādēs.
Jau 2024. gadā Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) kopā ar citām ārstniecības personu profesionālajām organizācijām vērsās pie Veselības, Tieslietu un Iekšlietu ministrijas, aicinot pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām.
Toreiz vairāk nekā 1700 ārstniecības personu aptaujā iegūti dati liecināja, ka 61% no viņiem esot saskārušies ar vardarbību no pacientu vai viņu tuvinieku puses. Turklāt 72% no tiem, kuri piedzīvojuši vardarbību, ar to bija saskārušies trīs un vairāk reižu. Gadu vēlāk — 2025. gadā — LĀB veica līdzīgu aptauju, kurā piedalījās 1005 ārsti un 40% no viņiem atbildēja apstiprinoši uz jautājumu, vai pēdējā gada laikā ir saskārušies ar jebkāda veida vardarbību no pacientiem vai viņu piederīgajiem.
Pie politiķiem vērsās arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), kura mediķi pacientu un viņu tuvinieku agresiju izjūtot gandrīz vai ik dienu. 14. Saeima panāca soli pretī, grozot Krimināllikumu. Proti, ar likumu uzbrukums NMPD darbiniekam, kurš pilda dienesta pienākumus, tika pielīdzināts uzbrukumam valsts amatpersonai. Par šādu noziegumu iestājas kriminālatbildība un bargākais sods ir līdz pat pieciem gadiem cietumā.
Taču LĀB ieskatā aizsardzībai jāattiecas uz visām ārstniecības personām, kuras, pildot savus profesionālos pienākumus, var nonākt vardarbīgās vai apdraudošās situācijās. Ārsti ir secinājuši, ka pašreizējais tiesiskais regulējums ir nepietiekams ārstniecības personu aizsardzībai. Tostarp arī Ārstniecības likums, kas liedz atteikties no turpmākas vardarbīga pacienta ārstēšanas.
"Latvijā ir jāiedibina nulles tolerance pret uzbrukumiem mediķiem. Vardarbība pret mediķiem ir konstatēta arī citās Eiropas valstīs, un arī tur tiek uzskatīts, ka neviena vardarbības izpausme veselības aprūpes vidē nav pieļaujama. Es personīgi uzskatu, ka būtu jāgroza Krimināllikums, lai uzbrukumus mediķiem pielīdzinātu uzbrukumiem valsts amatpersonām. Ārstu biedrībā noteikti šo jautājumu apspriedīsim," solīja nesen ievēlētais LĀB prezidents Dzintars Mozgis.
Taču Veselības ministrijas līdzšinējos plānos nav paredzēts izstrādāt grozījumus Krimināllikumā, lai arī uzbrukumi visiem mediķiem tiktu pielīdzināti uzbrukumiem valsts amatpersonām. Nav arī paredzēts labot Ārstniecības likumu.
Veselības ministrija kā galvenos risinājumus piedāvājot trīs savstarpēji saistītus virzienus: vienotu valsts līmeņa vadlīniju izstrāde vardarbības novēršanai un cietušo atbalstam, regulāras ārstniecības personu apmācības vardarbības un krīzes situāciju atpazīšanā. Tikšot arī pilnveidots normatīvais regulējums, nosakot vienotas prasības vardarbības incidentu uzskaitei, izvērtēšanai un reaģēšanai. Vienlaikus esot paredzēts stiprināt arī psiholoģiskā un juridiskā atbalsta pieejamību no vardarbības cietušajiem mediķiem. Jāatzīst, ka patlaban tās ir tikai ieceres, kas fiksētas septembrī valdībā uzklausītajā Veselības ministrijas ziņojumā.
Cietušais ārsts negrib strādāt uzņemšanas nodaļā
Šā gada 6. augustā Jēkabpils reģionālās slimnīcas uzņemšanas nodaļā kāda pacienti pavadošā persona iesita pa galvu dežūrārstam, kurš centās sievietei palīdzēt. Šis notikums atkal aktualizēja jautājumu par mediķu drošību. Toreiz slimnīcā bija ieradušies divi vīrieši un trīs sievietes, no kurām viena bija savainojusi roku. Paciente neesot atļāvusi mediķiem kārtīgi apskatīt brūci, bet viņas pavadoņi uzvedušies agresīvi, traucējuši iestādes darbu.
Ņemot vērā personu uzvedību, dežūrārsts sākotnēji atteicies sniegt palīdzību bez policijas klātbūtnes, lai pasargātu sevi un savus kolēģus. Tad viens no vīriešiem viņam iesitis pa žokli un galvu. Ārsts no sitiena zaudējis samaņu.
Portāla "Jēkabpils Laiks" 11. augusta publikācijā ārsts stāstījis: "Man ir smadzeņu satricinājums, saglabājas galvassāpes, reibonis, izteikta miegainība, grūtības koncentrēties un salikt kopā teikumus. Šobrīd pats nevaru vadīt automašīnu. Es jūtos apdraudēts savā darbavietā, un, protams, šis notikums bija milzīgs stress ne tikai man, bet arī citiem kolēģiem." Valsts policija vēlāk identificēja visas iesaistītās personas, no kurām pret vienu — 1982. gadā dzimušu sievieti (viņai konstatēts 1,52 promiļu reibums) — sāka divus administratīvā pārkāpuma procesus, bet pret 1976. gadā dzimušu vīrieti sāka kriminālprocesu.
Šis gadījums radīja plašu rezonansi Latvijā. Slimnīcas vadība un mediķi cēla trauksmi valstiskā līmenī par drošību slimnīcu uzņemšanas nodaļās.
"Latvijas Avīze" nesen sazinājās ar cietušo ārstu, kurš lūdza neminēt viņa vārdu un uzvārdu, lai noskaidrotu, ar ko beigusies izmeklēšana, kāds ir daktera veselības stāvoklis. "Es zinu, ka ir uzsākts kriminālprocess, bet pagaidām man nav papildu informācijas. Uzņemšanas nodaļā es strādāju tāpēc, ka man darbs tur patika, bet pēc tam, kad mana veselība cieta, esmu mainījis viedokli — mani vairs tik ļoti kā iepriekš uz turieni nevelk. Pacientus pieņemu galvenokārt ambulatori," pastāstīja ārsts.
Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs: "Fiziski uzbrukumi ārstniecības personām, par laimi, nav mūsu slimnīcas ikdiena, tomēr mediķi, īpaši uzņemšanas nodaļā, periodiski sastopas ar pacientu vai viņu pavadošo personu agresīvu, emocionāli sakāpinātu vai draudošu uzvedību." Uzņemšanas nodaļa šajā ziņā esot īpaši sarežģīta vide — cilvēki tajā nonākot akūtās situācijās, nereti alkohola vai citu vielu ietekmē, emocionālā krīzē vai smaga stresa apstākļos.
Slimnīcas vadītājs uzskata, ka slimnīcai kā darba devējam ir pienākums darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu darbiniekiem drošu darba vidi. Pēc nopietniem incidentiem esot jāizvērtē arī tas, vai pastāvošie drošības risinājumi ir pietiekami un kas tajos būtu pilnveidojams.
"Tomēr, mūsuprāt, šo jautājumu nevar atstāt tikai katras atsevišķas slimnīcas ziņā. Valstiskā līmenī būtu nepieciešams noteikt vienotus un reāli finansētus drošības standartus slimnīcu uzņemšanas nodaļām.
Tie varētu ietvert prasības attiecībā uz fizisko apsardzi, videonovērošanu, trauksmes pogām, piekļuves kontroli, drošu telpu plānojumu un ātras policijas iesaistes mehānismiem. Vienlaikus būtu pamatoti diskutēt arī par to, vai ārstniecības personām, kuras slimnīcās sniedz neatliekamo palīdzību, nepieciešama pastiprināta tiesiskā aizsardzība pret fiziskiem uzbrukumiem, līdzīgi kā sabiedrība īpaši aizsargā citus profesionāļus, kuri savu pienākumu izpildes laikā strādā paaugstināta riska apstākļos," uzskata Keišs. Viņš arī papildināja, ka situācijā, kad slimnīcas saskaras ar ļoti ierobežotiem finanšu resursiem, esot izaicinoši prasīt ārstniecības iestādēm pašām finansēt arvien augstāku drošības līmeni. Ja valsts pamatoti sagaida, ka slimnīcas nodrošinās ne tikai kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, bet arī drošu darba vidi ārstiem, māsām un pārējam personālam, drošības prasībām būtu jāseko arī atbilstošam finansējumam.
Kameras un gāzes baloniņi rada bijību
NMPD 2022. gadā pieņēma lēmumu par dienesta mediķu nodrošināšanu ar ķermeņa kamerām un gāzes baloniņiem. Šāds lēmums tika pieņemts pēc smaga uzbrukuma NMPD darbiniekam — viņu izsaukuma laikā vairākkārt sadūra krūtīs. Veselības ministrija 2023. gadā rosināja izmaiņas likumā, kas ļautu izmantot pieminētās kameras un gāzes baloniņus.
Dati liecina, ka 2023. gadā bijuši aptuveni divdesmit uzbrukumi un agresijas epizodes pret NMPD mediķiem, kuru sekas bija fiziska trauma, un bijuši gadījumi, kad iestājās pat darba nespēja.
Bet tikai pēc trim gadiem kopš NMPD lēmuma — 2025. gada 22. maijā — Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā, kas NMPD brigāžu darbiniekiem dod tiesības izsaukumos izmantot pieminētos aizsardzības līdzekļus.
Šogad, kā noskaidroju NMPD, esot bijuši tikai divi fiziski uzbrukumi mediķiem.
Paši mediķi teic, ka aizsardzības līdzekļi palīdzot viņiem justies drošāk un pacientiem izjust lielāku bijību pret mediķiem.
Ārsta palīdze Kitija Bierande pastāstīja, ka ķermeņa kameru pie formas tērpa liekot katrā dežūrā, jo, ja esot sūdzības no pacientiem par brigādes mediķiem, tad kameras ļoti palīdzot notikušā izvērtētājiem saprast, kāda ir bijusi reālā situācija un vai sūdzības ir bijušas pamatotas. Ja ir radušās kādas konflikta situācijas, ieraugot piesprausto kameru pie spilgtās formas, klientu attieksme ļoti mainoties. Mediķi vienmēr pabrīdinot, ka sākšot video novērošanu.
Gāzes baloniņi gan tiekot izmantoti tikai galējās situācijās — tad, kad patiešām pastāvot reāli draudi mediķu drošībai. Tomēr mediķi vispirms cenšoties šīs nepatīkamās situācijas atrisināt vai nu ar komunikāciju, vai piesaistot citus operatīvos dienestus — Valsts policiju vai Rīgas pašvaldības policiju, vai pametot vietu, kur nejūtas droši. Tikai tad, ja neesot iespējams to izdarīt, nekas cits neatliekot kā izmantot gāzes baloniņu. "Es uz to raugos pozitīvi, jo kameras un šie baloniņi patiešām dod drošības sajūtu," atzīst Kitija Bierande.

Mutiski aizskārumi — mediķu ikdiena
Taču tās draudīgās situācijas, kurās mediķi ir nokļuvuši, nav aizmirstamas. Arī Kitijai ir bijuši gadījumi, kas joprojām palikuši spilgtā atmiņā.
"Apmēram pirms gada bija situācija, kad pacienta meita izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību savam tēvam, jo viņam bija sirds problēmas. Kad ieradāmies viņu dzīvoklī Sarkandaugavā, sākumā bija normāla komunikācija, bet tad sieviete sāka pieprasīt, lai runājam ar viņu krievu valodā. Mana kolēģe atbildēja, ka viņa neprot krievu valodu tādā līmenī, lai varētu ar viņu sazināties pietiekami saprotami. To padzirdot, sievietes reakcija kļuva ļoti asa — kas gan mēs esot par mediķiem, ja neprotot krievu valodu! Viņa mūs turpināja aizskart ar ļoti aizvainojošām frāzēm. Es centos šo sievieti nomierināt, bet viņa neklausījās manī un ar katru brīdi kļuva vēl agresīvāka, līdz beidzot tas pārgāja fiziskā uzbrukumā. Sāka sviest dažādus priekšmetus, no iekšpuses aizslēdza dzīvokļa durvis, lai mēs netiktu ārā. Diemžēl tad mums vēl nebija ne ķermeņa kameru, ne arī gāzes baloniņu. Tajā brīdī pārņēma diezgan liela bezpalīdzības sajūta — man bija bail gan par savu kolēģi, gan pašai par sevi, jo pacienta meita bija kļuvusi nekontrolējama. Nesen biju izsaukumā šajā adresē, bet uz citu dzīvokli. Sākumā jutos diezgan bailīgi, jo uzreiz neaptvēru, ka tas ir cits dzīvoklis. Otro reizi es negribētu tur nokļūt," tā agresīvo uzbrukumu atceras NMPD ārsta palīdze Kitija, kura ne reizi vien piedzīvojusi agresīvas emocijas un konfliktējošu gaisotni izsaukumos.
Mutiski aizskārumi esot gandrīz katrā otrajā izsaukumā. Tie vairāk nākot tieši no pacientu radiniekiem, jo viņi, izsaucot NMPD brigādi savam tuviniekam, bieži esot pārliecināti, ka mediķi viņu noteikti aizvedīšot uz slimnīcu paārstēt neatkarīgi no tā, vai tas tiešām ir nepieciešams. Tad, ja nepiepildās iecerētais scenārijs, tiekot izrādīta liela neapmierinātība. Nereti gadoties arī tā, ka pacienta tuvinieki ir ļoti neapmierināti, ka tiek pieprasīta samaksa par izsaukumu, ja tas nav bijis pamatots.
Arī Kitijas kolēģis ārsta palīgs Alvis Osmanis ir pārdzīvojis saskarsmi ar agresīviem pacientiem, kad bijusi nepieciešamība ķert gāzes baloniņu. A. Osmanis: "Mūs izsauca aptiekas darbinieki, jo uz ielas guļot cilvēks bezsamaņā.
Kad ieradāmies, cilvēks gulēja uz soliņa, un pirmais iespaids bija tāds, ka šī persona varētu būt alkohola reibumā. Ieslēdzu kameru. Pieklājīgi uzrunājām, izrādījās, ka viņš patiešām ir alkohola apreibināts un viņam nav nepieciešama medicīniskā palīdzība. Pirmie viņa necenzētie izteikumi bija krievu valodā. Kad devāmies atpakaļ uz savu automašīnu, viņš no mugurpuses sāka kliegt, ka viņam nepatīkot ieslēgtās signālugunis, viņam tās traucējot. Mēs jau sēdējām automašīnā, kad viņš sāka sist pa logiem, un es ķēros pēc baloniņa. Acīmredzot viņš to pamanīja, tāpēc devās projām, turpinot rupji lamāties."
Fizisko uzbrukumu skaits dubultojies
Bez incidentiem un konfliktiem ar pacientiem neiztiek arī Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, turklāt visai bieži, neslēpj slimnīcas drošības daļas vadītājs Matīss Šmitiņš. "Ja salīdzina pēdējos septiņus astoņus gadus, tad faktiski fizisko uzbrukumu skaits ir dubultojies un arī netiešo jeb mutisko draudu skaits, kā minimums, ir vismaz dubultojies. Te jāņem vērā, pirmkārt, sabiedrības pamatīgā izdegšana, nepacietība, un, otrkārt, sabiedrībai ir ārkārtīgi niecīga izpratne par to, kas notiek veselības aprūpes iestādēs, īpaši slimnīcās, kāda veida medicīniskie pakalpojumi tur tiek sniegti. Ne vienmēr tas viedoklis, kas ir atrodams internetā, saskan ar mediķu veiktajām darbībām," secina Šmitiņš.
Ar vardarbību saistīti nelaimes gadījumi slimnīcā uzskaitīti arvien vairāk — 2025. gadā bijuši tikai trīs nelaimes gadījumi, kad mediķim iestājusies darba nespēja fiziska uzbrukuma dēļ, bet šogad līdz novembrim – jau astoņi. Tiesa, ne visos gadījumos esot sekojusi darba nespēja.
"Ja mēs runājam par uzbrukumiem pēc būtības, tad 2025. gadā slimnīcā bija 127 incidenti, kur bija piesaistīta apsardze agresīviem pacientiem. Šogad līdz 6. novembrim konstatēti jau 105 vardarbīgi gadījumi. Līdz gada beigām vēl ir pusotrs mēnesis, kas ir diezgan izaicinoši, jo, iestājoties aukstajam periodam, ir krietni lielāks pacientu pieplūdums un arī konfliktu lielāka iespējamība," skaidro slimnīcas drošības daļas vadītājs.
Matīss Šmitiņš stāsta, ka visi gadījumi tiekot rūpīgi izanalizēti, lai uzzinātu cēloņus, kāpēc cilvēki ir bijuši agresīvi. Nereti tas esot apstākļu kopums. Piemēram, medikamenti esot izraisījuši kaut kādu saasinājumu, kad cilvēks pats vairs nesaprotot, ko viņš dara. Nesenā pagātnē bijis gadījums, kad augumā ļoti liels vīrietis brīdinājis ārstus un māsiņas, ka viņš, mostoties no narkozes, kļūstot agresīvs. Izmeklēšanas laikā ir noskaidrots, ka pacients patiešām pēc narkozes kļuvis nevaldāms un savainojis vienu no slimnīcas darbiniekiem. Šmitiņš norāda, ka pacients jau neesot vainīgs, ka viņam esot šāda komplikācija.
"Mums vairākas reizes ir bijuši pacienti, kuriem ir ļoti smagas sāpes un rodas sāpju izraisītas agonijas, medikamentu izraisīts delīrijs, un tas ir sarkanais karogs, ka potenciāli šis pacients var būt agresīvs,"
saka Šmitiņš un uzsver, ka ne tikai fiziskie, bet arī mentālie agresīvie gadījumi notiekot tādēļ, ka pacientam netiekot izskaidrota diagnoze, pieņemtie lēmumi un veiktās manipulācijas. Nereti slikta ārstu komunikācija ar pacientu ir mediķu lielās noslodzes, kā arī viņu trūkuma dēļ. Tāpat cilvēki ļoti uzticoties sociālajiem medijiem un citiem avotiem, kur lasāmi no ārstu teiktā atšķirīgi viedokļi par slimnieku ārstēšanu. Rezultātā ārstiem rodoties konflikti ar piederīgajiem.
"Pērn bija četri gadījumi, kad pacients draudēja un bija jāiesaista Valsts policija. Pacienta piederīgie bija pat izsekojuši mediķus uz mājām. Tas ir bijis arī iepriekš, bet par to nerunāja, situācijas tika noklusētas un nomaskētas, un tikai pēdējo piecu gadu laikā mēs to esam cēluši gaismā," atzīst slimnīcas drošības daļas vadītājs.
Slimnīca cenšoties izglītot gan pacientus, gan ārstus, lai šādas konfliktu situācijas nerastos. Tomēr katrs ceturtais piektais no incidentiem esot tāds, kur parādās pacientu nekaunība, īpaši, ja cilvēks ir alkohola vai narkotiku reibumā. Esot arī tādas situācijas, kad tiekot izmantots savas ietekmes stāvoklis, lai kāds radinieks varētu pavirzīt ātrāk ārstēšanas procesu. Lielākā daļa incidentu, ap 60–70%, notiekot Stradiņa slimnīcas Neatliekamās medicīnas centrā. Bet netrūkstot konfliktu arī citās slimnīcas struktūrvienībās, īpaši tajās, kur atrodas pacienti ar ļoti smagām diagnozēm: neiroloģijas, gastroenteroloģijas un ķirurģijas nodaļās.
Pat vairākas reizes nedēļā esot gadījumi, kad slimnīca pieaicinot valsts vai pašvaldības policiju. Parasti tas notiek tad, kad tiekot nodarīti mantiskie vai fiziskie bojājumi cilvēkiem vai infrastruktūrai. Šogad no 105 vardarbīgiem gadījumiem 60 gadījumos ieradusies valsts vai pašvaldības policija.
M. Šmitiņš: "Mūsu mērķis ir sakārtot šo vidi, lai pacientiem būtu labi, bet, pats galvenais, lai mūsu darbinieki justos droši un būtu pasargāti. Mēs nedrīkstam ļaut mūsu medicīniskajam personālam iesaistīties konflikta situācijās, tāpēc slimnīcā ir labi apmācīti drošības speciālisti. Slimnīcā ir videonovērošanas kameras, un apsardzes darbinieki zina, kā nodrošināt videosistēmas apriti. Visās struktūrvienībās ir apsardzes izsaukšanas poga."
Stradiņa slimnīcā drošības infrastruktūra sastāvot gan no personāla apmācībām, no vadlīnijām, kā pareizi rīkoties, pirms notiek kaut kādi incidenti. Uz slimnīcu mācīties braucot arī Eiropas valstu kolēģi, lai izpētītu, kā konkrētus procesus varētu pielāgot viņu vajadzībām.
"Mums ir bijuši daudz dažādu incidentu, sākot no spridzināšanas draudiem, ugunsgrēkiem, beidzot ar mantas bojājumiem, uzbrukumiem mediķiem, plūdiem... Līdz ar to mums ir liela pieredze. Regulāri pārskatām mūsu iekšējās un ārējās procedūras, bieži mēs savu drošības politiku veidojam nevis uz kaut kādiem jau pastāvošajiem normatīviem valstī, bet esam celmlauži un izstrādājam dažādas rekomendācijas arī citām ārstniecības iestādēm," stāsta Šmitiņš.
Aizbrauca atpakaļ uz Īriju
Pirms trim gadiem publikācijā "Latvijas Avīzē" rakstīju par Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Intensīvās terapijas nodaļas ārsti, kuru piekāva kāda pacienta sieva. Viņa agresīvi reaģēja pēc tam, kad uzzināja par ārstu konsīlija lēmumu uzsākt viņas vīram tā saukto smadzeņu nāves protokolu.
Kad daktere izstāstījusi sievai, ka viņas vīram konstatēta smadzeņu nāve, un skaidroja tālāko taktiku, dzīvesbiedre kļuvusi agresīva, krievu valodā sākusi lamāties un uzbrukusi dakterei,
kura nesen bija atgriezusies no Īrijas, lai turpinātu strādāt par ārsti Latvijā. Ārste, kurai uzbruka, pēc tam ārstējās slimnīcā. Intensīvās terapijas nodaļas vadītāja Ieva Būce-Šatoba "Latvijas Avīzei" tagad pastāstīja, ka daktere pēc ārstēšanās esot atgriezusies atpakaļ Īrijā, kur strādā par anestezioloģi un reanimatoloģi.
Vai vardarbības gadījumi kopš tā laika ir samazinājušies? Daktere Būce-Šatoba novērojusi, ka fiziska vardarbība neesot bieži sastopama, turpretī saskarsme ar mērķtiecīgu emocionālu vardarbību esot mediķu ikdiena. Bijušas arī problēmas ar krieviski runājošajiem pacientiem un viņu radiniekiem, no kuriem nereti izskanot pārmetumi ļoti neglītos toņos, kā arī pavēles sameklēt tādu mediķi, ar kuru varot runāt krieviski.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

#SIF_MAF2025
#kasnotikapectam
5 °C




































































































































































































































































