Vairāki tūkstoši likumpārkāpēju ik gadu kā sodu izcieš sabiedriskos darbus. “360TV ZIŅneši” dodas skaidrot, cik dažādi ir šie sabiedriskie darbi un vai likumpārkāpēji pret tiem izturas atbildīgi. Vai lāpsta, grābeklis un slota ir viņu galvenais darba instruments?
Par sēšanos pie stūres reibumā 19 gadus vecam jaunietim piemēroja 200 stundas sabiedriskos darbus, atņēma tiesības uz pieciem gadiem un konfiscēja arī automašīnu. Puisis vēl mācās tehnikumā – tūdaļ to beigs, gatavojas eksāmeniem, tamdēļ sabiedriskie darbi jāsalāgo ar skolu. Viņš palīdz atjaunot dienas centru jauniešiem ar autismu. Ēkā gandrīz 30 gadus bija Betānijas dominikāņu māsu klosteris un laika zobs ēku nav saudzējis. Tamdēļ darba rokas tur ļoti noder.
Lai gan neviens nestāv klāt ar pātagu, tomēr darbus kontrolē. Izvairīties nav ļauts. Tādā gadījumā sabiedriskos darbus aizstāj ar reālu brīvības atņemšanu. Pēc noteikumiem nespēlē gandrīz 10% no visiem, kam sabiedriskie darbi piespriesti. Viņus gaida cietums.
Sabiedriskie darbi mēdz būt visdažādākie – arī pasaku lasīšana Bērnu nama bērniem, mēbeļu restaurācija, manikīra pakalpojumi sociālās mājas iemītniekiem, Biķernieku trases sagatavošana sacensībām, pašvaldības peldvietas ierīkošana, mājas lapas un digitālā aprēķinu kalkulatora izstrādāšana, jauniešu iesaistīšana “izlaušanās istabas” izveidē. Viss atkarīgs no prasmēm, spējām un talantiem.
Vēstīts, ka ik gadu sabiedriskie darbi tiek organizēti ap deviņiem tūkstošiem likumpārkāpēju – no tiem jauni klienti gadā ir aptuveni seši tūkstoši, tostarp nepilni divi tūkstoši jauniešu un aptuveni simts nepilngadīgo. Teju 40% probācijas klientu sabiedriskais darbs piemērots vairākkārt. Šobrīd Krimināllikumā top būtiskas izmaiņas, lai šādu situāciju nepieļautu.
Plašāk skaties video!
Aptauja
Cik bieži lasi/klausies tiešsaistes mediju LASI.LV?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
6.4 °C







































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)













































