Pagājušās nedēļas pirmdienas, 28. aprīļa, pusdienlaikā Ibērijas pussalā 60 miljoniem cilvēku pazuda elektrība. Tā kā nedarbojās ne televīzija, ne radio, ne internets, iedzīvotāji pat nesaprata, kas noticis. Izplatījās visdažādākās baumas un minējumi. Tagad, desmit dienas pēc notikušā, vēl nav galīgās skaidrības, kāpēc tā noticis, bet viens gan apzināms: Spānijas mācība jāņem vērā arī Latvijai.
Aptumsums Spānijā
Pēkšņi pirmdienas pusdienlaikā Spānijā un Portugālē apstājās dzelzceļš, cilvēki iesprūda metro un liftos, pazuda sakari, nedarbojās internets un TV, izdzisa luksofori, veikalos vairs nevarēja norēķināties ar kartēm. Lielveikali tika slēgti. Mazajos veikalos varēja norēķināties tikai ar skaidru naudu, bet bankomāti nestrādāja. Atceltas vizītes pie ārstiem, jo nedarbojās iekārtas. Apstājās rūpnīcas. Tuvojoties vakaram, veikalos izpirka baterijas un lukturīšus. Pasaules medijos to iedēvēja par "blackout" jeb aptumsumu. Elektroapgāde pamazām atjaunojās nākamajā dienā.
Izplatījās versijas, kas vainīgs. Atmosfēras izlāde? Tīklu sabrukums? Saules enerģijas pārprodukcija? Kiberuzbrukums? Citplanētieši? Nedēļa pagājusi, bet Spānijā vēl nav skaidrs, kas iepriekšējā pirmdienā izraisījis plašo elektroapgādes pārtraukumu. Valdība svētdien paziņoja, ka tai nepieciešamas vēl vairākas dienas, lai noskaidrotu plašo traucējumu cēloni.
Spānijas elektroenerģijas operatora "Red Electrica" dati liecina, ka elektroenerģijas padeves pārtraukuma brīdī 59% no tās radīja saules paneļi, gandrīz 12% – vēja turbīnas (skat. infografiku). Piecu minūšu laikā (no plkst. 12.30 līdz 12.35) atslēdzās puse saules parku.
Četras versijas
"Aptumsuma haosā vainojama tīkla neatkarība ("net-zero")," – steidzās paziņot britu "The Daily Telegraph". Tomēr atbilde nav tik vienkārša. Spānijas vides ministre Sāra Ahesena laikrakstam "El Pais" norādīja, ka iepriekšējās dienās bijusi vēl lielāka saules enerģijas ražošana un mazāks pieprasījums, un sistēma "bija ļoti labi darbojusies". Kas noticis šoreiz? Pārlūkojam visas versijas.
1. versija: atmosfēras ietekme. Pirmie paziņojumi, kad vainīgo gribējās atrast "tur ārā", bija par retu parādību, ko sauc par "inducēto atmosfēras vibrāciju", kas izraisījusi "anomālas svārstības" Spānijas augstsprieguma līnijās. Citiem vārdiem, vainojams būtu saules uzliesmojums un ģeomagnētiskā vētra. Tā tik tiešām var radīt lielus traucējumus Zemes magnētiskajam laukam, kas var izraisīt strāvas padeves pārtraukumus. Sociālajos tīklos bija pat publicēts NASA video. Tomēr ASV Kosmosa laikapstākļu prognozēšanas centrs noliedza, ka tajā dienā būtu novērotas Saules īpašas aktivitātes. Video esot gadu vecs.
2. versija: kiberuzbrukums. Apgalvojumu par kiberuzbrukumiem uzreiz noliedza Spānijas un Portugāles premjerministri, kā arī Eiropadomes prezidents Antoniu Košta.
Arī Portugāles Nacionālais kiberdrošības centrs norādīja, ka nekas neliecina par kiberuzbrukumu.
Taču dažas dienas vēlāk Spānijas vides ministre Sāra Ahesena laikrakstam "El Pais" gan neizslēdza kiberuzbrukuma iespēju.
3. versija: saules enerģijas pārprodukcija. Fakti liecina, ka strāvas padeves pārtraukuma laikā saules enerģija nodrošināja ap 60% (19,3 GW) no Spānijas tīklā pieejamās jaudas. Turklāt Spānijas dienvidrietumos elektroenerģijas ražošanā dominēja saules elektrostacijas. Vides ministre pieļauj, ka notikumu ķēdi iedarbinājusi valsts dienvidos uzstādīto saules paneļu atslēgšanās.