22. septembrī plkst. 21.15 pie kanāla "TV3" skatītājiem ar piekto sezonu atgriezīsies jautrā attapības spēle "Mini pa trim". Desmit nedēļu garumā sabiedrībā zināmas personas ar ģimenēm vai draugiem meklēs vai mēģinās uzminēt pareizās atbildes uz raidījuma vadītāja Intara Busuļa āķīgajiem jautājumiem.
Pirmā raidījuma epizode būs veltījums "TV3" 25 gadu jubilejai, tāpēc arī dalībnieku vidū būs redzamas kanālā iemīļotas personības. Aktieru komandu pārstāvēs Ģirts Ķesteris, Jānis Jarāns un Artūrs Dīcis, raidījuma "Nu, nopietni?" komandu pārstāvēs Baiba Sipeniece-Gavare, Valters Krauze un Māra Sleja, bet "X faktora" komandā redzēsim Reini Sējānu, Maratu Ogļezņevu un Markusu Rivu.
"Mācoties mūzikas skolā, mūzikas vidusskolā un spēlējot trombonu, es kādreiz sapņoju, ka varētu strādāt radio vai televīzijā.
Nu, lūk, "Mini pa trim" ir sapņa piepildījums un reizē arī izaicinājums komunicēt ar vēl neiepazītiem, fantastiskiem cilvēkiem.
Pateicoties raidījumam, esmu jau saņēmis piedāvājumus vadīt kāzas, gaidu, kad man piedāvās vadīt bēres," pārdomās par gaidāmo raidījumu dalās Intars Busulis.
Katrā raidījumā savā starpā sacentīsies trīs komandas, kuras spēlēs jau līdz šim iepazītās spēles. Taču jaunā sezona sev līdzi nes arī pavisam jaunas spēles, viena no tām – noslēpumu kaste. Kastē tiks ievietots kāds objekts, ko viens no komandas dalībniekiem aptausta, bet pārējie komandas dalībnieki uzdod precizējošus jautājumus par kastes saturu, lai uzminētu, kas tur paslēpts. Tomēr tas, kurš tausta šo objektu, drīkst atbildēt tikai un vienīgi ar "jā" vai "nē".
Vēl viens jaunums šajā sezonā ir spēle "Zibensturnīrs" pirms fināla, kas dos iespēju atgūties tiem, kam iepriekšējās kārtās veicies vissliktāk. Tajā būs minūtes laikā uz elektroriteņa jācenšas uzmīt iespējami lielāku elektroenerģijas apjomu. Jo ātrāk un spēcīgāk dalībnieks mīsies, jo vairāk punktu savai komandai nopelnīs.
Savukārt spēlē "Atpakaļ skolā", ko skatītāji iepazina jau aizvadītajā sezonā, šoreiz trakais profesors ir sagatavojis jaunu jautājumu kategoriju "Mūžu dzīvo, mūžu mācies", kurā līdzās jautājumiem par matemātiku, mākslu un citiem mācību priekšmetiem būs arī citi āķīgi jautājumi.
Fināla uzdevums arī šajā sezonā paliks nemainīgs – skaitīt vai minēt visdažādākās lietas.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
2 °C
















































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)

































































































