"Mūsu skolotāja ir laba, atraktīva, gudra un taisnīga," saka ceturtklasniece Alina. Viņa mācās Rīgas Anniņmuižas vidusskolas 4. A klasē un kopā ar saviem klasesbiedriem bija izveidojusi veselu grāmatiņu par angļu valodas skolotāju un klases audzinātāju Jekaterīnu Meļeško, kad skolas direktore jauno kolēģi pieteica Latvijas Izglītības fonda un "Latvijas Avīzes" rīkotajam konkursam "Jaunais skolotājs".
Skolēnu veidotajā stāstā par jauno skolotāju bija gan zīmējumi, gan fotogrāfijas, gan daudzi atzinīgi vārdi. Uzzinājām, ka skolotāja vedusi bērnus ekskursijā uz Kara muzeju, klausās kopā ar viņiem latviešu dziesmas, aicina runāt latviski, kas ir īpaši svarīgi, jo Anniņmuižas vidusskolā pārsvarā mācās bērni no krievvalodīgām ģimenēm un iepriekš mācības lielā mērā bijušas krievu valodā. Arī skolas direktore Tatjana Pulle vēstulē rakstīja: "Skolotāja aktīvi iesaistās pārejas procesā uz mācībām valsts valodā, iedvesmojot bērnus un mudinot viņus runāt latviski un lepoties ar valodu zināšanām."
Gan skolēnu un kolēģu paustās atzinības dēļ, gan tāpēc, ka vērts izcelt pedagogus, kuri aktīvi iesaistās, lai saliedētu Latvijas sabiedrību, "Latvijas Avīze" nolēma J. Meļeško piešķirt savu speciālbalvu.
Viena no jaunās skolotājas kolēģēm, apsveicot Jekaterīnu, sacīja: "Galvenais skolotāja darbā ir, lai bērni tevi mīl!"
To J. Meļeško arī jau sasniegusi: skolēni pilnīgi līp pie savas jaunās, smaidīgās skolotājas. Kad skolā viesojies fotogrāfs, katrs no klases skolēniem gribējis ar viņu nofotografēties. Man bērni priecīgi stāsta, ka Ziemassvētku pasākumam ar vecākiem viņi šogad skolotājas vadībā sagatavojuši uzvedumu angļu valodā pēc filmas "Viens pats mājās" motīviem. Arī speciālbalvas iegūšana nosvinēta kopīgi un jautri: skolotāja bērniem atnesusi garšīgu picu.
Pilnīgi cita planēta!
Jaunā skolotāja savulaik pati absolvējusi šo vidusskolu, taču tolaik par skolotājas darbu nav sapņojusi. Tā kā tētis ir jurists, vispirms ieguva juristes izglītību, strādāja apdrošināšanas jomā. Pēc tam sāka studēt angļu filoloģiju. Tad viņu aicināja vadīt pāris angļu valodas stundas nedēļā pašas absolvētajā skolā. "Palūdza palīdzēt, un sākumā piekritu tikai tāpēc, ka tā ir mana vecā skola. Taču, kad sāku strādāt, sapratu, ka darbs skolā – tā ir pilnīgi cita planēta, tā nav salīdzināma ar biroja darbu. Esmu aktīvs cilvēks un, strādājot birojā, dažkārt jutos skumji, jutu, ka nespēju realizēt savu potenciālu. Kad atnācu strādāt uz skolu, sapratu, ka tieši tas ir mans īstais darbs!" stāsta Jekaterīna.
Kad nonākusi pie atziņas, ka grib palikt skolā, sākusi domāt par pedagoģijas studijām un pieteicās projektā "Mācītspēks", kas tiem, kam jau ir augstākā izglītība, dod iespēju gada laikā līdztekus darbam skolā iegūt pedagoga kvalifikāciju. Šobrīd Jekaterīna turpina mācības projektā "Mācītspēks" un, jautāta, kā tiek galā ar lielo slodzi, kas rodas, ja vienlaikus jāstrādā un jāmācās, atbild: "Esmu pie tā pieradusi. Esmu ļoti aktīvs cilvēks un pat nezinu, ko darīšu ar savu laiku, kad vairs nebūs jāstudē."
Viņa uzskata, ka viena no svarīgākajām īpašībām skolotājam ir spēt saprast citus cilvēkus, tāpēc "Mācītspēka" programmā liela uzmanība pievērsta arī psiholoģijai.
Vē- viena jaunās pedagoģes atziņa ir, ka skolotājs nedrīkst būt principiāls un konservatīvs. Izglītības saturs mainās, tāpat mainās arī skolēni: tāpēc nav iespējams veiksmīgi izmantot vienas un tās pašas mācību metodes gadiem. "Turklāt jāmāk pieņemt citu viedokli: ieklausīties gan jaunajos kolēģos, gan vispār jaunajā paaudzē," saka Jekaterīna.
Viņa spriež, ka skolotāji, kuri uzstāj uz gadiem izmantoto metožu saglabāšanu, apgalvojot, ka tās labi strādā, vienkārši nevēlas mainīties un iet līdzi laikam."Varu gan saprast, kāpēc tā. Skolotājs ir ļoti noslogots. Viņš ne tikai māca. Ir arī klasvadība: darbs ar bērniem, ar vecākiem. Tas tiešām ir ļoti apjomīgs un komplekss darbs. Taču, ja negribam neko mainīt, ja negribam pat pamēģināt, kā gan drīkstam pēc tam sūdzēties, ka izglītības sistēma ir slikta?" teic jaunā skolotāja.