4.3 °C
Tuvākai un tālākai karadarbībai atbalsojoties nu jau arī ikdienas norisēs, Eiropas Parlamentā (EP) teju jebkurš jautājums tiek skatīts caur drošības prizmu. To apliecina arī sarunas ar Eiroparlamenta deputātiem, kas ievēlēti no Latvijas un ikdienā pārstāv dažādas EP politiskās grupas.
Miljardi militārai rūpniecībai
Mārtiņš Staķis, kurš EP darbojas Zaļo un Eiropas brīvās apvienības grupā un ir šīs grupas koordinators EP Drošības un aizsardzības komitejā, raksturo aizsardzības virzienus, kurus, rūpējoties pašiem par savu drošību, tagad attīstīt ir Eiropas Savienības prioritāte. Tā ir – pretgaisa aizsardzība, artilērijas sistēmas, munīcija un raķetes, militārā mobilitāte, dronu un pretdronu sistēmas, mākslīgais intelekts, kvantu tehnoloģijas un kiberdrošība, tāpat uzmanība jāvērš uz stratēģisko atbalstu un kritisko infrastruktūru. Viņš pozitīvi vērtē to, ka aizsardzības izdevumiem ES līmenī tiek piemērota tā dēvētā "Omnibus" pakotne, proti, tiek vienkāršotas likumu prasības, kas attiecas uz aizsardzības projektu virzību. "Piemēram, ja tiek būvēta stratēģiskas nozīmes rūpnīca, tai jābūt iespējām saņemt būvatļauju ātrākā laikā, tostarp vienkāršojot vai nepiemērojot ietekmes uz vidi novērtējumu," skaidro M. Staķis. "Par to gan daudzi nav sajūsmā, tomēr rīcības ātrums pašreizējā situācijā ir spēcīgāks arguments." Viņš piesauc arī militārās mobilitātes pakotni "Militārā Šengena", kuras ietvaros tiek plānots iedarbināt sistēmu, kas nodrošinātu iespēju militārajai tehnikai Eiropā ceļot pāri robežām, ja iepriekš tiek nokārtota viena vienīga (vienota) atļauja. "Līdz šim militārās mobilitātes kārtība ir bijusi ļoti sarežģīta, jo dalībvalstu prasības šādas tehnikas pārvietošanai ir atšķirīgas, kas rada kavēšanos uz valstu robežām," skaidro M. Staķis un piesauc gadījumu, kad militārās tehnikas vienība no Francijas devusies uz mācībām Rumānijā, bet laiks ceļā uz mācību norises vietu bijis divreiz ilgāks par pašās mācībās pavadīto. "Šāda sistēma jau tagad darbojas pie mums – Baltijā. Ar to mēs tiekam minēti kā pozitīvais piemērs citām Eiropas valstīm," piebilst Eiroparlamenta deputāts.
Vietējās militārās rūpniecības attīstībai Staķis mudina izmantot iespēju aizņemties līdzekļus Eiropas Drošības rīcības plāna "SAFE" ietvaros, kur no ES kopējā 150 miljardu eiro aizņēmuma dalībvalstis var piesaistīt finansējumu ar īpaši izdevīgiem noteikumiem.
Pašlaik Latvija ir piekritusi 3,5 miljardu eiro aizņēmumam, tomēr Mārtiņš Staķis atgādina, ka Latvijai būtu iespēja aizņemties arī tuvu pie sešiem miljardiem eiro, un iedrošina to darīt, jo kredītprocentu maksājumi šiem aizdevumiem, pēc viņa teiktā, ir četras reizes zemāki nekā tad, ja Latvijas valsts vēlētos aizņemties bez ES starpniecības, turklāt aizdevumus būs jāsāk atmaksāt tikai 2035. gadā un aizsardzības vajadzībām Latvijai tāpat ir paredzami ļoti apjomīgi izdevumi, kur šī nauda lieti noderētu.
Stabila Eiropa globālajās vētrās
Rihards Kols Eiroparlamentā darbojas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā un ir iesaistījies Eiropas Parlamenta Ārlietu, Starptautiskās tirdzniecības, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju darbā. Sarunā viņš zina raksturot karadarbību Irānā visas pasaules kontekstā, uzsverot, ka tā nav skatāma atrauti no Krievijas kara Ukrainā, un norādot, ka pirms tā tieši Irāna ilgus gadus ir bijusi visvairāk sankcionētā valsts pasaulē. Līdz ar to Krievijas draudzībai ar Irānu viņa ieskatā ir pamatā arī plašāki praktiski apsvērumi par sadarbību dronu izmantošanā, un tie daudzējādā ziņā sakņojas Irānas kā ilgstoši sankcionētas valsts izdzīvošanas pieredzē.
Lūgts komentēt prognozes par vispārēju, draudīgu cenu kāpumu, kas varētu sekot naftas cenu lēcienam pēc ASV un Izraēlas uzbrukuma Irānai, R. Kols norāda, ka tirgi, tostarp naftas tirgus ar savām cenu svārstībām, ļoti jūtīgi reaģē ne tikai uz karadarbību, bet arī uz dažādiem ASV paziņojumiem, kas Trampa prezidentūras laikā mēdz būt ar nelielu laika distanci visai pretrunīgi. "Un kur gan esošajos apstākļos mēs varam rast kādu prognozējamību?" retoriski jautā Rihards Kols un piedāvā arī atbildi: "Es uzskatu, ka vairākas iniciatīvas, kuras Eiropas Savienība pēdējos divos vai trīs gados virzījusi, ir vērstas uz stratēģisko autonomiju, uzticamu partneru piesaisti un uzticamām piegāžu ķēdēm, tomēr pilnībā pārorientēt tirgu nav iespējams vienā dienā."
Raksturojot savus tiešos darba pienākumus Eiropas Parlamentā, Rihards Kols pieskaras arī jaunajam septiņgadu budžetam (2028.–2034. gada periodam). Runājot par Eiropas Konkurētspējas fondu, R. Kols norāda, ka šajā jautājumā viņš ir tā dēvētais savas politiskās grupas ēnu ziņotājs, līdz ar to viņa iesaiste tā izveidē 2028.–2034. gada budžeta ietvaros ir īpaši padziļināta. "Strādājot pie tā, būs jāspēj konsolidēt esošās programmas un piedāvāt tās vienkāršotā veidā, mazinot birokrātiju un slogu uz uzņēmēju vidi.
Lielākā daļa no Konkurētspējas fonda līdzekļiem tiks atvēlēta noturībai, drošībai un aizsardzībai – tie ir 125 miljardi eiro."
R. Kols arī piebilst, ka jaunākie ziņojumi liecina – bez privātā kapitāla piesaistes Eiropas konkurētspējas vairošana gan nebūs iespējama.
Cita starpā Eiroparlamenta deputāts min arī jaunu pieeju Eiropas sadarbībai ar trešajām valstīm, ar kurām ES nav asociācijas līgumu vai tirdzniecības līgumu: "Tā dēvētā "Globālā Eiropa" būs attīstības instruments, kas darbosies daudz tiešākā veidā. Proti – ES finansējums attīstības projektos trešajās valstīs būs pieejams vienīgi līdz ar Eiropas uzņēmēju iesaisti." Kola ieskatā tas ir veids, kā Eiropa varētu paplašināt ES uzticamo partnervalstu loku pasaulē. "Daudzas no šīm valstīm arī ir atzinušas, ka tās dod priekšroku šādām noteikumos un vērtībās balstītām attiecībām," skaidro EP deputāts, kā pretēju piemēru minot Ķīnu, kuras palīdzība daudzējādā ziņā var apdraudēt attīstības valstu neatkarību lēmumu pieņemšanā.
Lokālpatriotisms – civilās aizsardzības trumpis
Reinis Pozņaks Eiropas Parlamentā ir iesaistījies Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas darbā. Viņa darba ikdiena cita starpā ir saistīta ar EP Drošības un aizsardzības komiteju, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju, kā arī delegāciju ES un Ukrainas parlamentārās asociācijas komitejā. Kā vienu no saviem ievērojamākajiem pienesumiem EP darbā R. Pozņaks min pērnā gada nogalē parlamenta apstiprināto ziņojumu "Par droniem un jaunajām karadarbības sistēmām: vajadzību ES pielāgoties, lai tiktu galā ar mūsdienu drošības problēmām". Par to jau iepriekš vēstījuši arī mediji, bet R. Pozņaks atgādina, ka ziņojuma centrālā atziņa ir fakts, ka Eiropai ir jābūt gatavai jaunajai dronu realitātei – gan militārā, gan arī nemilitārā aspektā. Tostarp nepieciešams attīstīt dronu industriju, fokusējoties uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas visbiežāk ir tehnoloģiju līderi šajā sfērā. "Šajā jaunajā realitātē ir nepieciešams pārslēgties uz citu attīstības redzējumu: no iepriekšējā, kur militārā industrija dzīvoja ar pārliecību, ka viņiem ir vismodernākās militārās tehnoloģijas, uz tagadējo, kur civilās tehnoloģijas atsevišķos sektoros ir daudz labāk attīstītas, noderīgākas, lētākas un efektīvākas nekā militārās. Kad sākās karš, un to man ir teikuši gan ukraiņi, gan izraēļi, lielie militārie uzņēmumi strauji nonāca pie atziņas, ka civilā industrija dažkārt viņiem ir soli priekšā," skaidro Reinis Pozņaks. Viņš zina arī piesaukt konkrētus piemērus, kas to apliecina. Tā viena no nozarēm, kam nācies strauji sastapties ar jauno realitāti, ir sakari. "Gan Izraēlā, gan arī Ukrainā pirmās trīs kara dienas faktiski armiju komandēja, izmantojot "WhatsApp". Iemesls tam ir vienkāršs – militāro sakaru sistēmu iedarbināšana, kā izrādās, ir smags un salīdzinoši lēnīgs process, kas prasa laiku, tādēļ realitātē kara komandēšana faktiski pāriet uz mobilo telefonu," stāsta R. Pozņaks, rezumējot, ka faktiski civilajā pasaulē jau daudz kas eksistē, tas tikai ir jāpielāgo militārajai realitātei. Līdzības viņš saskata arī dronu tehnoloģiju attīstības tendencēs. "Dronu pasaulē mazie un vidējie uzņēmumi ir pirmrindnieki inovācijās. Viņiem trūkst varbūt vienīgi ražošanas jaudu," vērtē R. Pozņaks. "Un no šīs specifikas izriet arī tālākais – vispirms jau tas, ka dronu tehnoloģijas ārkārtīgi ātri mainās – inovāciju cikls var būt pat tikai divas nedēļas! Tātad – modernākais šodienas drons tāds vairs nebūs jau divas nedēļas vēlāk. Ukrainā, kur mēs bijām pagājušā gada rudenī, mūs Harkivā aizveda tuvu frontes līnijai, un tur faktiski katrai kaujas vienībai bija sava dronu darbnīca. Tas ir ļoti svarīgs atbalsts, jo, ja kaujas vajadzībām iepērk pašus jaunākos dronus, tad brīdī, kad tie nonāk līdz frontei, tiem jau ir nepieciešami uzlabojumi. Tieši tik ātri tur viss attīstās." Un šajā dinamikā pavisam bremzējošas, kā norāda Reinis Pozņaks, ir Eiropas, tostarp Latvijas, iepirkumu procedūras:
"Ne policija, ne armija, nedz arī kāds cits, kas mūs sargās no droniem, nevarēs nopirkt jaunākās un efektīvākās dronu aizsardzības sistēmas, ja iepirkumu procedūrai ir vajadzīgs vismaz pusgads, kā tas ir pašlaik.
Te praktiski vienīgais risinājums būtu veidot uzticamo piegādātāju (uzņēmumu) sarakstus, kas sniegtu iespēju iepirkt jebko – kas nu kuram konkrētajā brīdī ir labāks. Zināma alternatīva būtu arī pirkt pakalpojumu: piemēram, ja pastāv iespēja iegādāties aizsardzības pakalpojumu pret droniem, tad jau pati tehnoloģiju iegāde šī mērķa nodrošināšanai ir uzņēmuma – pakalpojumu sniedzēja – ziņā."
Runājot par militārā un civilā sinerģiju, Reinis Pozņaks piesauc arī dažādas sadzīves sfēras, kur, dzīvojot jaunajā realitātē, tas būtu ļoti būtiski. Īpaši viņš akcentē civilās aizsardzības nodrošināšanas izaicinājumus. "Lielās patvertnes, uz ko tiek pašlaik likts lielākais akcents, ir dārgs un neefektīvs līdzeklis, jo var pasargāt zināmu daļu ļaužu vienīgi blīvi apdzīvotās teritorijās," skaidro R. Pozņaks. Viņa ieteikums ir pārņemt Izraēlas pieredzi, iestrādājot arī būvnormatīvā, ka ikvienā jaunceļamajā ēkā ir jābūt tā dēvētajai drošajai telpai. "Tādā telpā ir īpaši nostiprinātas sienas, metāla durvis, slēģi logiem u. tml. Izraēlā eksistē arī tehnoloģijas, kā šādas telpas ierīkot arī senāk būvētās ēkās," klāsta R. Pozņaks, gan piebilzdams, ka no tieša raķetes trāpījuma, protams, šāda drošā telpa nepasargās. "Savukārt, ja trieciens būs ēkas tuvumā, tad ar drošo telpu būtu pilnībā pietiekami. Jārēķinās, ka raķete no Krievijas līdz Latvijai lidotu ne ilgāk kā trīs vai četras minūtes, līdz ar to lielākā daļa iedzīvotāju nemaz nepaspētu nokļūt līdz patvertnei, ja tā būtu sasniedzama ilgākā laikā."
Tieši pašlaik Reinis Pozņaks EP Drošības komitejas ietvaros ir iesaistījies darbā pie leģislatīvā viedokļa jeb konkrētu grozījumu izstrādes Eiropas civilās aizsardzības nostādnēm. "Eiropas Komisija ir piedāvājusi pārskatīt Eiropas civilās aizsardzības mehānismu," stāsta R. Pozņaks, kurš šajā procesā ir savas EP politiskās grupas ēnu ziņotājs no Drošības komitejas. "Ir paredzams, ka civilās aizsardzības sfērā turpmāk liels uzsvars tiks likts arī uz sabiedrības iesaisti. Visas krīzes rāda, ka pirmie, kas reaģē uz ārkārtas notikumiem, ir sabiedrības pārstāvji. Pat visideālāk izstrādātie un atstrādātie valsts mehānismi nedarbosies ātrāk kā pēc trīs vai četrām dienām. Līdz ar to krīzes pirmajās dienās sabiedrība pati ir tā, kas reaģē. Un, ar šo faktu rēķinoties, tas ir jāintegrē civilās aizsardzības aktivitātēs. Arī man ir zināmi cilvēki, kas neiesaistās militārās struktūrās, jo nevēlas, ka stundā "X" viņus aizsūtītu nezin kur, vai arī šādu iesaisti nepieļauj veselība vai laika trūkums ikdienā, tomēr tajā pašā laikā viņi ir gatavi cīnīties – stāvēt un krist par savu ciematu. Arī Ukrainā šāds modelis darbojas – teju katrā ciematā bija sava brīvprātīgo vienība, kas apdraudējuma gadījumā bija gatava darīt, kas nu nepieciešams. Piemēram, palīdzēt veikt cilvēku evakuāciju. Arī Zemessardzei ir sava būtiska loma, bet tā nav risinājums visās situācijās. Ir jārēķinās ar lokālpatriotismu kā ar būtisku resursu. Tas Latvijas cilvēkos ir milzīgs. Viņš varbūt gāna mūsu valsts valdību, bet par savu ciematu ir gatavs arī mirt."
Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Rīgā
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
