Nešaubos, ja Saeima mani ievēlēs, es šajā ziņā būšu pat ne zem lupas, bet zem mikroskopa. Mani izvirzot, kolēģi to labi apzinājās. Kā premjers teica: "Mēs viņu zaudējam."

Saruna ar "Jaunās Vienotības" prezidenta kandidātu Edgaru Rinkēviču. Kādu viņš redz prezidenta lomu iekšpolitikā, un kādos apstākļos viņš rosinātu parlamenta atlaišanu; attiecību modelis ar valdību, kuras priekšgalā ir viņa partijas biedrs; iespējamā sadarbība ar Zaļo un zemnieku savienību, pat ja tā nenorobežojas no Aivara Lemberga; attieksme pret Putinam pietuvināto oligarhu Pjotru Avenu un citi jautājumi.

Interesanti, ka Latvijā prezidenta kandidāti parasti tiek pieteikti pēdējā brīdī, taču pēc tam uzreiz sāk uzvesties tā, it kā visu mūžu būtu gatavojušies un gājuši uz šo mērķi. Bet ja godīgi – jūs taču nesākāt domāt par Valsts prezidenta amatu tikai tajā vakarā, kad Egils Levits paziņoja, ka nekandidēs?

Edgards Rinkēvičs: Šoreiz situācija attīstījās citādi nekā pirms četriem vai astoņiem gadiem. Līdz pat maija sākumam Egils Levits kā Nacionālās apvienības virzīts kandidāts gatavojās piedalīties vēlēšanās, un "Jaunā Vienotība" bija paudusi atbalstu viņam. Notika visas iespējamās konsultācijas – gan starp pozīcijas partijām, gan ar opozīciju, bet arvien vairāk kļuva skaidrs, ka pašreizējam prezidentam balsu nepietiek. 

Jauna kandidāta izvirzīšanu kā teorētisku iespēju mēs partijas valdē un Saeimas frakcijā sākām apspriest dažas dienas pirms Levita paziņojuma. Bija vairāki kandidāti, sākotnēji es nebiju kā pirmais variants, bet lēmumu tiešām nācās pieņemt ļoti strauji.

Es gan vairāk domāju nevis konkrēto partijas valdes lēmumu, bet vai jums iepriekš bija ambīcijas kļūt par prezidentu?

Latvijas situācija ir citādāka nekā valstīs, kur prezidenti tiek vēlēti vispārējās vēlēšanās. Ja balsojums notiek parlamentā, tad pārsteiguma momentu ir daudz vairāk. Kas attiecas uz mani, iepriekš drīzāk bija cita veida pārdomas. Par to mēs nesen nedaudz iesmējām arī ar Luksemburgas kolēģi, kurš ārlietu ministra amatā ir 19 gadus (Edgars Rinkēvičs ir ārlietu ministrs kopš 2011. gada. – Red.) – cik ilgi vajadzētu pavadīt vienā darba vietā. Bet es neteiktu, ka šīs pārdomas bija specifiski par Valsts prezidenta amatu.