No šā gada janvāra Polija ir pārņēmusi Eiropadomes rotējošo prezidentūru no Ungārijas, taču Polijas premjerministra Donalda Tuska rūpju lokā ir arī nepieciešamība pārraudzīt maijā paredzēto valsts prezidenta vēlēšanu kampaņu, lai valsts netiktu ierauta bezgalīgos politiskos strīdos, kas apdraud ES prezidentūras sekmīgu norisi. 

Politiskā sašķeltība Eiropā

Polija pārņem ES prezidentūru sarežģītos iekšpolitiskos un ārpolitiskos apstākļos. Ieilgušais diplomātiskais strīds ar Ungāriju uzsver pieaugošo politisko sašķeltību Eiropā, kad ārkārtīgi nepieciešama saskaņota rīcība globālo izaicinājumu risināšanai. Desmit dienas pirms oficiālās stāšanās amatā jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps, kurš izteica piedāvājumu nopirkt Grenlandi, kas ir Dānijas Karalistes daļa ar plašu autonomiju, jau savas iepriekšējās prezidentūras laikā 2018. gadā satraucis Dāniju un visu pasauli ar paziņojumu, ka varētu sākt militāras darbības Grenlandes pārņemšanai un Panamas kanāla joslas atsavināšanai. Krievijas pilna apjoma militārā agresija pret Ukrainu, kas turpinās jau gandrīz trīs gadus, Donalda Trampa jaunās administrācijas bīstamie soļi, ES vadošo valstu Vācijas un Francijas iestigšana iekšpolitiskās krīzēs, premjera Donalda Tuska valdības saspīlētās attiecības ar pašmāju opozīciju un maijā paredzēto Polijas prezidenta vēlēšanu atklātais iznākums dod maz cerību, ka Polijas premjeram Tuskam pusgada laikā izdosies īstenot ar ES prezidentūru saistītās iestrādes.

"Lai panāktu visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru, mums jāturpina atbalstīt Ukrainu," 

saietā Varšavā Tuskam pievienojās Eiropadomes priekšsēdis Antoniu Košta, kurš uzsvēra aizsardzības svarīgumu kā ES stratēģisko prioritāti.