1. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. Stiklos nodeg stikla fabrika

1926. gada 1. jūlijā. Pirms 100 gadiem plašs ugunsgrēks Ventspils apriņķa Puzes pagastā netālu no Spāres stacijas iznīcināja 19. gadsimta beigās barona Grothusa izveidoto stikla fabriku, kas no vietējām smiltīm ražoja pudeles, plaši pieprasītus logu stiklus un ilgus gadus veidoja apkaimes ekonomisko pamatu.

Pateicoties uzņēmumam, arī izveidojās joprojām pastāvošais ciems ar zīmīgu nosaukumu Stikli. Līdz 1920. gadam tos gan pazina kā Annahiti jeb vāciski "Annahütte", ko varētu tulkot kā "Annascepli" vai "Annas fabriku", jo barons uzņēmumam deva savas sievas Annas vārdu. Nelaimes brīdī fabrika bija daļa no akciju sabiedrības "Emolip", kuras kontrolpakete piederēja ebreju uzņēmējiem brāļiem Šalitiem.

Ugunsgrēks no stikla kausējamās krāsns kurtuvei pasprukušas dzirksteles, bet citā versijā no gatera lokomobiles skursteņa, izcēlās ap pusdienlaiku un līdz pamatiem iznīcināja abas ražošanas ēkas, kā arī sešas strādnieku dzīvojamās mājas. Liesmas vispirms bija ieķērušās telpas koka griestos un tā pārsviedušās uz jumtu. Prese aizrādīja, ka strādnieku rīcībā nav bijis ugunsdzēšamo aparātu ātrai reakcijai; liesmas strauji pārceļoja no vienas koka ēkas uz otru, pārvēršot visu par "mutuļojošu ugunsjūru". Dzirksteļu dēļ bija nodedzis pat kāds 500 metru attāls šķūnītis. "Jaunākās Ziņas" rakstīja: "Pirmās iesāka degt stiklufabrikas ēkas. Tā kā tuvumā atradās vairākas koka ēkas un pūta stiprs vējš, uguns ātri izplatījās arī uz blakus ēkām. Kaut gan nelaimi drīz vien pamanīja un dzēšanu uzsāka fabrikas strādnieki, tomēr uguni pilnīgi apslāpēt nespēja." Ugunsnelaime mitējās pēc apmēram stundas, kad viss, kas varēja degt, bija sadedzis. Bija iznīcināta visa fabrikas iekārta, kas gan skaitījās apdrošināta. Taču uguns sabojāja arī jau gatavo un iepakoto produkciju – logu stiklus ap 60 tūkstošu latu vērtībā. Ne tā, ne visa strādnieku iedzīve, kas atradās mājās, nebija apdrošināta. Prese zaudējumus vērtēja kā "milzīgus". 70 uzņēmumā nodarbinātie zaudēja darbu, tostarp 38 ģimenes arī pajumti. Kaut tika uzsākta fabrikas atjaunošana un 1929. gadā stikla ražošana Stiklos atsākās, bijušie apmēri vairs netika sasniegti. Pasākums palēnām izčākstēja. Pēc tam samazinājās arī Stiklu iedzīvotāju skaits. Daļa darbinieku pameta šo vietu un pārcēlās uz Rīgu, jo īpašnieki nolēma, ka izdevīgāk ieguldīt stikla ražotnē Sarkandaugavā.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Sociāldemokrāts",1926. gada 1. jūlijā

Kā būvē jaunus ceļus. Šoseju un zemes ceļu valde nolēmusi tekošā gadā būvēt jaunu ceļu no Madonas uz Aiviekstes upi pie bijušā Švāna kroga Saikavas pagastā ar tiltu pār Aiviekstes upi. Aiz neizprotamiem iemesliem šis ceļš tiks būvēts sākot no Kūjas upes pār neapdzīvotu purvainu vietu, kur pavasaros un lietainā laikā vairāki kilometri stāv zem ūdens. Saikavas pagasta un apkārtnes iedzīvotāju aizrādījumi par šāda ceļa nelietderīgumu un ceļa vajadzību citā virzienā, kur tas ietu pa sausu vietu un garums samazinātos par apmēram 7 kilometriem, netiek ievēroti. Šis ceļš tiks pārbūvēts par šoseju un atkal tiks šķiesti miljoni šo lieko 7 kilometru izbūvei. Ceļa virziens caur purvu esot vajadzīgs stratēģijas nolūkos. Iet baumas, ka visa stratēģija esot tā, ka iespaidīgs vīrs visai rūpējoties par tādu lauku īpašumu, kurš atrodas šai purvā. Nepieciešami noskaidrot, kādas stratēģijas vajadzībām še tiks izlietoti valsts līdzekļi.