Smiltenes centru pielāgo uzņēmējiem

Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un valsts finanšu atbalstu Smiltenes novada pašvaldība vērienīgi pārbūvē un labiekārto pilsētas centru nolūkā veicināt uzņēmējdarbību pilsētā un novadā.

Jau pašlaik tas pārvērties līdz nepazīšanai – atjaunots galveno ielu segums, gājēju ietves, ielu un ietvju apgaismojums, izbūvētas jaunas stāvvietas automašīnām.

Pārmaiņas soli pa solim

"2022. gadā pabeigtais projekts "Uzņēmējdarbības veicināšana Smiltenes pilsētā. I kārta" skar tikai daļu no ieplānotajām pārmaiņām Smiltenes centrā," skaidro Smiltenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Ieva Dille. Pašvaldība Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) jau iesniegusi jaunu pieteikumu pilsētas centra atjaunošanas turpinājumam. Vērtēšanā CFLA ir Smiltenes novada pašvaldības iesniegtie projekti "Uzņēmējdarbības veicināšana Smiltenes pilsētā. III kārta" (centra pārbūve) un "Uzņēmējdarbības teritorijas paplašināšana Smiltenes pilsētā" (Limbažu ielas pagarinājuma izbūve).

Izstrādājot būvprojektu centra teritorijai, bijis skaidrs, ka atjaunošanai būs vajadzīgi prāvi ieguldījumi, tāpēc tā notiek pakāpeniski – soli pa solim. Cits iemesls pārbūvei vairākās kārtās – nepārvērst pilsētas centru milzu būvbedrē, apgrūtinot iedzīvotāju dzīves apstākļus un satiksmi. Aizvadītajos gados Smiltenes novada pašvaldība ir īstenojusi arī augstas gatavības pašvaldību investīciju projektu "Uzņēmējdarbības veicināšana Smiltenes pilsētā, II kārta", kura ietvaros tika pārbūvēta Smiltenes centra daļa – Baznīcas laukuma ielas posms no krustojuma ar Atmodas ielu, tādējādi radot pievilcīgāku uzņēmējdarbības vidi esošajiem un jaunajiem uzņēmējiem.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Ūdensapgāde nebūs jāpārtrauc

Pirms diviem gadiem īstenotajā projektā piedalījās pašvaldības kapitālsabiedrība "Smiltenes NKUP", kas Smiltenes novada iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniedz centralizētos ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus. "Smiltenes NKUP" sistēmu tehniķis ūdenssaimniecībā Kristaps Kalniņš atzīst, ka pilsētas centra atjaunošanā viena no vissvarīgākajām bijusi ūdenssaimniecības sakārtošana.

"Smiltenes NKUP" sistēmu tehniķis ūdenssaimniecībā Kristaps Kalniņš: "Smiltenes centra atjaunošanā viena no vissvarīgākajām bija ūdenssaimniecības sakārtošana, tostarp lietusūdens aizvadīšanas sistēmas izbūve. Tagad pilsētas zemākās vietas vairs neapplūdīs."

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

"Agrāk, tiklīdz vienam uzņēmumam radās ūdens piegādes traucējumi, tā piegāde bija jāpārtrauc visiem centrā izvietotajiem uzņēmumiem," atklāj Kristaps. "Tagad uzņēmumā, kurā bojājumu dēļ kādu laiku jāpārtrauc ūdens piegāde, to var novērst, nepārtraucot piegādi citiem uzņēmumiem. Projekta ietvaros mums izdevās izbūvēt arī lietusūdens aizvadīšanas sistēmu. Tā kā Smiltene atrodas kalnainā apvidū, iedzīvotājiem, kuru nami uzcelti zemākajās vietās, vairs nedraud namu un ielu applūšana."

Kā stāsta pašvaldības pārstāve Ieva Dille, Smiltenes centrs tiek pilnveidots, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, celtu pilsētas konkurētspēju, tādējādi tiek veidotas ērtas, visiem pieejamas ielas daļas, izvēloties katrai piemērotu segumu, labiekārtojuma un apstādījumu risinājumus.

Smiltenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Ieva Dille: "Smiltenes centru turpināsim pilnveidot, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, celtu pilsētas konkurētspēju."

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Smiltenes centra atjaunošanas projekts turklāt neesot vienīgais, kas paredzēts uzņēmējdarbības veicināšanai. Aizvadītajos gados izdevies īstenot pat vairākus. To ietvaros pilsētā sakārtoti arī ielu posmi kokapstrādes uzņēmumu apkārtnē. Piemēram, uzklāts asfalta segums Spiciera ceļam pilsētas pievārtē, kurš ved uz kokapstrādes uzņēmumu "Smiltene Impex".

2023. gadā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera atzina Smiltenes novadu par otru uzņēmējdarbībai visdraudzīgāko novadu Latvijā.

Ieguvums gan pilsētai, gan novadam

"Ideja par pilsētas centra pārbūvi mums radās jau 2017. gadā," atceras pašvaldības izpilddirektors Andris Lapiņš." Jau toreiz sapratām, ka būs jāmaina novecojušās ūdensapgādes un notekūdeņu caurules, jāatjauno ielu un ietvju segums, jāizbūvē ielu apgaismojums, jaunas stāvvietas automašīnām. Pirms tam, protams, apspriedāmies ar uzņēmējiem konkrētajā teritorijā, lai zinātu, kas viņiem visvairāk būtu nepieciešams. Ja kaut ko pārbūvē vai labiekārto, tad līdzās jābūt uzņēmējam, kurš ir vislielākais labuma sniedzējs – veido jaunas darba vietas vai piedāvā jaunus pakalpojumus. Smiltenes centrs vienmēr bijusi tā vieta, kur valda vislielākā saimnieciskā rosība, tāpēc šis uzņēmējdarbības veicināšanas projekts ir vienlīdz svarīgs ne tikai pilsētas, bet arī novada uzņēmējiem. Novadā darba vietu ir vairāk nekā darbspējīgo pilsētnieku. Tāpēc pie mums brauc strādāt arī no citiem Vidzemes novadiem. Līdzīgi kā Valmierā un Cēsīs, arī Smiltenē arvien biežāk izjūtam dzīvokļu trūkumu."

Uzņēmēju vērtējums atšķirīgs

Uzņēmēju aprindās Smiltenes centra pārbūvi un labiekārtojumu vērtē dažādi.

Pazīstamā piena pārstrādes uzņēmuma "Smiltenes piens" valdes priekšsēdētāja Ilze Bogdanova stāsta, ka uzņēmums ieguvis saviem darbiniekiem nepieciešamās automašīnu stāvvietas, tāpat labiekārtotu ielu pie uzņēmuma ēkas. Viņasprāt, pilsētas izaugsmē savu ieguldījumu sniedz arī "Smiltenes piens", dodot darbu pilsētas un novada iedzīvotājiem un vienlaikus palīdzot pašvaldībai uzlabot apstākļus gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.

Daži manis uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka viņu vadīto uzņēmumu darbību centra pārbūve neesot ietekmējusi. Kā strādājuši agrāk, tā turpinot pašlaik. Citi burkšķ par autostāvvietām, kuru dēļ ielas, viņuprāt, kļuvušas vēl šaurākas, nekā bijušas agrāk, traucējot viņiem preču pievešanu un pakalpojumus. Lai pieslēgtos dažu metru attālajām pazemes komunikācijām, jāpasūta projekti par summām, kuras mazie uzņēmumi nevarot atļauties. Pašvaldībā gan apgalvo, ka piedāvā uzņēmējiem līdzfinansējumu nekustamā īpašuma pieslēgumam centralizētajai ūdensapgādei un kanalizācijai, tostarp gan par projektēšanu, gan par būvniecību. 2023. gadā pašvaldība piešķīra naudu visiem 20 pieprasījumiem, to skaitā astoņiem Smiltenes pilsētā.

Ekonomists: Maza pilsēta ar labām algām

Bankas"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš: "Smiltene ir neparasta ar to, ka tā ir maza pilsēta ārpus Rīgas reģiona. Tā ir divu lielu galvenokārt ārpus Smiltenes novada strādājošu uzņēmumu – "Firma Madara 89" un "8. CBR" – galveno biroju un pakalpojumu centru atrašanās vieta.

Šeit ir arī tehnikums, kuram algu fondu finansē valsts un Sarkanā Krusta slimnīca. Līdz ar to šeit ir liels skaits labi apmaksātu darba vietu nozarēs, kas nav eksporta nozares Latvijai kopumā – līdzīgi kā galvaspilsētā.

Pievienojot šo uzņēmumu darba vietas Smiltenes novadā tā eksporta algu ienākumiem, novada jau tā spēcīgā pozīcija ievērojami uzlabojas."

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Kāds man no tā labums?

Kārlis Lapiņš, uzņēmuma "MIDLAND" līdzīpašnieks.

Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Kārlis Lapiņš, uzņēmuma "MIDLAND" līdzīpašnieks: "Atjaunotais un labiekārtotais pilsētas centrs nenoliedzami būs atbalsts uzņēmējdarbībai. Tā saku tāpēc, ka par to pārliecinos pats. "MIDLAND" piederošajā namā telpas nomā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums "Trīs pipari un kūkas", kurš izmanto centralizēto ūdensapgādi, kanalizāciju un citas inženierkomunikācijas, kuru izmantošana agrāk bija apgrūtināta biežo remontu dēļ. Citiem uzņēmējiem agrāk tās pat nebija pieejamas.

Smiltenes novads vienmēr bijis labvēlīgs uzņēmējdarbībai. Novadā strādā vairāk nekā 1800 dažādu nozaru uzņēmumi. Visiem zināms arī par Vidzemes ekonomisko trijstūri, kuru stūros ir Valmiera, Cēsis un Smiltene. Šajā teritorijā dzīvo un strādā vairāk nekā puse Vidzemes iedzīvotāju, un uzņēmējdarbība rada pienesumu Vidzemes kopproduktā vairāk nekā 60% apmērā."

Otārs Putrālis, elektroiekārtu un elektromateriālu veikala "Elektro nams" vadītājs un Smiltenes novada pašvaldības deputāts.

Foto: Foto no privātā arhīva.

Otārs Putrālis, elektroiekārtu un elektromateriālu veikala "Elektro nams" vadītājs un Smiltenes novada pašvaldības deputāts: "Pirms diviem gadiem īstenotais pilsētas centra pārbūves projekts tapa ilgās un grūtās sarunās ar uzņēmējiem, kam sākumā bija radušās šaubas par dažām projektētāju piedāvātajām iecerēm.

Piemēram, no Valmieras puses iebraucot pilsētas centrā, sākumā bija paredzētas automašīnu stāvvietas, radot braucējiem maldīgu iespaidu, ka viņi iebrauc kādā autoparkā. Tomēr izdevās vienoties par tādu projektu, kāds īstenots pašlaik. Tagad pilsētas centrs ir kā maza oāzīte – pietiekami moderna un sakārtota, to apbrīno visi, kuri te ienāk vai atbrauc."

Egils Butka, pārtikas un nepārtikas preču vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma "FIRMA MADARA 89" valdes priekšsēdētājs.

Foto: Foto no privātā arhīva.

Egils Butka, pārtikas un nepārtikas preču vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma "FIRMA MADARA 89" valdes priekšsēdētājs: "Smiltenes centrs nenoliedzami kļuvis vizuāli pievilcīgāks. Labi, ka pēc liela uzņēmēju spiediena pašvaldība ieklausījās iebildumos, saglabājot gājēju pāreju pie tirdzniecības centra, kuru sākumā plānoja likvidēt. Tāpat panācām, ka autostāvvietas nav ielas vidū, kā bija paredzēts. Tomēr ir arī trūkumi, pieļauts paliels skaits projektētāju kļūdu, kuru varēja nebūt. Piemēram, tramplīns uz brauktuves pie pienotavas, neveiksmīgi izplānota stāvvietas iebrauktuve, saliektas ceļa zīmes, divas vāji pārredzamas izbrauktuves, problēmas ar sniega tīrīšanu ziemā un citas.

Labiekārtošanā ir ieguldītas milzīgas naudas summas. Piemēram, pilsētas vecajā parkā skats patiešām paveras skaists, pat ļoti, ieskaitot estrādītes izbūvi pie Vidusezera un Tepera promenādi. Bet vai saimnieciski un ilgtspējīgi? Pašvaldībai nepietiek gribas vai naudas, lai savāktu parkā daļēji satrunējušos gājēju celiņu koka norobežojumus un lai sakārtotu koka soliņus Jāņukalna estrādē. Tā vietā estrādes sakārtošanai talkā aicina iedzīvotājus, tāpat vākt ziedojumus. Zinot, cik izšķērdīgi līdz šim tērēta iedzīvotāju – nodokļu maksātāju – nauda, man būtu kauns prasīt no viņiem papildu palīdzību. Privātuzņēmums tā nekad nesaimniekotu."

Projekta rezultāti

• Īstenojot Marijas ielas un teritorijas Baznīcas laukumā 16A pārbūvi, ir izveidota kvalitatīva transporta infrastruktūra, palielināts stāvvietu skaits, kā arī labiekārtota Baznīcas laukuma 16A teritorija, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi.
• Uzņēmējiem ir izveidotas papildu stāvvietas.
• No projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem infrastruktūrā guvuši labumu seši komersanti.
• Labumu guvušo komersantu nefinanšu ieguldījumi pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos – 783 160 eiro.
• Pēc projekta pabeigšanas izveidotas piecas jaunas darba vietas.

Avots: Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Ieguldījums izaugsmei.

Foto: Publicitātes

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. #ieguldījumsizaugsmē