2.2 °C
Olaines novadu raksturo tā attīstītā infrastruktūra un labiekārtotā vide, kas vēl pavisam nesen bija izaicinājums pašvaldībai un tās iedzīvotājiem, vērtēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš pirmdien apmeklēja Olainas novadu.
Rinkēvičs atzīmēja, ka novada veiksmīgais ģeogrāfiskais stāvoklis sekmē uzņēmējdarbības, tranzīta un kvalitatīvu pakalpojumu attīstību.
"Labs piemērs tam ir Olaines pilsētas uzņēmumi, kas eksportē savu produkciju uz vairāk kā 60 valstīm visos pasaules kontinentos.
Priecē aktīvie Olaines novada jaunieši, kas ar jauniešu centra atbalstu iesaista savus vienaudžus un īsteno savas idejas, tādējādi veicinot līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē rosīgajā Olaines novadā,"
pēc vizītes pauda Valsts prezidents.
Kā informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, vizītes laikā Rinkēvičs tikās ar Olaines novada pašvaldības vadību, iepazinās ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Pierīgas Dienvidu iecirkņa Olainē darbu, apmeklēja Olaines Vēstures un mākslas muzeju, Olaines 1. vidusskolu, kā arī Olaines industriālā parka "Nordic Industrial Park" teritorijā esošos uzņēmumus un Olaines jauniešu centru "Popkorns".
Vizītes laikā Valsts prezidents iepazinās ar zāļu pētniecības izejvielu ražošanas uzņēmuma SIA "Bapeks", zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Atlas Premium", gaisa filtru ražošanas uzņēmuma SIA "Dinair Filton" un pārtikas ražošanas uzņēmuma SIA "Smalkais muslis" darbību. Tāpat Valsts prezidents apmeklēja ķīmisko produktu ražošanas uzņēmumu SIA "CrossChem".
Savukārt Olaines Vēstures un mākslas muzejā Valsts prezidents iepazinās ar ekspozīciju "Laboratorija", kas 2020. gadā ieguva Latvijas Muzeju biedrības Gada balvu kategorijā "Gada ekspozīcija".
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
